Paplašinātā meklēšana
Meklējam cī.
Atrasts vārdos (505):
- cī:1
- acī:1
- ucī:1
- cību:1
- cīga:1
- cīka:1
- cīku:2
- cīku:1
- cīle:1
- cīls:1
- cīņa:1
- cīši:1
- cīte:1
- cīts:1
- pucī:1
- ukcī:1
- acīs:1
- cīcis:1
- cīkāt:1
- cīkot:3
- cīkot:1
- cīkot:2
- cīķis:1
- cīlāt:1
- cīlēt:1
- cīmis:1
- cīnēt:1
- cīpāt:3
- cīpāt:1
- cīpāt:2
- cīrāt:1
- cīrēt:1
- cīsas:1
- cīsāt:1
- cīsla:1
- cīsts:1
- -cīts:1
- acība:1
- acīgs:1
- acīte:1
- Acīte:1
- bucīt:1
- cībaks:1
- cībari:1
- cīcari:1
- cīcepi:1
- cīceri:1
- cīglis:1
- cīkara:1
- cīkari:1
- cīkars:1
- cīkste:1
- cīkste:2
- cīksts:1
- cīlīgs:1
- cīlīgs:2
- cīnija:1
- cīniņš:1
- cīpari:1
- cīpars:1
- cīpārs:1
- cīpsla:1
- cīpšļi:1
- cīraps:1
- cīrīgs:1
- cīrole:1
- cīrups:1
- cīsiņi:1
- cīstēt:1
- cīstīt:1
- cītara:1
- cītare:1
- cītars:1
- cītība:1
- cīties:1
- cītīgs:1
- cītine:1
- cītizs:1
- parocī:1
- viducī:1
- akcīze:1
- alcība:1
- ancīši:1
- Ancīši:1
- apcīms:1
- ascīts:1
- bricīt:1
- būcīne:1
- bucīte:1
- cacīgs:1
- cicīga:1
- cūcība:1
- cūcīgs:1
- cūcīna:1
- cūcīts:1
- dacīte:1
- dacīts:1
- cībante:1
- cīcītis:1
- cīkliņš:1
- cīkonis:1
- cīkstas:1
- cīkstēt:1
- cīlavas:1
- cīpatas:1
- cīpināt:1
- cīpolis:1
- cīpuļot:1
- cīrlīgs:1
- cīrulis:1
- cīshens:1
- cīskens:1
- cīskins:1
- cīsķene:1
- cīsķens:1
- cīsķina:1
- cīstība:1
- cīsties:1
- cīstiņš:1
- cīteris:1
- cīzītis:1
- ābecīte:1
- acīgums:1
- aficīdi:1
- aizacīs:1
- alicīns:1
- apcīnīt:1
- apdūcīt:1
- apicīts:1
- aplocīt:1
- apmācīt:1
- apmīcīt:1
- apocīns:1
- aptūcīt:1
- atcīnīt:1
- atlocīt:1
- atmācīt:1
- atmīcīt:1
- atmocīt:1
- atrocīt:1
- atsacīt:1
- bicītis:1
- biocīds:1
- blancīt:1
- bocītis:1
- braucīt:1
- brēcība:1
- brēcīgs:1
- brucīgs:1
- brucīns:1
- brucīte:1
- brucīte:2
- brūcīte:1
- bucītis:1
- burcīna:1
- cūcītis:1
- čaucīte:1
- dacīnīt:1
- dalocīt:1
- damācīt:1
- damīcīt:1
- dancīgs:1
- dasacīt:1
- cīcīties:1
- cīkāties:1
- cīkoriņi:1
- cīkoriņš:1
- cīkstene:1
- cīkstens:1
- cīkstiņš:1
- cīliņķis:1
- cīnaklis:1
- cīnējums:1
- cīneklis:1
- cīnītājs:1
- cīnīties:1
- cīpāties:1
- cīpslene:1
- cīpslīņa:1
- cīpstala:1
- cīpstele:1
- cīrulēns:1
- cīruleņš:1
- cīruliņš:1
- cīstināt:1
- cīstonis:1
- cītīgums:1
- cītīties:1
- abiocīns:1
- abrocīgs:1
- aizcīnīt:1
- aizdūcīt:1
- aizlocīt:1
- aizmīcīt:1
- aizmocīt:1
- aizsacīt:1
- algacīti:1
- algicīdi:1
- alkacīgs:1
- allicīns:1
- amficīts:1
- amfocīts:1
- antacīds:1
- apjucība:1
- aplaicīt:1
- aplancīt:1
- apmācība:1
- apmurcīt:1
- apnicība:1
- apnicīgs:1
- apņurcīt:1
- apraicīt:1
- aprocīte:1
- apslacīt:1
- Aptacīši:1
- apucītis:1
- arcīrija:1
- arhicīts:1
- arnicīns:1
- ascīdija:1
- atlaicīt:1
- atlaucīt:1
- atlēcība:1
- atlēcīgs:1
- atlocīte:1
- atmācība:1
- atslacīt:1
- atticīgs:1
- attīcīgs:1
- bacīdija:1
- biškucīt:1
- boracīts:1
- brucības:1
- brucītis:1
- bruncīši:1
- bucīties:1
- cecīlija:1
- Cecīlija:1
- cenocīts:1
- citocīds:1
- cūcībiņa:1
- cūcīgums:1
- cūkacīši:1
- četrcīņa:1
- dācīties:1
- dancītis:1
- cīberains:1
- cīkstalas:1
- cīkstenes:1
- cīkstenis:1
- cīkstināt:1
- cīkstonis:1
- cīninieks:1
- cīparains:1
- cīpatains:1
- cīperains:1
- cīpslains:1
- cīrmagone:1
- cīrulieši:1
- cīrulītis:1
- cīruļegle:1
- cīruļkoki:1
- cīruļzāle:1
- acidocīts:1
- agrtecīte:1
- aizlaicīt:1
- aizņurcīt:1
- aizslacīt:1
- aizvalcīt:1
- aizvalcīt:2
- akaricīdi:1
- aletocīts:1
- amebicīds:1
- amebocīti:1
- amebocīts:1
- antracīts:1
- anulocīts:1
- apbraucīt:1
- apgrēcība:1
- apgrēcīgs:1
- apliecība:1
- apslaucīt:1
- arheocīts:1
- astrocīts:1
- atbraucīt:1
- atroscīns:1
- atsacības:1
- atsaucība:1
- atsaucīgs:1
- atslaucīt:1
- atsnaicīt:1
- attiecība:1
- attiecīgi:1
- attiecīgs:1
- auksocīts:1
- auslecīte:1
- auslēcīte:1
- auspūcīte:1
- bambucīte:1
- bardacība:1
- bezrocība:1
- biomicīns:1
- bišlēcīts:1
- Brencītis:1
- Brīžucīms:1
- burlacība:1
- burlacīgs:1
- būvmācība:1
- cervicīts:1
- cilvēcība:1
- cilvēcīgs:1
- cīkstēties:1
- cīkstīties:1
- cīkstoties:1
- cīņaslauks:1
- cīņubiedrs:1
- cīparblate:1
- cīperblate:1
- cīravnieki:1
- cīrmagones:1
- cīruļgalva:1
- cīruļnieki:1
- cīruļputni:1
- cīruļsakne:1
- cīruļzāles:1
- acīmredzot:1
- ahromocīts:1
- aimalicīns:1
- aizbraucīt:1
- aizcīkstēt:1
- aizcīsties:1
- aizdraicīt:1
- aizslaucīt:1
- akantocīts:1
- akcīznieks:1
- albomicīns:1
- anavakcīna:1
- apcīnīties:1
- apendicīts:1
- aplocījums:1
- aplocīties:1
- apmācīšana:1
- apmācīties:1
- apmocīties:1
- apnicīgums:1
- arboricīdi:1
- askaricīds:1
- aspicīliji:1
- atcīnīties:1
- atlocījums:1
- atlocīties:1
- atmocīties:1
- atpalicība:1
- atsacījums:1
- atsacīties:1
- attiecības:1
- augšlēcīte:1
- Bādbelcīga:1
- baltrocīgs:1
- bambucītis:1
- bezgrēcība:1
- bezgrēcīgs:1
- bezlaicība:1
- bezlaicīte:1
- bezspēcība:1
- bezspēcīgs:1
- beztrūcīgi:1
- beztrūcīgs:1
- blancīties:1
- blastocīts:1
- braucīšana:1
- braucītājs:1
- braucītava:1
- burtnicīna:1
- būvniecība:1
- celulicīds:1
- centrocīts:1
- četrrocīgs:1
- dalocīties:1
- darbmācība:1
- dārzpūcīte:1
- cīnītājzivs:1
- cīņasbiedrs:1
- cīpslainums:1
- cīpstalains:1
- cīpstalaiņš:1
- cīpurbleķis:1
- cīruļpriede:1
- abscīzskābe:1
- acīmredzams:1
- aizcīnīties:1
- aizklamacīt:1
- aizlocīties:1
- aizmācīties:1
- aizmīcīties:1
- aizmocīties:1
- aizsacīties:1
- akantrocīts:1
- amatniecība:1
- anofelicīds:1
- apgrēcīties:1
- apslacīties:1
- arodniecība:1
- ārstniecība:1
- atsaucīgums:1
- augstlēcīte:1
- augšlēcītis:1
- aureomicīns:1
- automācības:1
- autovakcīna:1
- avīžniecība:1
- bacitracīns:1
- baktericīds:1
- baktericīds:2
- bencīntanks:1
- bezlaicītes:1
- bezpriecīgs:1
- bilifuscīns:1
- biomedicīna:1
- bruņniecība:1
- burtniecība:1
- celtniecība:1
- cementocīts:1
- cilvēcīgums:1
- dārzniecība:1
- cīruļdziesma:1
- cīruļlaulība:1
- cīruļputenis:1
- aeromedicīna:1
- agranulocīts:1
- aizasacīties:1
- aizslacīties:1
- aktinomicīns:1
- amfotericīns:1
- aneritrocīts:1
- apgādniecība:1
- apslaucīties:1
- arhīvniecība:1
- atbraucīties:1
- atomomnicīds:1
- atsasacīties:1
- aviomedicīna:1
- balstvakcīna:1
- bencīnštelle:1
- bezgrēcīgums:1
- bezspēcīgums:1
- blastomicīns:1
- cekulcīrulis:1
- cirkumcīzija:1
- četrcīņnieks:1
- acīmredzamība:1
- aizcīkstēties:1
- aizgādniecība:1
- apsakvacīties:1
- beznosacījuma:1
- brīnumsvecīte:1
- caurlaicīgums:1
- cietumniecība:1
- citticībnieks:1
- acīsskatīšanās:1
- aizabagacīties:1
- aizbildniecība:1
- aizstāvniecība:1
- alusdarniecība:1
- apavrūpniecība:1
- apgaismniecība:1
- ārvalstniecība:1
- ātrumsacīkstes:1
- atsabraucīties:1
- autorapliecība:1
- autorūpniecība:1
- aviorūpniecība:1
- bazoerotricīts:1
- biomedicīnisks:1
- bišsaimniecība:1
- brīvmūrniecība:1
- būvamatniecība:1
- būvgaldniecība:1
- ciltsapliecība:1
- dabsaimniecība:1
- dacītporfirīts:1
- cīruļvējputenis:1
- agrārattiecības:1
- amatniecībskola:1
- asinsradniecība:1
- autosaimniecība:1
- bezvalstniecība:1
- ciprofloksacīns:1
- cukurrūpniecība:1
- daiļamatniecība:1
- daiļdārzniecība:1
- dārzsaimniecība:1
- bezpajumtniecība:1
- boronatrokalcīts:1
- brīvtirdzniecība:1
- dabassaimniecība:1
- daiļrakstniecība:1
- aizsardzībniecība:1
- baktericīdspuldze:1
- bezpavalstniecība:1
- akvareļglezniecība:1
- attīstītājmācīšana:1
- cilvēktirdzniecība:1
- atkritumsaimniecība:1
- bakteriofluorescīns:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9999):
- pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- profession de foi _burtiski_ "ticības apliecināšana"; savu uzskatu un pārliecības izklāstīšana.
- izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
- paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
- made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- impilācija "Monētu stabiņu" veidošanās no eritrocītiem asinīs.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- kankarāties "Saieties" (stāties dzimumattiecībās).
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
- traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
- eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi).
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
- (būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī.
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- omnipotence (Dieva) visspēcība.
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- (sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu.
- (iz)locīt zāģi (arī zāģa ceļu) (iz)locīt zāģa zobus.
