zēniskums
zēniskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zēniskums | zēniskumi |
| Ģen. | zēniskuma | zēniskumu |
| Dat. | zēniskumam | zēniskumiem |
| Akuz. | zēniskumu | zēniskumus |
| Lok. | zēniskumā | zēniskumos |
Vispārināta īpašība → zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pat neizbrīnījās par vīra balss noteikto toni, kurā nebija vairs nekā no zēniskuma.
- Edgara Kaufelda Pinokio, manuprāt, ir labākā loma viņa karjerā – piepildīta ar trauslu zēniskumu, aizvainojuma un naivuma niansēm.
- Es redzu uz pieres lielas uzacis - tas sejai piedod zēniskumu un spēku."
- Kaunoties par savu zēniskumu, es vēl joprojām ar grūtībām valdu asaras, lasot par polārpētnieku piedzīvojumiem.
- Ātri tika pamanīts viņa pievilcīgais zēniskums, kas vēlāk atspoguļojās, piemēram – Tiltilā M. Māterlinka " Zilajā putnā" ( 1982), Uģī Raiņa " Indulī un Ārijā" ( 1987) un Kajā " Sniega karalienē" ( 1992).