skāņums
skāņums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skāņums | skāņumi |
| Ģen. | skāņuma | skāņumu |
| Dat. | skāņumam | skāņumiem |
| Akuz. | skāņumu | skāņumus |
| Lok. | skāņumā | skāņumos |
1.Vispārināta īpašība → skāņš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skāņš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → skāņš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu ievērojis, kad svina skāņums saskrien stiprāks un kad ne.
- Caur kodīgajiem cigarešu dūmiem uzvirmoja piecepta ābola skāņums.
- Es esmu Pavlova/dzimtenes suns, jo katru reizi, kad sajūtu degunā jūras gaisu, piena putu vieglo skāņumu vai medus saldmi, es domāju par savu dzimteni.
- Dažas - saulē vairāk pārtikušās - ir teju cukurotas un želejainas, kamēr ogas, kuras aug krūma pazarēs, saglabājušas skāņumu un ir cietākas.