šķīt
šķīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šķinu | šķinam | šķinu | šķinām | šķīšu | šķīsim |
2. pers. | šķin | šķinat | šķini | šķināt | šķīsi | šķīsiet, šķīsit |
3. pers. | šķin | šķina | šķīs |
Pavēles izteiksme: šķin (vsk. 2. pers.), šķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķinot (tag.), šķīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķītu
Vajadzības izteiksme: jāšķin
1.Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt1.
2.Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt2.
3.sarunvaloda, intransitīvs Ātri iet, skriet, braukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laiks ķerties pie karotēm un šķīt iekšā šo apetītlīgo mākslas darbu!
- Panda tagad izskatījās priecīgāks, šķina puķes un māja ar ķepu Lindai.
- Kaimiņienes rokas ņirbēja šķinot, tīrot, kapājot: “ Viss sākumā jāapcep eļļā.
- Turpat pelēks putniņš, karādamies ar galvu uz leju, vienā mierā šķin mežvīnu ogas.
- Spēcīgs alnis šķina veco ābeļu jaunās atvases.