vējnoturīgums
vējnoturīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējnoturīgums | vējnoturīgumi |
| Ģen. | vējnoturīguma | vējnoturīgumu |
| Dat. | vējnoturīgumam | vējnoturīgumiem |
| Akuz. | vējnoturīgumu | vējnoturīgumus |
| Lok. | vējnoturīgumā | vējnoturīgumos |
Vispārināta īpašība → vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturība.
Avoti: LLVV