staignums
staignums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staignums | staignumi |
| Ģen. | staignuma | staignumu |
| Dat. | staignumam | staignumiem |
| Akuz. | staignumu | staignumus |
| Lok. | staignumā | staignumos |
1.Vispārināta īpašība → staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze ( raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir " biezs").
- 00.05 – Ieslēdzam galvas lampas un ejam prom, mīcāmies atpakaļ pa staignumiem un brikšņiem.
- Vienubrīd ne tur kāju nolieku, iegrimstu līdz puscelim un tad jānoņemas, lai to ar visu gumijnieku no staignuma izrautu ārā.
- Atšķirībā no šķidrumiem kas tiek izmantoti hidrauliskajā piedziņāgaisam piemīt augsta saspiežamība, relatīvi mazs blīvums sākotnējā atmosfēras stāvoklī un būtiski mazāks staignums.
- Viskozitāte jeb stingrība, arī staignums un stīgrums, ir iekšējā berze ( kas raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir " biezs").