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- (ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- treinings (Profesionāla) apmācība, kvalifikācijas celšana, treniņš.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
- apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- skolojums [mācīšanas]{s:522}, [skološanas]{s:521}, pamācīšanas rezultāts.
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- zināms [nosacīts]{s:138}
- skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- pusdālderis 10 hektāru liela saimniecība.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- LK A/s "Latvijas kuģniecība".
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
- dzemdes kakla discisija abpusēja incīzija stenozes novēršanai.
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums.
- relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
- kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- acidocīts Acidofila šūna; eozinofilais leikocīts.
- ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs.
- aķīgs Acīgs.
- špullīgs Acīgs.
- ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- acīm redzot Acīmredzot.
- acīm redzami Acīmredzot.
- Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums.
- cistitomija Acs lēcas kapsulas incīzija; kapsulotomija.
- oftalmofantoms Acs modelis apmācībai.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās.
- ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību.
- maisiņš Ādas kroka zem acīm.
- kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti.
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija.
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- ieadīties Adot iemācīties labi adīt; adīt, kamēr adīšana sāk labi veikties.
- sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
- asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei.
- aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
- aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
- aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
- airasols Aerosols (parasti insekticīds).
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B).
- heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus.
- izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus.
- priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa.
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija.
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem.
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums.
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana.
- izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
- āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem.
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
- ieairēties Airējot iemācīties labi airēt; airēt, kamēr airēšana sāk labi veikties.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- aizlauķēt Aiz ausīm aizlocīt.
- aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt).
- gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
- aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt).
- egīda Aizbildniecība, aizsardzība.
- protekcionisms Aizbildniecība, aizsardzība.
- zem egīdas aizbildniecībā, aizsardzībā.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību.
- konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
- nokležāt Aiziet (nicīgi vai smagā gaitā).
- aizlimbāt Aiziet (sacīts nicinoši).
- aizļikāt Aiziet (sacīts par bērniem un zaķiem).
- pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- aizlipt Aizķept (par acīm).
- aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi.
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu.
- aizvelēt Aizlocīt, sitot ar veļas vāli.
- noluncīties Aizlocīties projām.
- aizviņģot Aizlocīties.
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- aizmilzt Aizpampt (par acīm).
- aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm).
- aizpūļot Aizpūžņot (par acīm).
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu).
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- aizslacināt Aizslacīt.
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm.
- aiztīrīt Aizslaucīt.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- pūst (kā) stabulē aizstāvēt (kā) intereses, pievienoties (kā) rīcībai, uzskatiem.
- atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
- dingsma Aizstāvība, aizstāvniecība.
- aizplīst Aizsteigties (nicīgi).
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- pielikt pirkstu aiztikt, pārmācīt, sist.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju.
- pievāzt Aizvērt, salocīt.
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- sasamiegties Aizvērties (par acīm).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai.
- parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss.
- tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai.
- tetradifons Akaricīds, pieskares inde; tedions.
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās.
- akcize Akcīze.
- akcizieris Akcīzes iekasētājs.
- akcīznieks Akcīzes ierēdnis.
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu.
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums.
- hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās.
- hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās.
- arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā.
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā.
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
- aktīvene Aktīvā apmācība.
- aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme.
- kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7).
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I).
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu.
- taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam.
- tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots.
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti.
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām.
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī.
- dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles.
- palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- aģe Algebra (mācību priekšmets).
- aldžebra Algebra (mācību priekšmets).
- aļģe Algebra (mācību priekšmets).
- algebrene Algebra (mācību priekšmets).
- alģene Algebra (mācību priekšmets).
- alīzebra Algebra (mācību priekšmets).
- allene Algebra (mācību priekšmets).
- alzebra Algebra (mācību priekšmets).
- alzēbrika Algebra (mācību priekšmets).
- gabrele Algebra (mācību priekšmets).
- gebra Algebra (mācību priekšmets).
- ģebra Algebra (mācību priekšmets).
- turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski.
- kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
- ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos.
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā.
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju.
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums.
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli.
- lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai.
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem.
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- māsa saimniece amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai.
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.).
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām.
- rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa.
- derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas.
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints.
- spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa").
- ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria").
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- hemolītiskā anēmija anēmija kā eritrocītu pastiprinātas noārdīšanās sekas; cēloņi: eritrocītu konstitucionāls vājums.
- eliptocītiskā anēmija anēmija, kad eritrocīti kļūst ovāli, elipsveida.
- stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms.
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai.
- konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu.
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam.
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi.
- centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg.
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai.
- anglene Angļu valoda (mācību priekšmets).
- anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets).
- ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets).
- gentry Angļu zemākā muižniecība.
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu.
- antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība.
- fibrozā ankiloze ankiloze no fibrozu audu savairošanas ap locītavu vai locītavā.
- intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām.
- gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums.
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu.
- kapsulārā ankiloze ankiloze, ko rada pārmaiņas locītavas somiņā.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations").
- klinartroze Anomāla kaulu savienojuma novirze locītavā.
- diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā.
- megatrombocīts Anomāli liels trombocīts.
- mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi.
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi.
- hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā.
- hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- antacids Antacīds.
- antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus.
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā.
- eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem.
- sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu.
- tirocidīns Antibiotisku peptīdu maisījums (A, B un C tirocidīns), tirotricīna sastāvdaļa.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos.
- geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa.
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis.
- likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- kaducejs Antīkajā mitoloģijā - divu čūsku apvīts Hermeja-Merkura zizlis; miera, arī tirdzniecības simbols.
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles.
- spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās.
- antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru.
- antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
- autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā.
- medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem.
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
- dēkolorimetrs Aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā.
- kolorimetrs Aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai.
- hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
- fonoskops Aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai.
- kardiosfigmogrāfs Aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai.
- hidromonitors Aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā.
- sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu.
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai.
- apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu.
- oosperma Apaugļots ovocīts, zigota.
- iegūšana apbalvojuma, titula u. tml. izcīnīšana un saņemšana
- diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.); arī apliecība par apbalvojumu.
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- aplaitīt Apbraucīt, masēt.
- apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi.
- apkrāmēties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- aproīdāties Apdarīt mājas un saimniecības darbus.
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
- pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu.
- Abūmūsa apdzīvota vieta (_Abū Mūsá_) tāda paša nosaukuma salā Persijas līcī.
- Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Abrupe Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Pūņicas Apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā.
- Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
- Briežuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
- Silmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola).
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- Linakila apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salā Rīgas līcī.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Ruhnu apdzīvota vieta Roņu salā, Rīgas līcī, Igaunijā.
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī.
- pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
- paraapendicīts Apendicīts, kam pievienojies apkārtējo audu iekaisums.
- apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
- apbruņot Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
- atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
- apgādība Apgāds, apgādniecība.
- apgādniecība Apgāds, izdevniecība
- saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt.
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- iesajemties Apgūt, iemācīties ko darīt, veikt.
- piesavināt Apgūt, iemācīties, arī pārņemt; piesavināties (2).
- piesavināties Apgūt, iemācīties, arī pārņemt.
- davuikt Apgūt, iemācīties.
- iesakopties Apgūt, iemācīties.
- izvuikt Apgūt, iemācīties.
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- ieņemties Apgūt; iemācīties.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- lielumkodējums apģērba lieluma nosacīts apzīmējums.
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
- radioaktīvā piesārņošana apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- kopkins Apķērība, mācīšanās spēja; kognīcija.
- jestīgs Apķērīgs, acīgs.
- špicīgs Apķērīgs, izveicīgs.
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju).
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- spoliācija Aplaupīšana, varmācīga atsavināšana.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
- ķīlas zīme apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- lidojumderīguma sertifikāts apliecība par to, ka gaisakuģis vai tā daļas atbilst lidojumderīguma normām.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
- paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur.
- polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
- reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
- testats Apliecība, liecība.
- certifikats Apliecība, sertifikāts.
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- ievedlēses Apliecības, kas apliecināja zināmu preču eksportu un atviegloja dokumentu kārtošanu muitas iestādēs.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- aplikācija Apliekamais (ārstniecībā).
- cirkumflektīvs Aplocīts, apvīts, piem., asinsvadi vai nervi, kas vijas ap kaulu.
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
- būvmācība Apmācība būvniecībā.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- kurss Apmācības cikls kvalifikācijas celšanai, amata, kādu iemaņu apgūšanai.
- mācību ierocis apmācībās izmantojams ierocis.
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību.
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
- sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
- dugans Apmācies, drēgns, smacīgs.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- sagatavot Apmācīt (kādu), lai (tas) varētu darboties (kādā profesijā), veikt (noteiktus uzdevumus).
- iebraukt Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
- iejādināt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- iejāt Apmācīt jāšanai (zirgu).
- gudrināt Apmācīt, darīt gudru.
- iejādelēt Apmācīt, pieradināt jāšanai (zirgu).
- izmācīt Apmācīt.
- kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piemēram, apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- mākots Apmācīts; tāds, kas prot (ko darīt).
- konvertēt Apmainīt (attiecīgās valsts valūtu pret ārzemju valūtu).
- iemīties Apmainīties (veikt maiņas tirdzniecības darījumu).
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
- klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
- atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
- varkšt Apnicīgi raudāt.
- klimstēt Apnicīgi riet.
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- klukstēt Apnicīgi runāt.
- klimbināt Apnicīgi, kaitinoši plinkšķināt.
- zanuda Apnicīgs cilvēks.
- atbādīgs Apnicīgs.
- panikt Apnikt, kļūt garlaicīgam.
- nobāda Apnikums, apnicība.
- apniciens Apnikums, garlaicība.
- apmurcīt Apņurcīt (2).
- apmurdzīt Apņurcīt (2).
- apņurdzīt Apņurcīt.
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- appūšļot Appūst, appūšot taisīt burvju dziedniecības līdzekli.
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu.
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata.
- šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- manšete Aproces veida nejutība plaukstas locītavas apvidū histērijas gadījumā.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- aprūpes plāns aprūpes plānošanas instruments ar mērķi strukturēt klienta personisko aprūpi atbilstoši viņa fiziskajām un medicīniskajām vajadzībām.
- aizņemtā papuve apsēta, lauksaimniecības kultūru audzēšanai izmantota papuve
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- apslaka Apslacīšana.
- samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām).
- sazuzināt Apslacīt, aprasināt.
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
- apmirdzināt Apslacīt.
- apšļakāt Apslacīt.
- nobluzgāt Apslacīt.
- nošļakāt Apslacīt.
- nošļakatāt Apslacīt.
- nošļandēt Apslacīt.
- paspridzināt Apslacīt.
- traškāt Apslacīt.
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
- noslapēties Apslacīties.
- apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
- iemesls apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- starāt Apstarota ar rentgenstarojumu (medicīnā).
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām.
- vannas modulis apstrādājamā materiāla un apstrādes šķīduma masu kvantitatīva attiecība; piemēram, celulozes un nitrējošā maisījuma masu attiecība (1:50; 1:100 u. c.) nitrocelulozes iegūšanā; tekstilizstrādājuma un krāsošanas vannas masu attiecība.
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- dalīšana apstrādes procesā periodiski veicama apstrādājamā ķermeņa un instrumenta savstarpēja, soļveidīga pārvietošana, lai nodrošinātu identisku konstruktīvu elementu secīgu apstrādi.
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem.
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot.
- Eilema complana apšu ķērpjlācītis.
- atšūt Apšūt (neatlocītu auduma malu), lai neirst.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības.
- traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības.
- investīciju raksturojums aptver piecus bāzes rādītājus: potenciālais ienākums, attīstības potenciāls, investētās summas sglabāšanas garantija, nodokļu priekšrocības un šo rādītāju sabalansētība.
- tiesiskā ietekme aptver visas formas un virzienus, kādos tiesības ietekmē sabiedriskās attiecības.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- Successio apostolica apustuliskā pēctecība; apustuliskā sukcesija.
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos).
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus.
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām.
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
- kodificēt Apvienot (likumus, noteikumus, normas u. tml.) jaunizveidotā sistēmā, izveidojot attiecīgu kodeksu.
- kartelēt Apvienot rūpniecības uzņēmumus kartelī.
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development").
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest.
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kādam) ir nokārtotas attiecības (ar kādu), saistības (ar kādu, ar ko).
- uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku.
