tūļība
tūļība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tūļība | tūļības |
| Ģen. | tūļības | tūļību |
| Dat. | tūļībai | tūļībām |
| Akuz. | tūļību | tūļības |
| Lok. | tūļībā | tūļībās |
Vispārināta īpašība → tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- esot niknumā mētājis LTF skrejlapas, lamādams savējos par tūļību.
- Visu to viņa darīja klusēdama, ar tādu jocīgu tūļību un ar to pašu gaišo, šķelmīgo smaidu tik tikko pavērtajās lūpās.
- Tas nozīmē — ja izdodas novērst referendumu par drošības iestāžu likumu grozījumiem, ja Jaunā laika tūļība neļauj tam izspēlēt prezidentes piespēlēto parakstu vākšanas kārti, ja Saeima paliek neatlaista un " stipendiātu" bumba kādu laiku vēl nesprāgst.
- Arī aktierspēlē dominē harmonisks ārējās formas savienojums ar tēla iekšējās pasaules psiholoģisko zīmējumu, nonākot līdz tēla vispārinājumam: “ Zemnieka smagums, tūļība un neveiklība ir atmesti, kustības daiļas, neizlauzītas, plūstošas, daudzuma ziņā ierobežotas.