vainīgums
vainīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vainīgums | vainīgumi |
| Ģen. | vainīguma | vainīgumu |
| Dat. | vainīgumam | vainīgumiem |
| Akuz. | vainīgumu | vainīgumus |
| Lok. | vainīgumā | vainīgumos |
Vispārināta īpašība → vainīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lēmums par atzīšanu par aizdomās turēto nav likumā noteiktais pamats personas vainīguma atzīšanai.
- Bet tā nav darbība vainīguma vai nevainīguma pierādīšanā.
- Pazemināta pašcieņa, vainīguma un nevērtīguma sajūta.
- Tiesa atzina, ka iegūtie un pārbaudītie pierādījumi novērš saprātīgas šaubas par viņa vainīgumu inkriminētajā noziegumā.
- Bet balsī nekāda vēsuma nav, drīzāk tajā gruzd apguris smagums un pat tāds kā neērts vainīgums.