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- cilvēka dzīves cikls apzīmējums pēctecīgām fizioloģiskām, psiholoģiskām un sociālām pārmaiņām no dzimšanas līdz nāvei.
- pusfajanss Apzīmējums podniecības māla izstrādājumiem, kam poraina dabiski krāsaina (iesarkana, iedzeltena vai dzelteni zaļgana) drumstala pārklāta ar caurspīdīgu svina glazūru.
- lolita Apzīmējums pusaugu meitenei, kurai ir attiecības ar krietni vecāku vīrieti; nepilngadīga pieaugušu vīriešu pavedinātāja.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana.
- prosperiti Apzīmējums tautsaimniecības uzplaukumam ASV.
- universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
- ierāvējs Apzīmējums veiklam un cītīgam strādniekam.
- jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
- iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
- marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi.
- apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
- darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība.
- atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- vardarbība pret bērnu apzināta rīcība, kas nodara bērnam fizisku vai psiholoģisku kaitējumu; ietver ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī tās apzinātu pieļaušanu vai nolaidības dēļ nenovērstu kaitējumu.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- zemdegām Apzinīgi, uzcītīgi.
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu.
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- dārzsaimniecība Ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība.
- binokulārs Ar abām acīm.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- oftalmisks Ar aci jeb acīm saistīts, uz acīm attiecīgs.
- neapgalējams Ar acīm vai prātu neaptverams, nesasniedzams.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- aizviru acīm ar aizvērtām acīm.
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
- noturēt Ar aktīvu darbību., ticību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme); arī novadīt (11).
- uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu); arī aizsargāt.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piemēram, noteiktas attiecības, stāvokli).
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus.
- kaitējums Ar apzinātu vai neapzinātu rīcību, izturēšanos nodarīts ļaunums kādam vai kaut kam.
- suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
- skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
- pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu ieskaitīt zaudējumos.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu konstatēt, ka (kas) ir nolietojies un nevajadzīgs.
- stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- agronomija Ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- aizbluķēt Ar bluķi vai zemes rulli, kā lauksaimniecības instrumentu norullēt līdz noteiktam punktam.
- ar ieročiem rokās ar bruņotu varu; bruņotā cīņā.
- iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- partikulārisms Ar dievišķo predestināciju saistīta mācība, kas pestīšanu sola tikai Dieva izredzētajiem.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- dūrēt Ar dūrēm dauzīt, mīcīt.
- ortzonds Ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos.
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītās attiecības starp pretēja dzimuma indivīdiem.
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- fotoreprodukcija Ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- hipergrafika Ar grafisku attēlu izveidota saite, kas norāda uz radniecīgu informāciju.
- iecīnīt Ar grūtībām iemācīties.
- sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
- atkležot Ar grūtībām vai neveikli (neizveicīgi) atvilkties.
- pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
- grūtniecības un dzemdību apdrošināšana ar grūtniecības periodu un dzemdībām saistīto iespējamo izdevumu apdrošināšana.
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
- aizblauzties Ar izvairīgām, neredzošām vai aizpampušām acīm.
- sastādīt numuru ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu.
- felinoloģisks Ar kaķiem un kaķu pētniecību saistīts.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- izčaukstrēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
- izčauksturēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
- izskruķēt Ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt.
- banderilja Ar lentēm izgreznots šķēps; lieto vēršu cīņās Spānijā.
- izraut no nagiem ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt.
- ulksnēt Ar lielām grūtībām iemācīties lasīt un rakstīt.
- iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
- ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību.
- kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- nelikumība Ar likumu aizliegta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kādas valsts institūcijas uzdevumus, struktūru, kompetenci; attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
- izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
- abartikulārs Ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums.
- noglizināt Ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu).
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- aizpelt Ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
- glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
- glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā) - par acīm, skatienu.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka kaut kas rodas vai gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; radīt.
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.).
- izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
- pārliecināties ar mērķtiecīgu darbību pārbaudīt, uzzināt, noskaidrot (ko).
- nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību iegūt vai sagādāt (ko).
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
- robotrāpulis Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
- iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (piemēram, izturēšanos, zināšanas).
- izdīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību izmācīt.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
- vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
- savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
- cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- ūdensdārzs Ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- noteikti Ar pārliecību, nešauboties, arī nenovirzoties, neapstājoties (ko darīt).
- FLAIR Ar pārtiku saistīta agrorūpnieciskā pētniecība ("food-linked agro-industrial research").
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- knībāt Ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt.
- mistērija Ar prātu neaptverams ticības noslēpums.
- tarēt Ar precīzām metodēm noteikt (kā) masu.
- aizpērt Ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem).
- izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko); ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
- ielauzīt Ar pūlēm iemācīt.
- iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- ielauzīties Ar pūlēm iemācīties.
- ierūdīt Ar pūlēm iemācīties.
- spiest sevi ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai).
- ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
- iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
- lauzīties grāmatā ar pūlēm, grūtībām mācīties lasīt.
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- gavēšana Ar reliģiskiem priekšstatiem saistīta ticīgo atteikšanās no jebkura ēdiena vai kāda produkta (gaļas, zivīm, piena produktiem); izplatīta visās konfesijās; protestantismā, izņemot anglikānismu, nav obligāta.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
- paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
- nošļaucīt Ar roku nogludināt, noglāstīt, nobraucīt.
- izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
- unciāļi Ar romiešu kapitālburta formas un lieluma attiecību pārgrozīšanu radīti versāļu burti, 4.-5. gs. latīņu rakstu forma.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
- sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
- ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
- vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
- nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
- pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
- pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
- pielikt plecu ar savu rīcību, darbību sekmēt (kā) attīstību, norisi.
- izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- atskaust Ar skaudības izraisītu rīcību iegūt (to, kas pieder citam).
- izvejot Ar slotu pavirši izslaucīt.
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
- ikrainis Ar spēcīgiem ikriem.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
- cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
- nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
- grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu); vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to); stumdīt.
- grūst lodi ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
- uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- ieurdīt Ar stingrību, noteiktību iemācīt (kādu ko darīt).
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
- atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
- maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- lappuses priekšstatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- TRIPs Ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights").
- tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
- pietukšot Ar tukšumu, niecību piepildīt.
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- sasaldēšanas – atkausēšanas cikls ar ūdeni piesūcināta būvmateriāla secīga sasaldēšana un atkausēšana tā salizturības noteikšanai.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- izvicēt Ar vicu izslaucīt.
- rings Ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām.
- vīšķēt Ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- agrār- Ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts.
- afidevits Ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai.
- pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu.
- intifada Arābu atbrīvošanās cīņa Izraēlas okupētajās arābu teritorijās.
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli.
- ašarīti Arābu teologu sekta, kas aizstāv predestinācijas mācību.
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta.
- lachnobolus Arcīriju dzimtas ģints.
- Hyssopus officinalis ārdtniecības izops.
- Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- atoma polarizācija ārējā elektriskajā laukā radusies atoma elektronapvalka novirze attiecībā pret kodolu.
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties.
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- citrulinūrija Arginīnsukcināta sintetāzes deficīts.
- Pērļu arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Panamas līcī ("Archipielago de las Perlas"), Panamā, platība - \~400 kvadrātkilometru, 39 lielas un 144 sīkas, zemas salas.
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- rostra Arhitektoniski dekoratīvs elements senlaicīga kuģa priekšgala formā.
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem.
- monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- arhivistika Arhīvu zinātne; mācība par arhīvu funkciju, iekārtošanu, organizāciju un pārvaldīšanu.
- arhīvists arhīvzinātnē apmācīta persona.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- et ab hoste doceri arī no ienaidnieka var mācīties.
- pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles.
- balneoterapija Ārīga ārstniecisku minerālūdeņu lietošana ārstniecībā un profilaksē.
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- analītika Aristoteļa loģikā - mācība par siloģismiem un pierādījumiem.
- chrēmatistika Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") bagātības un vispār mantas iegūšana maiņas kārtībā.
- oikonomija Aristoteļa mācībā (viņa grāmatā "Politeia") mantas patērēšana vajadzību apmierināšanas nolūkos, kā arī tādu priekšmetu sagādāšana, kas var noderēt vajadzību apmierināšanai; ekonomija.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- bagleri Aristrokrātijas un garīdzniecības grupējums norvēģu pilsoņu kara laikā 12.-13. gs., kas centās panākt baznīcas virsvaru pār karali.
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam.
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- agromānija Ārkārtīga lauksaimniecības cienīšana.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
- katolikoss Armēņu apustulistiskās baznīcas un Gruzijas pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona - baznīcas galva.
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā.
- mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību.
- Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- ernikoja Arnika - kurvjziežu dzimtas (ārstniecības) augs.
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
- benzoskābe aromātiska skābe C~6~H~6~COOH, konservējoša viela, ko lieto rūpniecībā, mājsaimniecībā, medicīnā, pārtikas piedeva E210, var izraisīt astmu, nātreni, hiperaktivitāti, neirotoksiska viela.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
- stirakss aromātisks balzams, ko iegūst no vielas, kura izdalās ambraskoku stumbru rētās; izmanto medicīnā un parfimērijā.
- iearties Arot iemācīties labi art; art, kamēr aršana sāk veikties.
- aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- arsēniks arsēna trioksīds As~2~O~3~, stipra inde, lieto arī medicīnā un tehnikā.
- ordinācija Ārsta medicīnisks priekšraksts, rīkojums.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- jatrogēns Ārsta radīts; tāds, kas radies ārsta vārdu vai rīcības ietekmē.
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu.
- recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults).
- imūnterapija Ārstēšana ar imūnpreparātiem (vakcīnām, imūnserumiem u. c.).
- manuālā terapija ārstēšana ar rokam – mehāniska iedarbība uz bloķētām locītavām, saitēm un muskuļiem.
- monoterapija Ārstēšana ar vienu ārstniecības līdzekli.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- kandavot Ārstēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu.
- zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- dankoties Ārstēties, veikt medicīniskas pārbaudes.
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
- skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis.
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- Althaea officinalis ārstniecības alteja.
- amals Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- amuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- bišamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- ceļamoliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābols Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mārābuls Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- mellotnis Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- milzāboliņš Ārstniecības amoliņš ("Melilotus officinalis").
- Melilotus officinalis ārstniecības amoliņš.
- dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
- dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria").
- anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
- dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
- dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
- dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
- vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria").
- parastais ancītis ārstniecības ancītis.
- eglītes Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- laumas Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- laumasslota Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- nešporka Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skosta Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skostiņi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- skujene Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- sparģele Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- sparguļi Ārstniecības asparāgs ("Asparagus officinalis").
- Asparagus officinalis ārstniecības asparāgs.
- zāles Ārstniecības augi, arī drogas.
- baloda Ārstniecības augs sprigane, tarkšķene.
- tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
- dekokts Ārstniecības augu novārījums.
- zāļu tēja Ārstniecības augu tēja.
- zāļu sieva ārstniecības augu vācēja, tirgotāja.
- balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- Valeriana officinalis ārstniecības baldriāns.
- aizkartne Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- asinszāle Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- sarkangalvis Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- vālītes Ārstniecības brūnvālīte ("Sanguisorba officinalis").
- Sanguisorba officinalis ārstniecības brūnvālīte.
- Lithospermum officinale ārstniecības cietsēkle.
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
- borečs Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
- villene Ārstniecības gurķene ("Borago officinalis").
- Borago officinalis ārstniecības gurķene.
- sollukss Ārstniecības ierīce - elektriska stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
- solukss Ārstniecības ierīce - elektriskā stipras gaismas spuldze ar reflektoru.
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca.
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām.
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem.
- Vincetoxicum hirundinaria ārstniecības indaine.
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms.
- Zingiber officinale ārstniecības ingvers.
- klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis").
- Jasminum officinale ārstniecības jasmīns.
- karotne Ārstniecības karotene - karoteņu suga ("Cochlearia officinalis").
- kleņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kleņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģere Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeres Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeriņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģeris Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerīši Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerīts Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģernīca Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kliņģerpuķīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kreņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kreņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģele Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelene Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģeliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelīte Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģelītis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kriņģeļpuķe Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- kringliņi Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- maganeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatkeņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magatkiņas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magotka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- magotkis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- medatkas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modogņa Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modokna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modukna Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- modukne Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- moduknes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- moduktas Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- mogatka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- nagodka Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- riņģelis Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- rozītes Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
- Calendula officinale ārstniecības kliņģerīte.
- madakna Ārstniecības kliņģerīte.
- altejsakne Ārstniecības kokroze ("Althaea officinalis"), alteju suga.
- ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla").
- kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita").
