slokšņainums
slokšņainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | slokšņainums | slokšņainumi |
| Ģen. | slokšņainuma | slokšņainumu |
| Dat. | slokšņainumam | slokšņainumiem |
| Akuz. | slokšņainumu | slokšņainumus |
| Lok. | slokšņainumā | slokšņainumos |
Vispārināta īpašība → slokšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV