tramīgums
tramīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tramīgums | tramīgumi |
| Ģen. | tramīguma | tramīgumu |
| Dat. | tramīgumam | tramīgumiem |
| Akuz. | tramīgumu | tramīgumus |
| Lok. | tramīgumā | tramīgumos |
Vispārināta īpašība → tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā es iepazinu laiku, kura priekšvēstneši bija ( un ir) mana vīra tramīgums.
- Manuprāt, tramīgums un apdraudējuma saskatīšanu sīkumos visvairāk grauj mūs pašus.
- Nekā no tramīguma, nelaimīgu bērnu acu skatiena, viņos nebija.
- Tramīguma plīvurā ietinusies vēlme pastāvēt uz savu taisnību?
- Pieņemu, ka, tiekot laukā, viņa sava tramīguma dēļ pazustu, tādēļ vispār nelaižu ārā.