polifonums
polifonums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mūzikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polifonums | polifonumi |
| Ģen. | polifonuma | polifonumu |
| Dat. | polifonumam | polifonumiem |
| Akuz. | polifonumu | polifonumus |
| Lok. | polifonumā | polifonumos |
Vispārināta īpašība → polifons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV