polifoniķis
polifoniķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polifoniķis | polifoniķi |
| Ģen. | polifoniķa | polifoniķu |
| Dat. | polifoniķim | polifoniķiem |
| Akuz. | polifoniķi | polifoniķus |
| Lok. | polifoniķī | polifoniķos |
polifoniķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | polifoniķe | polifoniķes |
| Ģen. | polifoniķes | polifoniķu |
| Dat. | polifoniķei | polifoniķēm |
| Akuz. | polifoniķi | polifoniķes |
| Lok. | polifoniķē | polifoniķēs |
Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- jau no klarnetista elpas vilciena ir skaidrs, ko tieši šie darbi tik apbrīnojami precīzi attēlo: nemēbelētas istabas vidū uz grīdas izgāztas baļļas priekšā kailu iemigušu ķermeni, kas trinies gar papīru, līdz uz tā parādījušās dažas notis, un, ķēmojoties pakaļ renesanses polifoniķiem, tās nekavējoties harmonizējis.