spraigums
Lietojuma biežums :
spraigums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → spraigs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → spraigs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV, LME
Korpusa piemēri