nešaubīgums
nešaubīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nešaubīgums | nešaubīgumi |
Ģen. | nešaubīguma | nešaubīgumu |
Dat. | nešaubīgumam | nešaubīgumiem |
Akuz. | nešaubīgumu | nešaubīgumus |
Lok. | nešaubīgumā | nešaubīgumos |
Vispārināta īpašība → nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja uztvērumā dota satura būtībai piederas, ka tas [saturs] ir laiciski izplests, tad uztvēruma nešaubīgums nevar nozīmēt neko citu, kā nešaubīgumu attiecībā uz laiciski izplestu klātesamību.
- Ne tam vairs saules un lietus apsudraboto koka spraišļu, kas cēlās pret debesīm ar baznīcas torņu taisno nešaubīgumu, stingri turēdams kopā abus tilta galus, ne piemiņas zīmēm robotās margas, kurai uzlikt plaukstas, pārliekties pāri un raudzīties savā atspīdumā, kas šūpojas starp baltiem vasaras mākoņiem vai siltas augusta nakts zvaigznēm.
- Pirmoreiz dzirdēju šo vārdu ar latviešu valodas galotni, turklāt tik blīvi daudzinātu un ar tādu pārliecību vēstītu, ka kopā ar mulsumu par tā netulkojamību un minējumiem, kā gan šis angloamerikānisms varētu skanēt latviski, izbrīnīja nešaubīgums, ar kādu tika reklamēta jaunā cilvēkiedarbības tehnoloģija un tās paredzamais rezultāts- uz komercdarbību un panākumiem ieprogrammēts, uzticams bankas potenciālais klients.
- Autors atgādina , ka nav neapstrīdamas patiesības , nav nešaubīguma
- Tās pamatojas uz kāda neizbēgama likuma, bet cilvēkam jābūt stipram, jānostāv un jāsaglabā nešaubīgums Dievā.