tveicīgums
tveicīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tveicīgums | tveicīgumi |
| Ģen. | tveicīguma | tveicīgumu |
| Dat. | tveicīgumam | tveicīgumiem |
| Akuz. | tveicīgumu | tveicīgumus |
| Lok. | tveicīgumā | tveicīgumos |
Vispārināta īpašība → tveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dienās vēl atvasaras tveicīgums, bet naktīs jau tāda kā sniega smarža.