prasmīgums
prasmīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | prasmīgums | prasmīgumi |
| Ģen. | prasmīguma | prasmīgumu |
| Dat. | prasmīgumam | prasmīgumiem |
| Akuz. | prasmīgumu | prasmīgumus |
| Lok. | prasmīgumā | prasmīgumos |
Vispārināta īpašība → prasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Špona ( 2006) definē spējas kā iedzimtas vai audzināšanas procesā iegūtas un attīstītas dotības, prasmīgumu.
- Viņām ir vīri, Julčai ir bērni, Jolai ir mīļākie ( to viņš saprata uzreiz, nosprieda pēc viņas “ prasmīguma”) – tā viņas tur sēž un tērgā par visu pēc kārtas, kas tik vien šaujas prātā.
- Angļu valodā ir atšķirība starp kompetenci ( kompetencēm) ( ) jeb „ indivīda uzvedības pazīmēm, kuras ir cēloņsakarīgi saistītas ar efektīvu vai izcilu darba izpildi” ( Bojacis, 1982) un kompetenci jeb lietpratīgumu, prasmīgumu ( ) , kas tiek skaidrots kā „ spēja pildīt darbības kādas nodarbošanās ietvaros atbilstoši iepriekš noteiktam standartam” ( Flečers, 1991).
- Bet, piemēram, angļu valodā ir atšķirība starp jēdziena kompetence ( competency, competencies) kā indivīda uzvedības pazīmēm, kuras ir cēloņsakarīgi saistītas ar efektīvu vai izcilu darba izpildi ( Boyatzis R., 1982), un kompetenci kā lietpratīgumu, arī prasmīgumu ( competence, competences), kas tiek skaidrots kā spēja pildīt darbības kādas nodarbošanās ietvaros atbilstoši iepriekš noteiktam standartam ( Fletcher S., 1991, Jessup G., 1991, u.c.).
- Plašākā izpratnē izziņa, ietverot uztveri, atmiņu, spriešanas spējas un domāšanu, tiek definēta kā prasmīguma process.