šķīstums2
šķīstums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķīstums | šķīstumi |
| Ģen. | šķīstuma | šķīstumu |
| Dat. | šķīstumam | šķīstumiem |
| Akuz. | šķīstumu | šķīstumus |
| Lok. | šķīstumā | šķīstumos |
Vispārināta īpašība → šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Franko, katoliskā monarhisma atjaunotājs, jezuītiskā pakļaušanās prieka un kristīgās laulības šķīstuma sargeņģelis.
- Ikviena no neskaitāmajām tempļa detaļām ir nokrāsota baltā krāsā, kas ir kā simbols Budas šķīstumam.
- Kopā ar vilku ģerbonī ir atainots sudrabkrāsas franču lilijas zieds, kas apzīmē karaļa varu, dižciltību un šķīstumu.
- Un tad acumirklī man pieleca, ka nupat no brīvas gribas, aiz lepnuma par savu šķīstumu esmu nelabojami izpostījis savu dzīvi.
- Kā Mirdzas Šmithenes jaunības atspulgs – jūtu šķīstumu un iekšēju gaismu izstarojoša bija viņas Zelmiņa abām māksliniecēm R. Blaumaņa " Indrānos" sastopoties.