skaņš
skaņš īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaņš | skaņi |
| Ģen. | skaņa | skaņu |
| Dat. | skaņam | skaņiem |
| Akuz. | skaņu | skaņus |
| Lok. | skaņā | skaņos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaņa | skaņas |
| skaņas | skaņu |
| skaņai | skaņām |
| skaņu | skaņas |
| skaņā | skaņās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skaņais | skaņie |
| Ģen. | skaņā | skaņo |
| Dat. | skaņajam | skaņajiem |
| Akuz. | skaņo | skaņos |
| Lok. | skaņajā | skaņajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skaņā | skaņās |
| skaņās | skaņo |
| skaņajai | skaņajām |
| skaņo | skaņās |
| skaņajā | skaņajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
skaņi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
2.Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs1.
2.1.Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
2.2.Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Skaņa rīkle tam dziedot, vēl skaņāka aurējot: noaurēja priedei zarus, ozolam galotnīti!
- Citreiz es dzirdu aiz meža skaņus smieklus.
- Mazsalacā top jauna skulptūru taka; daži objekti jau apskatāmi Skaņajā kalnā
- Sievas garāmgājējus priecēja ar krāsainajiem tērpiem, dažādajiem musturiem un skaņajām dziesmām.
- — Jēkab, — mamma iekliedzas pavisam skaņi, un tad negaiss nāk vaļā.