rudenums
rudenums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rudenums | rudenumi |
| Ģen. | rudenuma | rudenumu |
| Dat. | rudenumam | rudenumiem |
| Akuz. | rudenumu | rudenumus |
| Lok. | rudenumā | rudenumos |
Vispārināta īpašība → rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV