puķainums
puķainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | puķainums | puķainumi |
| Ģen. | puķainuma | puķainumu |
| Dat. | puķainumam | puķainumiem |
| Akuz. | puķainumu | puķainumus |
| Lok. | puķainumā | puķainumos |
1.Vispārināta īpašība → pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → puķains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV