sniegbaltums
sniegbaltums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sniegbaltums | sniegbaltumi |
| Ģen. | sniegbaltuma | sniegbaltumu |
| Dat. | sniegbaltumam | sniegbaltumiem |
| Akuz. | sniegbaltumu | sniegbaltumus |
| Lok. | sniegbaltumā | sniegbaltumos |
Vispārināta īpašība → sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- It kā kāds ņemtu un tīrītu netīro sniegu, cenšoties atjaunot tā sākotnējo sniegbaltumu.
- Kunga svētku dienā , Svētku drānu sniegbaltumā
- Sniega baltais enģelis atgriežas un žilbina mūs ar savu sniegbaltumu un gaišumu.