tūļīgums
tūļīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tūļīgums | tūļīgumi |
| Ģen. | tūļīguma | tūļīgumu |
| Dat. | tūļīgumam | tūļīgumiem |
| Akuz. | tūļīgumu | tūļīgumus |
| Lok. | tūļīgumā | tūļīgumos |
Vispārināta īpašība → tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A nepatīk cilvēku neizdarība , tūļīgums visi jautājumi un atbildes Opcijas
- Citas tipiskās cilvēka kļūdas rada tūļīgums, kavēšanās, stūrgalvība, ietiepība, un tādas īpašības mēdz būt arī medicīnas profesionāļiem.
- Protams, bija kādi, kas arī vēl svētdien būtu gribējuši ko redzēt, bet lai tie paši gaužas tagad par savu tūļīgumu.
- Kad šie beidzot bija nokļuvuši līdz okeāna malai, to tūļīgums acumirklī pārtapa par apskaužamu izveicību - viens lēciens aukstajā vilnī un prom tie bija.
- Es, protams, te izgāžu žulti pār citiem aiz kauna par paša tūļīgumu apkopošanā, nu bet sevi es jau izlamāju ( un vēl ilgi pie sevis lamāšu) un pacentīšos labot savu trūkumu.