robainums
robainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | robainums | robainumi |
| Ģen. | robainuma | robainumu |
| Dat. | robainumam | robainumiem |
| Akuz. | robainumu | robainumus |
| Lok. | robainumā | robainumos |
1.Vispārināta īpašība → robains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → robains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kropļojumnovērse ( antialiasing) Process, kas nogludina attēla robainumu vai izlīdzina skaņas asumu.
- Krasta klintis nosauktas par Velna zobiem to stāvuma un robainuma dēļ.
- Attēlā priekšmetu kontūras ļoti labi saskatāmas, nav redzams ciparu attēliem raksturīgais robainums.