šķebīgums
šķebīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķebīgums | šķebīgumi |
| Ģen. | šķebīguma | šķebīgumu |
| Dat. | šķebīgumam | šķebīgumiem |
| Akuz. | šķebīgumu | šķebīgumus |
| Lok. | šķebīgumā | šķebīgumos |
Vispārināta īpašība → šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nesaprotu, kā viņa tādus vārdus var tik naski un bez šķebīguma izrunāt.
- Bet drīz vien Tomam izdevās viņu tā ieinteresēt par darba metodi, ka šķebīgums pagaisa.
- Jutu pret viņu nepārprotamu šķebīgumu.
- Varbūt, ka no tā attur atmiņas par Ulmaņa diktatūru Latvijā un dažādās variācijās līdz šķebīgumam saldi apdziedātais vadonis.
- Toties nākamajā, kad sajūtos izpumpējies līdz šķebīgumam sauss un nez kādēļ esmu nonācis skaidrā prātā, sāku izjust traucējumus.