spiedīgums
spiedīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spiedīgums | spiedīgumi |
| Ģen. | spiedīguma | spiedīgumu |
| Dat. | spiedīgumam | spiedīgumiem |
| Akuz. | spiedīgumu | spiedīgumus |
| Lok. | spiedīgumā | spiedīgumos |
1.Vispārināta īpašība → spiedīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → spiedīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → spiedīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā pusgadā jutos īpaši laimīgs man nebija neviena pasūtījuma , tāpēc , protams , brīžiem nācās sajust zināmu materiālo spiedīgumu , taču piesēdos un sāku pierakstīt pilnīgi utopisku ideju skaņdarbu orķestrim , nezinot , vai un kad tas tiks atskaņots
- Un tagad karstums arī " normāls", nav nekādu spiedīguma pazīmju.
- Tagad pavisam rāmi, sīki līst, bet vismaz palika svaigāks un spiedīgums pazuda.
- Mums nekā, ja neskaita pie karstuma pieplusoto spiedīgumu no tā, ko nedabūjām...
- Vēja, kā jau mežā, nebija nemaz, spiedīgums pieņēmās spēkā un šķita, ka teju, teju negaiss būs klāt - satumsa vēl vairāk un kaut kur tālumā jau pērkons ducināja...