- Matricaria recutita ārstniecības kumelīte.
- kumeliņš Ārstniecības kumelīte.
- Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms.
- ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata").
- Alliaria petiolata ārstniecības ķiplocene.
- Pulmonaria obscura ārstniecības lakacis.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- antifebrīns Ārstniecības līdzeklis pret karstumu un sāpēm.
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
- narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
- hormonpreparāts Ārstniecības līdzeklis, kas satur dabiskos hormonus vai sintētiskos savienojumus ar hormonālu aktivitāti.
- apomorfīns Ārstniecības līdzeklis, morfīna derivāts; lieto kā vemšanas un atkrepošanas līdzekli.
- salols Ārstniecības līdzeklis, salicilskābes derivāts; kristālisks, balts pulveris; līdzeklis zarnu trakta un urīnkanāla dezinficēšanai.
- balzams Ārstniecības līdzeklis.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām.
- drogu preces ārstniecības līdzekļi.
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum").
- libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale").
- Levisticum officinale ārstniecības lupstājs.
- zāļu lupstājs ārstniecības lupstājs.
- burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis").
- Fumaria officinalis ārstniecības matuzāle.
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
- bišu mētra ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), citronmelisa.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- perdelītes ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- bišumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- citroņumētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- melismētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis").
- Melisa officinalis ārstniecības melisa jeb citronmētra.
- Melissa officinalis ārstniecības melisa.
- gamma terapija ārstniecības metodes, kurās izmanto gamma starojumu; staru terapijas veids.
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum").
- Polygonatum officinale ārstniecības mugurene.
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga.
- Betonica officinalis ārstniecības pātaine.
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms.
- bujenes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulroze Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- bulrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- lielrozes Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- paionija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- peonje Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pijene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pimanija Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pīneja Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piule Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- piuline Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pojine Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- puīne Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- pujenīte Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpane Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- stulpene Ārstniecības peonija ("Paeonia officinalis").
- Paeonia officinalis ārstniecības peonija.
- ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
- piespiedu ārstēšana ārstniecības piemērošana nebrīvprātīgā kārtā, kā arī nepieciešamās aprūpes un drošības nodrošināšanai
- cūkpiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpieni Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpieniņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkpienīši Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cukpienīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cukpiens Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- cūkupiene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienaine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- piene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieneļi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieņi Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pieniene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- pienine Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sīvene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestene Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestenes Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- sviestenīte Ārstniecības pienene ("Taraxacum officinale").
- Taraxacum officinale ārstniecības pienene.
- taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos.
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
- biomicīns Ārstniecības preparāts no antibiotisko ārstniecības līdzekļu grupas.
- sulfidīns Ārstniecības preparāts no sulfanilamidu grupas.
- antitireoidīns Ārstniecības preparāts, asins serums, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izgriezti vairogdziedzeri.
- digalēns Ārstniecības preparāts, ko iegūst no uzpirkstītes lapām; regulē un pastiprina sirdsdarbību.
- dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai.
- kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai.
- kurss Ārstniecības procedūras, medikamenta lietošanas cikls.
- Rheum officinale ārstniecības rabarbers.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- Rosmarinus officinalis ārstniecības rozmarīns.
- Gratiola officinalis ārstniecības rūgtene.
- salfejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- salvijs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- sievumētra Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbeja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbejas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalbējs Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpetes Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpijas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpiņas Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalpiņi Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalveja Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- zalvija Ārstniecības salvija ("Salvia officinalis").
- Salvia officinalis ārstniecības salvija.
- dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale").
- burvīgā suņmēle ārstniecības suņmēle.
- Cynoglossum officinale ārstniecības suņmēle.
- gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- Symphytum officinale ārstniecības tauksakne.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- Verbena officinalis ārstniecības verbēna.
- urne Ārstniecības vērmele ("Anchusa officinalis").
- Anchusa officinalis ārstniecības vēršmēle.
- zilacīte Ārstniecības vēršmēle.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- simpatomimētiķi Ārstniecības vielas, kas iedarbojas kā simpātisko nervu kairinātāji.
- simpatolītiskie līdzekļi ārstniecības vielas, kas spēj novērst parādības, kuras izraisa simpātisko nervu kairinājums.
- tonizējošie līdzekļi ārstniecības vielas, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu.
- granula Ārstniecības zāļu graudiņš.
- bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis").
- Saponaria officinalis ārstniecības ziepjusakne.
- paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis").
- Euphrasia officinalis ārstniecības žibulītis.
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale").
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium").
- ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale").
- Sisymbrium officinale ārstniecības žodzene.
- modalitāte Ārstnieciska (gk. fizikāla) līdzekļa lietošanas veids vai nosacījumi.
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem.
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- disulfāns Ārstniecisks sutfanilamidu grupas preparāts, baltā streptocīda atvasinājums; lieto pret dizentēriju un kolītu.
- panterapeits Ārsts, kas ārstējot prot lietot jebkuru derīgu ārstniecības līdzekli.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- salūtlādiņš Artilērijas lādiņš šāviena skaņas imitācijai mācību, manevru, salūtu laikā, kā arī skaņu signāliem.
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis.
- konsulārā imunitāte ārvalsts konsulātam un tā darbiniekiem noteiktas tiesības un privilēģijas attiecībā pret rezidences valsts tiesas un administratīvo jurisdikciju.
- ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
- presatašejs Ārvalstu pārstāvniecības diplomāts, kam uzdots uzturēt sakarus ar presi un citiem masu saziņas līdzekļiem.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
- internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
- eksekvatūra Ārzemju konsulam izdota apliecība, kas apstiprina viņa atzīšanu par konsulu; to izdod tās valsts valdība, kurā konsuls darbosies.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām.
- asaras kāpj acīs asaras riešas acīs.
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
- aizasarot Asarojot aizmigloties (par acīm).
- Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- ascidiae Ascīdijas.
- knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
- hemocīti asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti).
- ABO sistēma asins iedalījums veidos (četrās grupās) pēc aglutinogēniem (olbaltumvielām), kas atrodas uz eritrocītu virsmas.
- haimartroze Asins izplūdums locītavā.
- artrorāģija Asins izplūdums locītavas dobumā.
- leikogramma Asins leikocītu aina, leikocītu kvantitatīvās un kvalitatīvās izmeklēšanas rezultāti.
- plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē.
- eritrocītaferēze Asins ņemšana, sadalīšana, eritrocītu atdalīšana un atlikuma retransfūzija donoram.
- eritrocītu grimšanas ātrums asins olbaltumvielu frakciju attiecības rādītājs.
- asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
- kognācija Asins radniecība.
- cognatio Asins radniecības saites, ko nodibina vai nu laulība, vai kas pastāv arī bez tās.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
- lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas.
- incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- hemalopija Asinsizplūdums acī.
- hemartroze Asinsizplūdums locītavas dobumā.
- formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
- granuloblasts Asinsrades posma šūna, no kuras rodas granulocīti.
- līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
- māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
- sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
- tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
- vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska.
- asinsķermenīši Asiņu formelementi - eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- asinsrade Asiņu formelementu (galvenokārt eritrocītu) rašanās process.
- hemoleikocīts Asiņu leikocīts (atšķirībā no audu leikocīta).
- isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
- aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints.
- kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta.
- hymenelia Aspicīliju dzimtas ģints.
- stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- vīlinģis Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis; īliņš.
- īlings Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- īls Ass vējš, spēcīga vēja brāzma, vēja virpulis.
- adaksiāls Ass virzienā vai attiecībā pret asi.
- šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
- stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis.
- skaudrīgs Ass, spēcīgs.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- kokcigotomija Astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem.
- tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- astroblasts Astrocīta pirmatnējā forma.
- astrocitoze Astrocītu proliferācija sakarā ar tuvējo neironu bojāeju hipoksijas vai hipoglikēmijas gadījumā.
- praktiskā astronomija astrometrijas nozare, kas aptver leņķu mērīšanas instrumentu izmantošanu precīza laika, ģeogrāfisko koordinātu un azimuta noteikšanai un nodarbojas ar leņķu mērīšanas instrumentu teoriju; tā ir cieši saistīta ar astronomisko ģeodēziju.
- baricentrs astronomisko koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts atbilst attiecīgās debess ķermeņu sistēmas masas centram.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- alga atalgojums par paveikto; atzinība, pateicība.
- Athanasianum Atanasijas ticības apliecība.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa.
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- standartums Atbilsme standartam 1 (1); atbilsme standarta 1 (2) nosacījumiem.
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
- atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu); attiecīgais laika posms.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām.
- atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- disjunkcija Atdalīšana; dabisko attiecību izjaukšana.
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- atskarbt Atdzīvināt, pamodināt no bezspēcības.
- bezdievnieks Ateists, neticīgais.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību).
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- atkārtām Atgriezeniskā secībā.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- atlīgt Atjaunot pajukušās attiecības.
- atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- netiešais locījums atkarīgais locījums.
- atcīnīt Atkarot, ar cīņu atgūt.
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt.
- rullu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- ruļļu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- tūļu Atkārtojumā raksturo lēnu, tūļīgu rīcību.
- pārdomāta atkārtošana atkārtošana iesaistot domāšanu iegaumējamās informācijas sasaistīšanā ar citu informāciju, kas jau ir ilglaicīgajā atmiņā.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- iespārdināt Atkārtoti izraisīt speršanu, iemācīt spert (par zirgu).
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- uzmīcīt Atkārtoti mīcīt.
- nomīstīt Atkārtoti mīdot nomocīt.
- pārmīcīt Atkārtoti nedaudz mīcīt.
- dalocīt Atkārtoti pielocīt.
- dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
- pārmaidzīt atkārtoti spaidīt, mīcīt.
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt.
- pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- apostāzija Atkrišana no ticības.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni.
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- atļuvis Atlocījies uz sāniem.
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
- atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
- norocīt Atlocīt piedurknes.
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist).
- atplāt Atlocīt, atmest (mēteļa malu).
- atmaukt Atlocīt, atrotīt.
- atmaut Atlocīt, atrotīt.
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
- uzrocīt Atlocīt.
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- atmaukties Atlocīties atpakaļ.
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
- atvingurot Atlocīties.
- uzloks Atloks; arī uzlocījums.
- atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- tiesisks darījums atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai.
- fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
- iekšējā atmiņa atmiņa, kas iebūvēta datorā un ko var izmantot bez ievadizvades kanālu starpniecības.
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem).
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt.
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai).
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību; ierobežot.
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos.
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts.
- Zēmaņa efekts atomu vai molekulu emitētā starojuma spektrālo līniju sašķelšanās ārējā magnētiskā laukā vairākās komponentēs, no kurām katrai ir noteikta starojuma frekvence un polarizācija attiecībā pret magnētiskā lauka virzienu; atkarībā no tā, cik komponentēs spektrālā līnija sašķeļas magnētiskajā laukā, izšķir normālo (trīs komponentes) un anomālo (vairāk par trim komponentēm) Zēmaņa efektu.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- cepināt Atprasīt uzdoto mācību vielu skolā.
- skrējiens ātra pārvietošanās (par priekšmetiem un parādībām dabā); vienreizēja, paveikta attiecīgā darbība
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība.
- erētisms Ātra un spēcīga reaģēšana uz kairinājumu.
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- sarkanais krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanais Krusts Ātrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- mija Atrašanās secīgi (citam aiz cita).
- uztraukšanās atrašanās tādā psihiskajā stāvoklī, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai).
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni.
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju).
- vivo Ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi.
- aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
- pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
- novicināt Ātri noslaucīt; ātri nopļaut.
- apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu; arī ātri apskatīt.
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- aizlitot Ātri un izveicīgi aizskriet.
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- litot Ātri un izveicīgi skriet.
- novībeļot Ātri un neskaidri sacīt.
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- grūst vaļā ātri, bez apdoma sacīt, paust.
- izolīties Ātri, veikli paveikt, izdarīt (ko); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- izolīt Ātri, veikli rīkojoties, paveikt ko (piemēram, saimniecības darbus).
- piksi Ātri, veikli, izveicīgi.
- veloce Ātri; žigli, veicīgi.
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte.
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts.
- Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
- Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta.
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas.
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- atrocīt Atrotīt, uzlocīt.
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens.
- skrajš ātrs, izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs.
- pikss Ātrs, veikls, izveicīgs.
- masns Ātrs, žigls, veicīgs.
- prompts Ātrs; tāds, kas visu izdara precīzi laikā.
- vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
- gonka Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
- gonkas Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.).
- atsakas Atsacības (2).
- epohē Atsacīšanās no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa.
