temperamentīgums
temperamentīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | temperamentīgums | temperamentīgumi |
| Ģen. | temperamentīguma | temperamentīgumu |
| Dat. | temperamentīgumam | temperamentīgumiem |
| Akuz. | temperamentīgumu | temperamentīgumus |
| Lok. | temperamentīgumā | temperamentīgumos |
Vispārināta īpašība → temperamentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Caur dzīvniecisko tēli iegūst īpašu atraktivitāti un temperamentīgumu, bet izrāde kopumā izskan kā zemnieku tautas vitalitātes apliecinājums.
- Diriģents spēja parādīt F. Šūberta mūzikas skanīgumu un dziļumu , F. Mendelszona un K. M. Vēbera partitūru fantastiskās lappuses , R. Šūmaņa darbu temperamentīgumu un lirismu , H. Berlioza un R. Vāgnera nevaldāmo romantiku
- Tajā pašā laikā, tā kā šāda veida pieredze un kvalitātes tu esi uzkrājusi ļoti daudz, tad tev ir iedotas pavisam citas individualitātes izpausmes - tev ir iedots temperamentīgums, straujums, filozofisks un dziļdomīgs skatījums uz lietām, nepārtraukta vēlme un vajadzība pēc kustības un tiekšanās ko jaunu uzzināt vai iepazīt.
- Skaidrs, ka tik enerģiska laušanās uz priekšu un temperamentīgums reizēm var pārvērsties arī nepacietībā un agresijā.
- Izvēloties tirgotāju piedāvājumus, neiesaku paļauties uz stereotipu par šveiciešu precizitāti, itāļu temperamentīgumu vai somu atturību utt.