skanīgums
skanīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skanīgums | skanīgumi |
| Ģen. | skanīguma | skanīgumu |
| Dat. | skanīgumam | skanīgumiem |
| Akuz. | skanīgumu | skanīgumus |
| Lok. | skanīgumā | skanīgumos |
1.Vispārināta īpašība → skanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → skanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → skanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To skanīgumu vērtēja Dziesmu svētku virsdiriģenti Aira Birziņa un Kaspars Ādamsons.
- Mēneša otrajā pusē būs vieglāk sevī ielaist mieru un svētku skanīgumu.
- Valkas rajona koristu balsu skanīgumu svētkos stiprinās kori no Alūksnes rajona.
- Meitu vārdus neatceros, man tie no skanīguma un spozmes sajūk.
- Elpošanas ierobežotā amplitūda un sašaurinātās skaņu rezonēšanas iespējas ir iemesls nevarīgajam skanīgumam.