- atteikt Atsacīt (3).
- aizsacīt Atsacīt.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku.
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- atsasacīties Atsacīties.
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- atsaucīgums Atsaucība (1).
- atsaucīgums Atsaucība (2).
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- atbalsts Atsaucība, līdzdalība; palīdzība (morāla, materiāla u. tml.).
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
- dzirdīgas ausis atsaucība.
- AMF atsaucīgo māmiņu forums.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība.
- kārtu pašvaldība atsevišķas kārtas tiesības pārzināt savu locekļu vietējās pārvaldes, labierīcības un saimniecības lietas.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
- relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- parēt Atsist cirtienu cīņā.
- reperkusija Atsitiens; dzemdniecībā balotēšana.
- atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
- atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- relatīvā atskaites sistēma atskaites sistēma, kas kustas attiecībā pret absolūto atskaites sistēma atskaites sistēmu.
- nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim.
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atkliest Atšķirt, atlocīt, atsegt.
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- aerofotoainas mērogs attāluma starp diviem punktiem attiecība aerofotoainā pret attālumu starp tiem pašiem punktiem dabā.
- distance Attālums no starta līdz finišam; sacīkšu ceļš.
- decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību); liegt, nedot (prasīto).
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- abdicēt Atteikties, atsacīties.
- monodiplopija Attēla dubultošanās vienā acī.
- kadra kompozīcija attēla elementu izvietojums kadrā attiecībā citam pret citu un pret kadra ietvaru.
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.).
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- spilgtuma amplitūda attiecība starp atstarotās gaismas daudzumu no filmējama objekta gaišākajām un tumšākajām daļām.
- kartes mērogs attiecība starp attālumu uz Zemes un attālumu starp tiem pašiem punktiem kartē.
- rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- gaismas caurlaidība attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri.
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- dinamiskais stingums attiecība starp ierosmes speķa amplitūdu un svārstību amplitūdu.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- svārstību dekrements attiecība starp jebkurām divām blakus esošām maksimālajām novirzēm (amplitūdām) rimstošu svārstību kustības grafikā.
- gaisa pārākuma koeficients attiecība starp kurināmā degšanai patērēto un teorētiski aprēķināto gaisa daudzumu, piemēram, apdedzinot silikātu izstrādājumus ar šķidro un gāzveida kurināmo, gaisa pārākuma koeficients ir 1,02–1,15.
- maksājumu bilance attiecība starp maksājumiem, kurus valsts saņēmusi no citām valstīm, un maksājumiem, kurus tā samaksājusi citām valstīm.
- atmiekšķēšanās koeficients attiecība starp materiāla mehānisko stiprību ar ūdeni piesūcinātā stāvoklī un sausā stāvoklī; ja šis koeficients >0,75, materiāls ir mitrumizturīgs.
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai.
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos.
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- pjezometriskais spiediens attiecība starp šķidruma spiedienu kādā punktā un šķidruma īpatnējo svaru.
- Zemeslodes ūdens bilance attiecība starp ūdens daudzumu, kas nonāk uz Zemes virsmas nokrišņu veidā, un ūdens daudzumu, kas noteiktā laikā iztvaiko no Pasaules okeāna un sauszemes.
- ūdens bilance attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
- Zemes albedo attiecība starp Zemes atstaroto enerģijas daudzumu un visu no Saules uz Zemi krītošās staru enerģijas daudzumu.
- in re attiecībā uz ..., jautājumā par ...; īstenībā, faktiski.
- ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- koakcijas Attiecības starp biocenozes locekļiem.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- kaimiņattiecības attiecības starp kaimiņiem.
- semantika attiecības starp rakstzīmēm vai rakstzīmju grupām un to jēdzienisko nozīmi, kas nav atkarīgas no to interpretēšanas un izmantošanas.
- viendzimuma attiecības attiecības starp viena dzimuma partneriem.
- dzimumu attiecības attiecības un mijiedarbība starp dzimnumiem, galvenokārt personiskajā vai sociālkultūras līmenī.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā; tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās; nerealitāte.
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas.
- metamērija Attiecības, kas pastāv starp diviem vai vairākiem metamēriem.
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis.
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
- varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
- darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- afilācija Attiecību nodibināšana.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1).
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
- pāraprūpe attiecību veids, kurās vienai personai ir tendence pārmērīgi pasargāt citu personu, neļaujot piedzīvot situācijas, kas, pēc šīs personas domām, var radīt otrai personai psiholoģisku vai fizisku kaitējumu.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- celtniecība attiecīgā ražošanas nozare.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- grebums Attiecīgā tehnika.
- dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
- smadzenes attiecīgais dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
- programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem.
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids; vidēji smaga kavalērija.
- fizika attiecīgais mācību priekšmets par matērijas vispārīgajām īpašībām un kustības likumiem
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
- astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ekonomģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
- konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
- ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
- robeža attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
- kuro reizi attiecīgajā reizē.
- fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
- nejaušā partenoģenēze attiecīgajā sugā organisma attīstība bez apaugļošanās notiek reti.
- saimestība Attiecīgajai saimniecībai piederošā zeme.
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- probands Attiecīgās ģenealoģijas ciltstēvs vai ciltsmāte.
- apmācība Attiecīgās nodarbības.
- pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt ko, arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- pieņemt mērus attiecīgi rīkoties, izmantot attiecīgus līdzekļus.
- respective Attiecīgi, jeb arī, vai arī.
- pro tanto attiecīgi; atbilstoši.
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
- idioneirāls Attiecīgs tikai uz vienu nervu vai vienīgi uz nervu sistēmu.
- divausains Attiecīgs uz abām ausīm.
- divausu- Attiecīgs uz abām ausīm.
- biorbitāls Attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem).
- bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
- ingvinokutāns Attiecīgs uz ādu cirkšņu apvidū.
- antrotimpanisks Attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu.
- hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
- hepatorenāls Attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms.
- hepatolentikulārs Attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs.
- hepatoportāls Attiecīgs uz aknu portālo sistēmu.
- alveolodentāls Attiecīgs uz alveolām un zobiem.
- amniohoriāls Attiecīgs uz amniju un horiju.
- heteroklādisks Attiecīgs uz anastomozi starp divu artēriju termināliem zariem.
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- adipozogenitāls Attiecīgs uz aptaukošanos un uz dzimumorgāniem.
- eksokrīns Attiecīgs uz ārējo sekrēciju.
- arteriokapilārs Attiecīgs uz artērijām un kapilāriem.
- arteriovenozs Attiecīgs uz artēriju un vēnu.
- hemāls Attiecīgs uz asinīm un uz asinsvadu sistēmu.
- ideovaskulārs Attiecīgs uz asinsrites pārmaiņām psihiskā ietekmē.
- amficentrisks Attiecīgs uz asinsvadu pinumu ar aferentu un eferenta stumbru.
- angiotrofisks Attiecīgs uz asinsvadu un limfva-du barošanos.
- atlantoaksiāls Attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju.
- izofēnisks Attiecīgs uz atšķirīgiem gēniem, kas rada vienādus fenotipiskos efektus.
- argentafīns Attiecīgs uz audiem, kas saista sudraba sāļus.
- histotrofisks Attiecīgs uz audu trofiku.
- fetoplacentārs Attiecīgs uz augli un placentu.
- antronazāls Attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- horioplacentāls Attiecīgs uz bārkstiņu apvalku un placentu.
- bazioalveolārs Attiecīgs uz bazionu un alveolāro punktu.
- bazinaziāls Attiecīgs uz bazionu un nazionu.
- bronhokavernozs Attiecīgs uz bronhu un kavernu.
- astrostatisks Attiecīgs uz centrosomas miera stāvokli.
- heterociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi.
- homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
- dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
- ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
- ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
- hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
- bigermināls Attiecīgs uz diviem dīgļiem vai olšūnām.
- biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
- algioglandulārs Attiecīgs uz dziedzera aktivitātes pastiprināšanos, ko izraisa sāpes.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- disglandulārs Attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- endoplazmatisks Attiecīgs uz endoplazmu.
- endoglobulārs Attiecīgs uz eritrocīta iekšieni vai atrodas eritrocītā.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- faradisks Attiecīgs uz faradisko strāvu vai faradizāciju.
- fibroadipozs Attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem.
- bazilobregmatisks Attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu.
- bazikraniāls Attiecīgs uz galvaskausa pamatu.
- bazifaciāls Attiecīgs uz ģīmja apakšdaļu.
- hemofils Attiecīgs uz hemofiliju.
- diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
- hipohormonāls Attiecīgs uz hormonu iztrūkumu.
- ilioingvināls Attiecīgs uz iegurni un cirkšņiem, piem., nervs.
- insulopātisks Attiecīgs uz insulīna sekrēcijas traucējumiem.
- dermopapillārs Attiecīgs uz īstās ādas papillām.
- jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
- hipoveģetatīvs Attiecīgs uz konstitucionālu tipu, kurā somatiskā sistēma dominē pār iekšējiem orgāniem; mikrosplanhniskais vai dolihomorfiskais tips.
- biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
- episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
- hondrosternāls Attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģa sienu.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu.
- kineziodisks Attiecīgs uz kustību impulsu vadīšanu.
- endosomatisks Attiecīgs uz ķermeņa iekšieni.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- ķimiofarmakodinamisks Attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti.
- bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
- dekstropedāls Attiecīgs uz labo kāju.
- ileocekāls Attiecīgs uz līkumaino un aklo zarnu.
- ileokolisks Attiecīgs uz līkumaino zarnu un lokzarnu.
- glenoidāls Attiecīgs uz locītavas bedri.
- kausveida Attiecīgs uz locītavas dobumu.
- glosokinestētisks Attiecīgs uz mēles kustību sajūtu runājot.
- eigonisks Attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā.
- hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- histrionisks Attiecīgs uz mīmikas muskuļiem.
- atermāls Attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem.
- anospināls Attiecīgs uz muguras smadzeņu centru, kas regulē tūpļa sfinktera kontrakcijas.
- disgnātisks Attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem.
- antidromisks Attiecīgs uz nervu impulsu, kas iet normālajam impulsam pretējā virzienā.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- arteriorenāls Attiecīgs uz nieres artērijām.
- alifātisks Attiecīgs uz organiskiem savienojumiem ar vaļēju virkni.
- holofīts Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji).
- holozoisks Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst dzīvniekiem.
- dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
- arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
- bazirhināls Attiecīgs uz ožas smadzeņu pamatu.
- iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
- inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
- hronotermāls Attiecīgs uz periodisku ķermeņa temperatūras maiņu.
- interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- galaktopoētisks Attiecīgs uz piena veidošanu un sekrēciju.
- ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
- hemohoriāls Attiecīgs uz placentu, kurā mātes asinis ir tiešā saskarē ar horiju.
- bronhopulmonāls Attiecīgs uz plaušām un bronhiem.
- kontralaterāls Attiecīgs uz pretējo pusi.
- arheokinētisks Attiecīgs uz primitīvo motorisko nervu mehānismu, uz perifēro nervu sistēmu.
- ideoģenētisks Attiecīgs uz psihisko darbību, kurā primārās maņu uztveres tiek pārveidotas par idejām.
- grafomotorisks Attiecīgs uz rakstīšanas kustībām.
- antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
- deferenciāls Attiecīgs uz sēklvadu.
- išiokavernozs Attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem.
- išiosakrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu.
- išiovagināls Attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti.
- išiovertebrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju.
- išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
- išioanāls Attiecīgs uz sēžu un tūpli.
- etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
- atrioventrikulārs Attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari.
- aktīnisks Attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem.
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- hidrotopātisks Attiecīgs uz svīšanas funkcijas patoloģiju.
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
- homozoisks Attiecīgs uz tās pašas sugas dzīvnieku.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- citodistāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tālāk no šūnas.
- citoproksimāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tuvāk šūnai.
- anogenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anoģenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
- anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
- hidrisks Attiecīgs uz ūdeņradi ķīmiskā savienojumā.
- jugomaksilārs Attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli.
- jugāls Attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts.
- iridopupillārs Attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti.
- hemifaciāls Attiecīgs uz vienu sejas pusi.
- kortikoadrenāls Attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu.
- holodiastolisks Attiecīgs uz visu diastoli.
- holosistolisks Attiecīgs uz visu sistoli.
- hipnopompisks Attiecīgs uz vīzijām, ko redz pirms pamošanās.
- enterorenāls Attiecīgs uz zarnām un nierēm.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- iliospināls Attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu.
