poēmiskums
poēmiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: literatūrzinātneLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | poēmiskums | poēmiskumi |
| Ģen. | poēmiskuma | poēmiskumu |
| Dat. | poēmiskumam | poēmiskumiem |
| Akuz. | poēmiskumu | poēmiskumus |
| Lok. | poēmiskumā | poēmiskumos |
Vispārināta īpašība → poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV