rimtība
rimtība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rimtība | rimtības |
| Ģen. | rimtības | rimtību |
| Dat. | rimtībai | rimtībām |
| Akuz. | rimtību | rimtības |
| Lok. | rimtībā | rimtībās |
Vispārināta īpašība → rimts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( Dažbrīd gan nedaudz monotoni, ar pagurušu rimtību.)
- Mūsos ir tagad vairāk rimtības, tāpēc mēs tagad esam daudz vairāk " mēs" paši.
- Laipnība bez rimtības nav iedomājama, jo tas, kas jūtas pārāks par visiem, vienmēr gribēs, lai viņam kalpotu, bet laipnībā slēpjas gatavība kalpot bez dzeramnaudas un kalpot arī tai mirklī, kad neviens padarīto pakalpojumu nereģistrē.
- Vai nav tā - ja tu mīli Dievu no visas sirds un paļaujies tikai uz Viņu un Dievs ir visas tavas mīlestības, uzticības un baiļu objekts, tad tava dvēsele baudīs neiznīcīgo Dievu, mūžīgu rimtību un nevīstošu labumu Viņā?
- Taču viņam ir reālistiski jāskatās uz sevi, kur ir viņa stiprās puses, kur vājās, ko dara labi, ko mazāk labi, un visu to pieņemt ar rēnu, jeb kā viņa saka cēlu rimtību, pārāk nepārdzīvojot un neradot nevajadzīgas ciešanas.