skolnieciskums
skolnieciskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skolnieciskums | skolnieciskumi |
| Ģen. | skolnieciskuma | skolnieciskumu |
| Dat. | skolnieciskumam | skolnieciskumiem |
| Akuz. | skolnieciskumu | skolnieciskumus |
| Lok. | skolnieciskumā | skolnieciskumos |
1.Vispārināta īpašība → skolniecisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skolniecisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stāstījumos patiesi skaudra dzīves pieredze bieži gāja roku rokā ar bezrūpīgu skolnieciskumu.
- 60. gadu sākums tajā iezīmēja spēju uzplaukumu, palīdzot latviešu kinematogrāfistiem, kam nebija šādas tradīcijas spēka, pārvarēt skolnieciskuma kompleksu, izkopjot savu balsi un apliecinot savas suverēnās mākslinieka tiesības.
- Šāds autoru skolnieciskums makšķerēšanas sporta prestižam nodara tikai ļaunu
- Skolnieciskums izpaužas paļāvībā uz minējumiem: ja prātā ienāk nojausma, tad tas tā laikam ir.
- Tipisks skolnieciskums .