obligātums
obligātums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | obligātums | obligātumi |
| Ģen. | obligātuma | obligātumu |
| Dat. | obligātumam | obligātumiem |
| Akuz. | obligātumu | obligātumus |
| Lok. | obligātumā | obligātumos |
1.Vispārināta īpašība → obligāts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → obligāts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → obligāts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reklāmu vizuālajā vēstījumā spilgti iezīmējas sievietes ķermeņa un seksuālās pievilcības obligātumu uzsvērums.
- Ja svētkiem zūd « obligātuma» pieskaņa, cilvēki atraisās.
- Līdz ar to ir paredzēts atteikties no obligātuma šajā gadījumā.
- Ar piespiešanu un obligātumu mēs labākus rezultātus nepanāksim, kolēģi!
- Pamatizglītības obligātums ietverts arī Vispārējās izglītības likuma 32. panta normā.