riebīgums
riebīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | riebīgums | riebīgumi |
| Ģen. | riebīguma | riebīgumu |
| Dat. | riebīgumam | riebīgumiem |
| Akuz. | riebīgumu | riebīgumus |
| Lok. | riebīgumā | riebīgumos |
1.Vispārināta īpašība → riebīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → riebīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → riebīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Igors ir “ līdz riebīgumam solīds”, kā cietsirdīgi formulējis kāds kompetents paziņa.
- Filozofs runās par atsevišķām teorijām, kas problematizējušas riebīguma un mākslas attiecības, kā arī šādu, negatīvās emocijās balstītu, spriedumu lomu mākslas darba izvērtēšanā.
- Ir nenoliedzami tas, ka Vo ir smalkas satīras meistars un aristokrātijas attēlojums ir gluži vai nepārspējams un gala rezultāts ir neatvairāmi burvīgs savā riebīgumā.
- Vēstnesis» tūliņ pasteidzas iz « Fausta» tapinātam vārdam piebiedrot vārdu: riebīgums, kurš ir apbalvots ar « cien. valodnieka» iemīļoto asti, jo parastais vārds ir « strupastis»: « riebums, rieba».
- ( « B. V.» 130. num.) - Lai piemēru rinda neiznāk par daudz gara, minēsim tikai vēl « B. V.» 126. num.: « derdzīgs riebīgums», kurš sevišķi ievērojams tādēļ, ka « derdzīgs» pirmo reizi lietots « Fausta» atdzejojumā, iz kura to mācījies « Balt.