skaņums
skaņums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skaņums | skaņumi |
| Ģen. | skaņuma | skaņumu |
| Dat. | skaņumam | skaņumiem |
| Akuz. | skaņumu | skaņumus |
| Lok. | skaņumā | skaņumos |
1.Vispārināta īpašība → skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums2; arī skaļums1.
2.Vispārināta īpašība → skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grūts darbs opozīcijai Latvijā – sēdēt bezdarbībā, trenēt spēkus retorikā un balss skaņumā, mūžīgi rādīt ar īkšķi uz leju, kā tādiem pēc Jāņiem pagurušiem stopētājiem.