- brefotrofisks Attiecīgs uz zīdaiņu uzturu.
- dentocementāls Attiecīgs uz zoba dentīnu un cementu.
- dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
- dentilabiāls Attiecīgs uz zobiem un lūpām.
- dentilingvāls Attiecīgs uz zobiem un mēli.
- dentomentāls Attiecīgs uz zobiem un zodu.
- dentipārs Attiecīgs uz zobu veidošanos.
- bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- bikses Attiecīgs veļas gabals.
- idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
- atbilstīgs attiecīgs.
- attīcīgs Attiecīgs.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām.
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- dženga attīstoša galda spēle - klucīši, no kuriem tiek būvēts tornis.
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
- piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
- nemīlība Atturība, vēsums attiecībās.
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- nepretenciozs Atturīgs, pieticīgs.
- atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
- atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
- atviegle Atvieglojums, priekšrocība.
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti.
- mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu.
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš").
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika.
- perikoksīts Audu iekaisums ap gūžas locītavu.
- epikondilīts Audu iekaisums ap locītavas virspauguru.
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā.
- plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis.
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem.
- angiopericitoma Audzējs, kas attīstījies no kapilāru endotēlija; starp iegarenām, ovālām vārpstveida šūnām atrodas kontraktilas šūnas - pericīti.
- gonocitoma Audzējs, kas cēlies no gonocītiem.
- leikosarkoma Audzējs, kas sastāv gk. no monocītiem; asinīs palielināts limfocītu skaits.
- mastocitoma Audzējs, kas sastāv no heparinocītiem.
- histiocitoma Audzējs, kas sastāv no histiocītiem.
- retikuloma Audzējs, kas sastāv no retikuloendoteliālām šūnām (monocītiem).
- retikuloplazmocitoma Audzējs, kurā ir retikulocīti un plazmocīti.
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām.
- leikocitoma Audzējveida leikocītu masa.
- skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
- kritiskā audzes biezība audzes kritiskā šķērslaukuma attiecība pret normālo.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- epitīmija Audzinošs sods; grēciniekam liek darīt tādus dievbijīgus darbus, kas viņam atgādinātu viņa grēcīgos ieradumus un palīdzētu atradināties no tiem.
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- čaja augi augi, ko vāca tējām un ārstniecībai.
- kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- Izīda Auglības un veselības dieviete seno ēģiptiešu mitoloģijā, laulāto uzticības aizbildne, sievietes mātes aizgādne; vēlāk arī ūdens, vēju dieviete, kuģniecības aizbildne.
- nedzīvi dzimušais auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc pilnām 22 grūtniecības nedēļām.
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām.
- amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana.
- augļa alkohola sindroms augļa un/vai bērna attīstības traucējumu grupa, ko izraisa alkohola ietekme uz augli grūtniecības laikā.
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria").
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- nezāle Augs, ko (attiecīgajā laukā) neaudzē, bet kas tur ir ieviesies.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- Augustana Augsburgas ticības apliecība.
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām.
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām.
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā.
- autorēšanas valoda augsta līmeņa programmēšanas valoda datorizēta mācību kursa programmatūras izveidošanai, izmantojot multivides iespējas.
- valoda Logo augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas viegli lietojama un īpaši piemērota programmēšanas mācīšanai bērniem.
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- arhakets Augstākā amatpersona Senajā Spartā, amats bija mantojams, tomēr to salīdzinoši viegli varēja atstādināt; vienlaicīgi valdīja divi arhaketi.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham).
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.).
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
- kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (Krievijā).
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- noēze Augstākā tipa zināšanas (Platona mācībā); Huserla fenomenoloģijā - psihes (apziņas) akts, kas aplūkots pretstatā tā objektam (noēmai).
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām.
- Anaimudi Augstākā virsotne Rietumgatos Anaimalaja masīvā, Indijas dienvidos, 2698 m vjl., gneisi un kvarcīti.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs.
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija.
- valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
- sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- mērmikrofons Augstas kvalitātes mikrofons, ko izmanto precīzai akustiskā lauka mērīšanai un par etalonu citu mikrofonu relatīvās jutības noteikšanai.
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs vienā spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona.
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- Gvardafui rags augsts, kails klinšu rags Somālijas pussalas galā ("Cape Guardafui"), pie ieejas Adenas līcī.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus.
- alabastrs augstvērtīgs celtniecības ģipsis.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā.
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- bordo šķidrums augu aizsardzības līdzeklis, fungicīds.
- metilmerkaptofoss Augu aizsardzības viela, ko izmanto apmiglojot, insekticīds, arī pieskares inde, apkaro tīklērces, laputis, tripšus u. c.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- chlorozes Augu bāluma kaites, saistītas ar hlorofila (lapzaļuma) trūcīgu attīstību.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
- lipovakcīna Augu eļļā šķīdināta vakcīna.
- biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
- epifitotija Augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā.
- ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- hemonastija Augu lapu vai stumbra izliekšanās ķīmisku savienojumu (herbicīdu) ietekmē.
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās.
- alēlopātija Augu savstarpēja iedarbība ar ķīmisku vielu starpniecību.
- mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
- rinda Augu sistemātikā - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi.
- bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
- triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- herbālisms Augu un to preparātu parakstīšana un lietošana ārstniecībā.
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
- Eremophila alpestris ausainais cīrulis.
- gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums.
- Otus scops auspūcīte.
- Eirāzijas auspūcīte auspūcīte.
- austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Heimwehr Austrijas brīvprātīgo savienību organizācija cīņai pret sociālismu 1927.-1938 g.
- vjetnamiešu valoda austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda, vienzilbīga (bez locījuma galotnēm), ar vārdu nozīmi mainošiem muzikāliem akcentiem (6 toņi); rakstu pieminekļi no 15. gs. ķīniešu hieroglifu rakstā; mūsdienu raksts izveidots 17. gs., tā pamatā latīņu alfabēts.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- taibokss austrumu cīņas paveids, kuras pamatelements ir sitiens bez boksera cimdiem
- sensejs Austrumu cīņu skolās - skolotājs.
- iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
- mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
- dragomans Austrumu zemēs oficiāls tulks diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos.
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids.
- gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
- gonščiks Autobraucējs; sacīkšu braucējs.
- komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- apmācīt automātiski pielāgot modeļa vai sistēmas parametrus atbilstoši kādiem apmācības datiem vai pieredzei apmācības vidē ar nolūku uzlabot tās darbību
- datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību.
- sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
- autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- autora apliecība autorapliecība.
- Konkordijas grāmata autoritatīvs luteriskās baznīcas ticības apliecību un luterisma atziņas rakstu krājums (1580. g.).
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu.
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta.
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi.
- orotacidūrija Autosomāli recesīvi pārmantots piramidīna metabolisma traucējums, ko rada orotātfosforiboziltransferāzes (OPRT) vai orotidīn-5-fosfātdekarboksilāzes (ODC) deficīts; raksturīga orotskābes kristalizēšanās un pārmērīga izdale ar urīnu, megaloblastiska anēmija un fiziska un garīga atpalicība.
- sialidoze Autosomāli recesīvs sialidāzes deficīts.
- horeoakantocitoze Autosomāli recesīvs sindroms, kam raksturīga rauste, horeja un personības pārmaiņas, asinīs var konstatēt akantocītus.
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus.
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai.
- monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ.
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus.
- padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- tripānzilais Azokrāsviela, tripanosomicīds; lieto histoloģijā vitālajai krāsošanai.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- babulis babulnieks^2^(1) - trūcīgs lauku iedzīvotājs.
- bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints.
- Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
- Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā.
- zelta kalni bagātība, pārticība, dzīve bez rūpēm.
- kā leiputrijā bagātīgi, pārticīgi, bez pūlēm raizēm.
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
- bahājietis bahāju ticības piekritējs
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- horribile dictu bail sacīt.
- deizidaimonija Bailes no dēmoniem un spokiem; māņticība.
- baitu iestarpināšana baitu secības papildināšana ar speciālu baitu, kas nodrošina neatkarīgu no izmantojamā koda ziņojuma pārraidi; iestarpinājuma vietas nosaka datu posma vadības protokols.
- dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- glishrīns Baktēriju radīts mucīns urīnā.
- bakteriopeksija Baktēriju saistīšana histiocītos.
- opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas.
- neirovakcīna Baku vakcīna, ko iegūst, ilgstoši kultivējot vakcīnas vīrusu trušu smadzenēs.
- variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
- Calandrella cinerea bālais sīkcīrulis.
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
- balode Baloda - ārstniecības augs sprigane, tarkšķene.
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
- laringocentēze Balsenes punkcija vai incīzija.
- tīcināt Balsi locīt.
- fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana.
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
- Apatele leporina baltā pelēkpūcīte.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- BTIK Baltijas Tirdzniecības un investīciju kompānija (Liepājā).
- BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
- ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā.
- ekobanāns Banāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.
- avalkredīts Bankas galvojumi par savu klientu darījumiem vai saistībām - vekseļu, muitas, nodokļu un transporta izdevumu savlaicīgu nokārtošanu.
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus.
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu).
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- bērnu nams bāreņu un bez vecāku aizgādības palikušobērnu mācīšanas un audzināšanas iestāde; bērnunams.
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- limitrofisks Barošanās nosacītājs, virzītājs.
- sadot pa cepuri (kādam) bārt, kritizēt, pārmācīt.
- ņemt uz liesta bārt, pērt, pārmācīt.
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
- peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- batāls Batālā glezniecība - kaujas skatu gleznošana.
- Betersta Batersta, Gambijas galvaspilsēta, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- Betersta Batērsta, pilsēta Austrālijā, neprecīzs pilsētas nosaukuma latviskojums.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
- briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- psalmotājs Baznīcas dziedātājs (pareizticīgajiem).
- draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- garīgā mācību iestāde baznīcas vadīta speciāla mācību iestāde garīdzniecības kadru sagatavošanai un teoloģiskai izglītošanai.
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- kolenda baznīckunga ikgadējā vizīte katoļticīgo mājās.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- bazocitopēnija Bazofilo leikocītu iztrūkums asinīs.
- bazofilija Bazofilo leikocītu skaita palielināšanās cirkulējošas asinīs (normāli 0,5%).
- bazocitoze Bazofilo leikocītu skaita pārmērs asinīs.
- gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
- babe Beibe; skuķe; glīta, pievilcīga jauniete.
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- apšubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- bērzubeka Beku dzimtas lācīšu ģints atsevišķas sēņu sugas.
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš".
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos.
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
- flāmi Beļģijas, Holandes, Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa; runā flāmu valodā, ticīgie - katoļi.
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- bermudieši Bermudu salu iedzīvotāji, \~65% nēģeri un mulati, kas cēlušies gk. no ievestajiem afrikāņiem, runā angļu valodā, ticīgie – anglikāņi un metodisti.
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija.
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ.
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības.
- bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt.
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
- neiznēsāts bērns bērns, kurš piedzimis laikā pirms 37. grūtniecības nedēļas.
- adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības.
- ganbērns Bērns, pusaudzis, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu.
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
- mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- aitiņa Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
- aitīna Bērnu rotaļa; arī bērnu spēle ar klucīšiem.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
- pedodontija Bērnu zobārstniecība.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- bertolē Bertolē sāls – kālija hlorāts; lieto medicīnā dezinficēšanai un tehnikā (sprāgstvielu maisījumu un sērkociņu izgatavošanai).
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- dukņīt Berzēt, braucīt.
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3).
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
- bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
- b. c. bez cenas (izdevniecības ziņās).
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- b. g. bez gada (izdevniecības ziņās).
- no rokas mutē bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- absque ulla conditione bez kādiem nosacījumiem.
- jukjukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- juku jukām Bez noteiktas secības, nesakarīgi.
- noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
- b. v. bez vietas (izdevniecības ziņās).
- b. v. un g. bez vietas un gada (izdevniecības ziņās).
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients.
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100.
- bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība.
- bezgrēcīgums Bezgrēcība.
- neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
- arkveida riepa bezkameru riepa ar arkveida profilu un lieliem protektora izciļņiem; profila augstuma attiecība pret platumu ir 0,4–0,5.
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns.
- baltie asinsķermenīši bezkrāsainās asiņu šūnas; leikocīti.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- atemporāls Bezlaicīgs; hipotētiski ārpus laika eksistējošs.
- zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos.
- bezmājība Bezpajumtniecība.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem.
- bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
- nesagādis Bezrūpīgs, tāds, kas nenodrošina savlaicīgu izpildi, nepiesardzīgs.
