splīnīgums
splīnīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | splīnīgums | splīnīgumi |
| Ģen. | splīnīguma | splīnīgumu |
| Dat. | splīnīgumam | splīnīgumiem |
| Akuz. | splīnīgumu | splīnīgumus |
| Lok. | splīnīgumā | splīnīgumos |
Vispārināta īpašība → splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.