uzplijība
Lietojuma biežums :
uzplijība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | uzplijība | uzplijības |
Ģen. | uzplijības | uzplijību |
Dat. | uzplijībai | uzplijībām |
Akuz. | uzplijību | uzplijības |
Lok. | uzplijībā | uzplijībās |
Vispārināta īpašība → uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otra jauno cilvēku kategorija bija daudz vairāk acīs krītoša, raibāka un uzbāzīgāka, šie cilvēki velnišķīgi paļāvās uz sevi un izcēlās ar sevišķu uzplijību un glumumu.
- Sitiens pa galvu vissāpīgākais ir tad, ja pa to iebelž otra galva, un es labprātāk esmu gatavs samierināties ar savu saimes ļaužu netikumiem nekā ar viņu nekaunību, uzplijību un muļķību.
- Turklāt, Viļņā uz palikšanu iekārtojies, viņš saprata, ka tam, kurš šajā pilsētā vēlas izdzīvot, svarīgākais ir nevis talants vai meistarība, skaistums vai bagātība, bet tikai bezgalīgas pacietības bruņas, kas pasargā no nebeidzamām šīs pilsētas dīvainībām un tās iedzīvotāju nebeidzamās uzplijības.
- Mēs lūdzam ne vien to, lai mūsu saprāts netiktu satriekts pīšļos un miesaskāres pieveikts, bet arī to, lai tam nemaz nebūtu jāpieredz šāds pārbaudījums – un mēs nenonāktu tik nožēlojamā stāvoklī, kad atliktu vienīgi pārciest grēka uzplijību, pierunāšanu un kairināšanu; mēs lūdzam To Kungu, lai mūsu sirdsapziņa būtu mierīga, pavisam un uz visiem laikiem norobežota no saskarsmes ar ļaunumu.
- Ne jau to šķietamo mīlestību, kas mūs urda kārot slavu, zināšanas, bagātību un tamlīdzīgas lietas, izjūtot pret tām tādu pašu pieķērību kā pret saviem locekļiem, nedz arī ļengano un nevēlamo uzplijību, ar kuru ir tāpat kā ar vīteņaugu, kas bojā un posta sienu, pa kuru rāpaļā; šeit ir runa par svētīgu un kārtīgu attieksmi, kas ir gan noderīga, gan patīkama.