- bezspēcīgums Bezspēcība (1).
- bezspēcīgums Bezspēcība (2).
- nestiprums Bezspēcība, nevarīgums, vārgums, vājība.
- kā laksts bezspēcīgi, nevarīgi, bez pretestības.
- ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
- čāgāns Bezspēcīgs vīrietis.
- ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
- nespēkots Bezspēcīgs, nespēcīgs.
- mazvarīgs Bezspēcīgs, nevarīgs.
- ļepans Bezspēcīgs, vājš.
- čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
- bezspēks Bezspēcīgs.
- nospēkots Bezspēcīgs.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- lappušprinteris Bezuzsitiena printeris, kas vienlaicīgi drukā veselu lappusi.
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- sodomieši Bībelē minētās pilsētas Sodomas iedzīvotāji, kuri stājās nedabiskās dzimumattiecībās ar dzīvniekiem, tāpēc Dievs viņus sodīja.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē.
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
- priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
- čenkslis Bicepsa cīpsla.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
- čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
- bieķu Bieķu baļļa - nicīgs apzīmējums sievietei.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai.
- promiskvitāte Bieža partneru maiņa dzimumattiecībās.
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3).
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā.
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts.
- esināt Bieži sacīt "es".
- navināt Bieži sacīt "nav".
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- bildēt Bilst, teikt, sacīt.
- binārais vārds bināru ciparu galīga garuma secība.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
- insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
- magnetobioloģija Biofizikas nozare, kas pētī magnētisma un dzīvu organismu attiecības.
- bibene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bigene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bīģene Bioloģija (mācību priekšmets).
- biķene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bilene Bioloģija (mācību priekšmets).
- bio Bioloģija (mācību priekšmets).
- loģija Bioloģija (mācību priekšmets).
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- biodoza bioloģiskā deva, nosacīts lielums ultravioletā starojuma enerģijas dozēšanai gaismas terapijā.
- konsangvinitāte Bioloģiska radniecība.
- biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
- feromons Bioloģiski aktīvas vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji; fermons.
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
- biomedicīnisks Bioloģisks un medicīnisks; tāds, kas attiecas uz dabaszinātņu (bioloģijas, bioķīmijas, biofizikas u. c.) atklājumu izmantošanu medicīnā.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām.
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi.
- bišsaimniecība Biškopības saimniecība.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā.
- aizpildījums Bitu secība datu pārraides tīklos, ko stacija pārraida pirms vai pēc kadra vai marķiera un pēc priekšlaicīgas raidījuma pārtraukšanas, ko varētu interpretēt kā raidošās stacijas pasīvu vai nenoteiktu stāvokli.
- kadra beigu norobežotājs bitu secība vai noteikts signāls, kas norāda pārraidāmā kadra beigas.
- kadra sākuma norobežotājs bitu secība, kas norāda pārraidāmā kadra sākumu.
- piekļuves vadības lauks bitu secība, kas vai nu nosaka to, ka kadrs ir marķieris, vai apzīmē staciju, kura var izmantot marķieri, vai norāda, kad kadrs ir jāizņem, vai arī atļauj stacijām pieprasīt nākošo marķieri.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
- sāņš blakus, vienlaicīgi.
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi.
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai.
- sēborreja Blaugznas, pārliecīga tauku atdalīšanas un ādas kārtošana matainās vietās.
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
- palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs; palss (1).
- palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs.
- bodīte Blēdība, negodīga rīcība.
- blīniņ Blīniņ lūkot - uzlūkot ar muļķīgām acīm.
- Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms.
- Corydalis solida blīvais cīrulītis.
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes.
- Lielmediševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
- Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants.
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; bojāt (kādu ķermeņa daļu), pārtraucot locītavas kaulu galu saskari.
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu.
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- bonpo Bon cilvēki - bon mācības sekotāji.
- Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
- boča Botānika (mācību priekšmets).
- bočene Botānika (mācību priekšmets).
- bota Botānika (mācību priekšmets).
- botene Botānika (mācību priekšmets).
- prolepsis Botānikā priekšlaicīga izplaukšana.
- mikētoloģija Botānikas daļa, mācība par sēnēm.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- adžurvēda Brahmanisma perioda svarīgāko Senās Indijas medicīnas grāmatu krājums.
- brošs Brašs, plecīgs, spēcīgs.
- brožs Brašs; stiprs, spēcīgs.
- aurīga Braucējs romiešu sacīkstēs un cirka spēlēs.
- balasta braucieni braucieni bez kravas (kuģniecībā).
- eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža.
- brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- pārbraucīt Braucīt visu (kā) virsmu; braucīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- trīšāt Braucīt, berzēt.
- laitināt Braucīt, masēt.
- brucināt Braucīt.
- braucējs Braucītājs.
- braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
- rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā.
- Brencēnu ezers Brencītis, ezers Bērzaunes pagastā.
- Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants.
- Gaujasmala Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujmaļi" neprecīzs nosaukuma variants.
- draudēšana brīdināšana par sagaidāmu naidīgu, nepatīkamu rīcību
- brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde.
- bocmanis Brigadieris komandai, kas strādā uz kuģa klāja (uz tirdzniecības kuģiem).
- brīnumsvece Brīnumsvecīte.
- ugunsspicīte Brīnumsvecīte.
- iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem.
- aso Brīva cīņa - paukošanā un boksā - divu sportistu treniņa cīņa.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture.
- peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- disponēt Brīvi rīkoties ar to, kas ir kāda rīcībā.
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
- brigants Brīvības cīnītājs.
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā).
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi.
- mediācija brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību noregulēšanai ar neitrālas un objektīvas trešās personas (mediatora) starpniecību.
- volontēt Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
- garibaldieši Brīvprātīgo vienību dalībnieki, kas 19. gs. 40.-60. gados Garibaldi vadībā cīnījās par Itālijas atbrīvošanu no Austrijas jūga un par tās nacionālo apvienošanu.
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts.
- frītreds Brīvtirdzniecība.
- frītrēders Brīvtirdzniecības piekritējs; brīvtirgotājs.
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā.
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ.
- Arctia caja brūnais lācītis.
- laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību.
- ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- džostra Bruņinieku divcīņa turnīrā.
- riteršafte Bruņniecība, bruņinieki.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt cauri (kam), caur (ko).
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
- timbers Brusu sortiments starptautiskajā koktirdzniecībā.
- budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
- trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- naikans Budisma mācības iespaidota pagātnes meditācija.
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete.
- dharmapālas Budisma mitoloģijā - dievības, kas aizsargā budisma mācību un katru budistu.
- kalačakra budisma mitoloģijā - idams vadžrajānā, kurš simbolizē šo mācību.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- idams Budisma mitoloģijā - sargātājdievība, kuru ticīgais izvēlas par savu aizstāvi.
- triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi.
- darma Budismā: pati Budas mācība; esamības pirmelementi; dharma.
- Saka Budistu mitoloģijā - Budas mācības izplatītājs Budas iepriekšējo inkarnāciju laikā.
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību.
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
- sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem.
- izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- bukmēkers Bukmeikers - ierēdnis, kas zirgu sacīkstēs pieņem derību iemaksas un pieraksta dalībnieku vārdus.
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- pitbuls Buldogam un terjeram radniecīgs suns; attiecīgā suņu šķirne.
- dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
- strīda bumba bumbas izcīņa, piemēram, uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
- bumbīze Bumbīžu ticība – kalvinisms.
- uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja.
- ekoburkāns Burkāns, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
- galfvinds burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90°; to sauc arī par pusvēju.
- burvisks Burvīgs, pievilcīgs.
- pūnacis Burvja, vārdotāja, kas skatās apvārdojamajam cieši acīs, iesauka.
- ņūcīt Burzīt, mocīt, vārdzināt.
- muršķīt Burzīt, ņurcīt.
- knūčāt Burzīt, tūcīt.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- izņūcīt Burzot (grūstot) nomocīt.
- mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
- draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
- palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
- berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam.
- berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam.
- būt trakam (uz ko) būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
- pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
- rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
- nākt pretī (arī pretim) būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
- krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- krustot zobenus Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt.
- būt uz grūtām kājām būt grūtniecības stāvoklī.
- būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- būt uz bāņiem būt grūtniecības stāvoklī.
- būt cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- nēsāt zem sirds būt grūtniecības stāvoklī.
- būt (mātes) cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
- kommas vilkt būt intīmās attiecībās
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- dzīvot Būt intīmās attiecībās.
- aizsteigties Būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā).
- izveicināt Būt izveicīgam, ātram.
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā.
- atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku).
- būt pie rokas būt kāda rīcībā, piederēt.
- aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
- sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
- stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
- nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam.
- krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- apčurāties aiz prieka būt ļoti priecīgam.
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
- mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā.
- urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
- pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
- neteikt paldies būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt to.
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- sadzīvāt Būt neprecētai grūtniecības stāvoklī.
- krāpt Būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē).
- izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- uzdot toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību (kādā situācijā, kādos apstākļos).
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3).
- mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
- miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
- atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība).
- rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
- nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
- uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- (ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
- norauties Būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu.
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
- tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
- attiekties Būt saistītam attiecībā (4).
- rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēt.
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
- ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
- vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
- kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- zālāt Būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
- pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
- pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums. P. rājienu.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm).
- izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5).
- peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- peldēt pa virsu Būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas.
- pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.).
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
- piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- nolīgoties Būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
- kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- kopenieties Būt tuvās, intīmās attiecībās.
- tvanot Būt tveicīgam; tvanēt (3).
- tvanēt Būt tveicīgam; tvanot (3).
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
- raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
- vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
- nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā.
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai); faktors; priekšnoteikums.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma.
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- ierievsiena Būvniecībā lietota fundamenta konstrukcija no ierievpāļiem.
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
- ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas.
- būvamatniecība Būvniecības darbi, kurus veic fiziskā vai juridiskā persona atbilstoši likumam "Par amatniecību".
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi.
- būvdarbi būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana.
- tipveida būvprojekts būvprojekts daudzkārtējai lietošanai masveida celtniecībā noteiktā reģiona, kur klimatiskie apstākļi u. c. projektēšanas izejparametri ir vienādi.
- adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela.
- naftilēndiamīni C~10~H~6~(NH~2~)~2~, iegūstami, reducējot attiecīgus dinitronaftalīnus.
- ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts.
- aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
- pentoksifilīns C~13~Hl~8~N~4~O~3~, ksantīna atvasinājums, kas samazina asins viskozitāti un palielina eritrocītu elastību, mikrocirkulāciju un audu skābekļapgādi; lieto simptomātiskai klibošanas ārstēšanā.
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
- metformīns C~4~H~11~N~5~, antihiperglikēmisks līdzeklis, radniecīgs buformlnam, potencē insulīna darbību; lieto 2. tipa cukura diabēta ārstēšanā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts.
- tetrametilputrescīns C~8~H~20~N~2~, indīgs putrescīna atvasinājums, iedarbība līdzīga muskarīnam.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam.
- razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu.
- oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists.
- metabromsalāns C13H9NO2, dezinficējoša bromsalāna grupas viela ar antibakteriālu un antimikotisku darbību; medicīnisko ziepju sastāvdaļa.
- piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
- metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā.
- metilēnvioletais C14H8N2OS, vāji bāziska tiazīna krāsviela, metilēnzilajam radniecīga viela; krāsviela histoloģijā.
- porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus".
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai.
- laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam.
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem.
- netilmicīns C21H41N5O7, pussintētiska plaša darbības spektra aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, sizomicīna atvasinājums; pēc darbības līdzīgs gentamicīnam un tobramicīnam.
- oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds.
- strofantidīns C23H32O6, kardioaktīvs strofantu un tam radniecīgu augu glikozīdu steroidālais aglikons.
- periplogenīns C23H34O5, periplocīna un periplocimarīna steroids aglikons.
- plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
- tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
- jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm.
- ortodihlorobenzols C6H4Cl2, insekticīds līdzeklis.
- parahidroksibenzoskābe C6H4OHCOOH, salicilskābes izomērs; tās esteriem ir antiseptiskas īpašības, un tos lieto medicīnas preparātu konservēšanai.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums.
- caurlaidības koeficients cauri videi izgājušās starojuma plūsmas attiecība pret starojuma plūsmu, kas krīt uz vides virsmas.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu.
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis).
- parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
- koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae").
