šūnainums
šūnainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šūnainums | šūnainumi |
| Ģen. | šūnainuma | šūnainumu |
| Dat. | šūnainumam | šūnainumiem |
| Akuz. | šūnainumu | šūnainumus |
| Lok. | šūnainumā | šūnainumos |
Vispārināta īpašība → šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainība.
Avoti: LLVV