šķebināt
šķebināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķebinu | šķebinām | šķebināju | šķebinājām | šķebināšu | šķebināsim |
| 2. pers. | šķebini | šķebināt | šķebināji | šķebinājāt | šķebināsi | šķebināsiet, šķebināsit |
| 3. pers. | šķebina | šķebināja | šķebinās | |||
Pavēles izteiksme: šķebini (vsk. 2. pers.), šķebiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķebinot (tag.), šķebināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķebinātu
Vajadzības izteiksme: jāšķebina
Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
Stabili vārdu savienojumiŠķebināt dūšu (retāk sirdi).
- Šķebināt dūšu (retāk sirdi) sarunvaloda, frazeoloģisms — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģederts par daudz dzēra alu un tupēja krogos, kuri Bertu šķebināja.
- Jautājums izklausījās zinātnisks, pat šķebinošs, bet viņa vairs negribēja atkāpties.
- Jau pats vārds – kopdzīve – ir tik šķebinošs.
- 9) atstāj šķebinošu sajūtu arī man, tāpat kā daudziem no jums.
- No viņu apaviem un drēbēm dvako šķebinošs miecētu ādu un netīras miesas smārds.