negantums
negantums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | negantums | negantumi |
Ģen. | negantuma | negantumu |
Dat. | negantumam | negantumiem |
Akuz. | negantumu | negantumus |
Lok. | negantumā | negantumos |
1.Vispārināta īpašība → negants1, šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība1.
2.Vispārināta īpašība → negants2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → negants3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ikdienišķos apstākļos tā būtu sacēlusi lielāku troksni kaut vai šā soļa pretinieku negantuma rezultātā.
- Tāds negantums visus bija pārņēmis!
- Par to negantumu pārliecinājušies arī citi vietējie zemnieki – viņu saimniecībās jau pērnvasar bija nokosti vairāki mājputni un mājlopi.
- Kārdinošā sievišķība meitenīgajā apveidā, šķīstums sapludināts ar izaicinošu dedzību, piemīlības svaigums, kaislais negantums — patiesībā tas viss jau bija brīdinājums.
- Ņemot vērā viņu negantumu un to, ka bijām teritorijā, kurā atrasties aizliegts, sapratām, ka ceļa turpināšana pa sliedēm varētu nebūt tā labākā doma.