šķelmība
šķelmība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķelmība | šķelmības |
| Ģen. | šķelmības | šķelmību |
| Dat. | šķelmībai | šķelmībām |
| Akuz. | šķelmību | šķelmības |
| Lok. | šķelmībā | šķelmībās |
Vispārināta īpašība → šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atkal paklusām iesmējās, un viņa gaiši pelēkās, gandrīz bezkrāsainās acis mirdzēja šķelmībā.
- Ņemot vērā viņa raksturu, tas ir, viņa nemieru un nevainīgo šķelmību, šajā laikā vajadzēja satilpt neskaitāmām ērmīgām dēkām un līdz galējībai dramatizētiem pārdzīvojumiem.
- Bet viņa solīdajā, amatiem un grādiem apliecinātajā amerikāņu augstskolas franču literatūras profesora sejā notika pārvērtības, kuru atsevišķas fāzes biju ievērojis jau agrāk, — mierīgajos, izlīdzinātajos padzīvojuša vīra vaibstos iezagās fauniska šķelmība, azarts un viltīga bezbēdība.
- Un ātrāk nekā es ar savu cilvēka intelektu suns ar savu dzīvnieka instinktu uztvēra draudus zēna sejā, balsī un pozā, jo tās nebija pāriplūstošas sajūsmas klaigas, ko dvesa bērna rīkle, tā nebija šķelmībā, bet tēmēšanā piemiegta zila acs, tā nebija sveicienam, bet šāvienam pastiepta maza roka.
- Es pazīstu , šo šķelmību es pazīstu