skopulīgums
skopulīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skopulīgums | skopulīgumi |
| Ģen. | skopulīguma | skopulīgumu |
| Dat. | skopulīgumam | skopulīgumiem |
| Akuz. | skopulīgumu | skopulīgumus |
| Lok. | skopulīgumā | skopulīgumos |
Vispārināta īpašība → skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Centieties neatteikt viņu lūgumam, neizrādiet skopulīgumu un egoismu.
- Vien mazpazīstami cilvēki var Lauvu sejā ieraudzīt rūdītu skopulīgumu.
- Un tas nav tikai skopulīgums.
- Jocīgs skopulīgums mani pārņem, kad par slikti izdarītu darbu kādam jāmaksā divdesmit pieci dolāri, ja tikpat slikti to pašu varu izdarīt es, tikai īsākā laikā.