- ceļkauls Celis; ceļa locītavas kauls.
- kauzalitāte Cēlonība, cēloniskā nosacītība.
- atkarība Cēloniska vai nosacījuma sakarība (ar citu parādību, faktoru u.tml.).
- determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību).
- Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
- kūts Celtne lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- robežstāvoklis Celtniecībā - būvkonstrukcijas stāvoklis, kurā tā zaudē spēju pretoties ārējai iedarbībai un tā tālākā ekspluatācija kļūst neiespējama.
- sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā.
- celsme Celtniecība (1).
- java Celtniecībā lietojama masa, kas sastāv no saistvielas (piemēram, cementa, ģipša), pildvielas (piemēram, smilts, drupinātiem akmeņiem) un ūdens.
- čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- stroibats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
- strojbats Celtniecības bataljons (PSRS armijā).
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
- būvveids Celtniecības darbu paņēmiens.
- būvuzraudzība Celtniecības darbu uzraudzība.
- hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra.
- architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- darba rasējumi (arī zīmējumi) celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi).
- būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts; arī (gatava) celtne.
- būvbiedrība Celtniecības organizācija.
- CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP).
- skaidu plātne celtniecības plātne, ko izgatavo no koka skaidām, kuras sajauc ar līmi un siltumā sapresē
- celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka.
- būvnieks Celtniecības speciālists, celtnieks.
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli).
- būvstili Celtniecības stili.
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
- būvmateriāli Celtņu, būvju celšanai un remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību).
- gonartrotomija Ceļa locītavas atvēršana.
- gonatocele Ceļa locītavas audzējs.
- gonīts Ceļa locītavas iekaisums.
- meniskektomija Ceļa locītavas meniska izgriešana.
- meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana.
- gonatocele Ceļa locītavas pietūkums.
- gonagra Ceļa locītavas podagra.
- gonartromeningīts Ceļa locītavas sinoviālās membrānas iekaisums.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- kopgabals Ceļa posms, kas jāuztur vairāku saimniecību īpašniekiem.
- ceļa slīpums ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- cinksla Ceļgala lielā cīpsla.
- činksla Ceļgala lielā cīpsla.
- komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
- seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
- šaria Ceļš, pa ko jāiet ticīgam muhamedānim.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR).
- CCP Ceļu celtniecības pārvalde.
- genufleksija Ceļu locīšana, pielūgšana krītot ceļos.
- artroskopija Ceļu locītavu trauma; šādu traumu ārstēšanas metode.
- koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
- uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē.
- gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- nagoties Censties, cīnīties.
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
- lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
- aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- krujīgs Centīgs, cītīgs.
- tīcīgs Centīgs, mērķtiecīgs.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija.
- CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs.
- centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
- apšmorēt Cepot spēcīgi apbrūnināt.
- minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
- Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām.
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
- ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors.
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- salicilurskābe CH2NH2COOC6H4COOH, salicilskābes glicīna konjugāts, atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- aizverkšķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- aizveršķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- pasakalties Cieši paskatīties acīs.
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
- nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
- duņkāt Cieti mīcīt.
- granula cietu dispersu sistēmu nosacīta struktūrvienība, kuras lielums ir 1-10 mm.
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā.
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- reprodukcijas jeb vairošanās cikls cikls, kas aptver apaugļošanu, grūtniecību un dzemdības.
- čīkstēties Cīkstēties, cīnīties.
- aizcīkstēties Cīkstoties, cīnoties nonākt līdz noteiktam punktam.
- veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu.
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi.
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi.
- stemma Ciltskoks, radu raksti, sevišķi ciltskoks, kas rāda kāda literāra avota norakstu attiecības ar oriģinālu un savā starpā.
- cilvēcīgums Cilvēcība.
- cilvēcisks Cilvēcīgs (1).
- ļaudisks Cilvēcīgs.
- dehumanizācija Cilvēcīguma, humanitātes zaudēšana (par indivīdiem un sociālo vidi) vai iznīdēšana.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
- izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
- ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
- pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
- akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
- seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
- fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
- pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
- valstspiederība Cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība.
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
- augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
- esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
- cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
- stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
- piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
- spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
- brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
- dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
- brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
- bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
- zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
- stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
- melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
- velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
- pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
- stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
- tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
- lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
- zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
- saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
- pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
- rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
- nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
- neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha).
- brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
- gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis.
- piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
- izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- dziedinātājs Cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
- absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
- rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
- ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
- baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
- gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
- adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
- kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
- ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
- mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
- autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
- kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
- klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
- otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
- tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
- jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
- jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
- nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs.
- pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
- bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
- pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
- dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
- uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
- rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
- ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
- mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
- sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
- novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
- sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
- sumists Cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
- veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
- tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
- dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
- nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- karotājs Cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
- sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
- sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
- rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
- sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- onkopacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai.
- pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
- paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
- boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists.
- grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
- kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
- valdinieks Cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību).
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
- smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
- ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
- zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
- medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- cīņubiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
- smidzins Cilvēks, kurš ātri un izveicīgi kustās.
- piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
- brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
- vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
- veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
- roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- draudze cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību
- institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana.
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
- statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
- indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
- dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
- gleznā cīnija cīniju suga ("Zinnia elegans").
- šaurlapu cīnija cīniju suga ("Zinnia haageana").
- izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
- slodzīties cīnīties (ar problēmām, grūtībām u. tml.).
- liet (savas) asinis cīnīties (karā), tikt ievainotam, krist (kaujā), atdot dzīvību.
- pizāties cīnīties (nicinoši).
- karot cīnīties (par kādu mērķi)
- kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles.
- sisties pa dzīvi (arī pa pasauli) cīnīties ar eksistences grūtībām.
- sisties pa dzīvi cīnīties ar eksistences grūtībām.
- krustot šķēpus cīnīties ar šķēpiem.
- ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- cīnīties plecu pie pleca cīnīties ciešā vienotībā (ar ko).
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei (arī līdz pēdējam asins pilienam) cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- cīnīties uz dzīvību vai (arī un) nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību.
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
- (iz)liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi.
- krustot zobenus cīnīties, karot.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- durkļu cīņa cīņa ar durkļiem.
- cīņa plecu pie pleca cīņa ciešā vienotībā (ar ko).
- struggle for life cīņa par eksistenci.
- investitūru ķildas cīņa starp pāvestiem un vācu imperatoriem par tiesībām iecelt amatos bīskapus un abatus (11. gs. 70. gadi - 1122. g.).
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- pankratijs Cīņas un dūru sitienu apvienojums atlētu sacīkstēs Senajā Grieķijā.
- nullis Cipars apļa veidā, pats neko nenozīmē, bet tikai rāda, ka viņa ieņemtā vieta ir tukša un tur nav attiecīgās šķiras skaitļa.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
- kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos.
- dzīsla cīpsla
- Ahilla cīpsla cīpsla, kas iet no ikru muskuļiem uz papēdi.
- čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā).
- nītis Cīpslas locītavās.
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai.
- tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana.
- čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā).
- skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās.
- ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
- granulofilocīts Cirkulējošs retikulocīts.
- Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš.
- šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia").
- dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama.
- paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia").
- divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla").
- vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama.
- dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea").
- dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca").
- blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri").
- lullula Cīruļi (viena no 4 cīruļu ģintīm).
- mazais lauku cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Alauda gulgula").
- Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti").
- dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata").
- stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra").
- melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis").
- Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica").
- baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica").
- lielais skrējējcīrulis cīruļu suga ("Alaemon alaudipes").
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus").
- pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti").
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
- cekulainais cīrulis cīruļu suga ("Galerida cristata"), Latvijā aizsargājama.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- hidromfāls Cistai līdzīga nabas izspiešanās ascīta gadījumā.
- bernardieši Cisteriešu ordeņa atzars cīņai pret ķecerību un kultūras progresu Francijā.
- viņistaba Cita dzīvojamā māja, kaimiņu saimniecība.
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
- citticībnieks Citas ticības piederīgais.
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
- prosēlitisms Cītīga sekotāju vervēšana kādai mācībai.
- sabūksnīt cītīgi apstrādāt ar dūrēm, iedunkāt.
- zaurēt Cītīgi mācīties.
- zaurēties Cītīgi mācīties.
- burties cītīgi pētīt, meklēt, izzināt informāciju
- cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms.
- sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju.
- leikotoksīns Citotoksīns, kas noārda leikocītus; rodas nelielā daudzumā visos iekaisuma gadījumos.
- pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā ir dzimis, audzis, dzīvojis runātājs vai tekstā minētais.
- svešticīgs Citticībnieks.
- ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus.
- adopcija Citu vecāku bērna pieņemšana savā ģimenē un juridiska stāšanās ar viņu tādās tiesiskajās attiecībās, kādas pastāv starp vecākiem un bērniem.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- čigānlaulība Civillaulība; gadījuma rakstura intīmas attiecības.
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
- torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
- mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes.
- alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
- cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā.
- defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
- cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
- graizījumi Cukurrūpniecības atkritumi, kas rodas, pārstrādājot cukurbietes.
- filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- ticis Čakls, arī izveicīgs (darbā).
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- audaļa Čakls, izveicīgs strādnieks.
- budīgs Čakls, rosīgs, darbīgs, uzcītīgs, centīgs, izveicīgs, lietpratīgs.
- ūmacīgs Čakls, uzcītīgs.
- bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā.
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
- husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā).
- kontrollente Čeka, dienas finansiālā pārskata un kontroles izdrukas (izņemot virsrakstu) informācijas precīzs atveids uz lentes, kura paliek kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.
- čempijs Čempions - uzvarētājs sacīkstēs.
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga.
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene.
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki.
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
- à quatre mains četrrocīgi (klavierspēlē).
- quattro mani četrrocīgi.
- romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu.
- ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
- klimatiskā ārstēšana dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē; klimatterapija.
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- dabene Dabas mācība.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus.
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības.
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
- grupālā izlase dabiskās izlases veids, kurā priekšrocības nosaka ne tik daudz īpatņu individuālās pazīmes un īpašības, kā īpatņu sadarbība grupās
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24).
- iegūšana dabūšana savā īpašumā, rīcībā, lietošanā
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- mākslas amatniecība daiļamatniecība.
- fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets.
- daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis.
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums.
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū.
- kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus.
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva.
- rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi.
- imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu.
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- pusraudus Daļēji raudot, ar asarām acīs.
- pusamatniecisks Daļēji saistīts ar amatniecību, rūpnieciski vāji attīstīts.
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas.
- puspasaulīgs Daļēji, pa pusei laicīgs.
- pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts.
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība.
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu.
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais.
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- vienošanās par apmācību darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanās par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu.
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu.
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā.
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- nedzīvais inventārs darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā).
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai.
- naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks.
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka.
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
- trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3).
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- priekšmetdarbība Darbība (mācību procesā) ar konkrētiem priekšmetiem.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
- publicēšana Darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- konjugācija Darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu.
- realizācija darbība, process --> realizēt (2); (kā) nodošana cita rīcībā, īpašumā, saņemot pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to.
- uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti.
- lietojums darbības rezultāts mērķtiecīgai medikamentu, kosmētisku līdzekļu izmantošanai
- lietojums darbības rezultāts, kas izriet no mērķtiecīgas rīkošanās ar materiālu, priekšmetu, tā, lai gūtu labumu
- laika forma darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu.
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības.
- vienkāršā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks.
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
- konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs.
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību).
- kārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atbilstoši valodas konjugāciju sistēmai.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas.
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa.
- tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis.
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē.
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana.
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei.
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- darbinieka uzteikums darbinieka gribas izpaudums (rakstveida paziņojums darba devējam) par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās.
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums.
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās.
- darbinieku pārstāvība darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas.
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona.
- darbene Darbmācība.
- darbiks Darbmācība.
- darbs Darbmācība.
- išakošana Darbmācība.
- pozicionēšana darbmašīnas izpildietaises precīza tukšgaitas pārvietošana punktā ar noteiktām koordinātām.
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
- pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde.
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis.
- kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā).
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam.
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
- darība Darījums, pasākums; rīcība.
- gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- aizpriecināt Darīt priecīgu.
- teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu.
- locītājs Darītājs --> locīt 1.
- sacītājs Darītājs --> sacīt.
- spīdzinātājs Darītājs --> spīdzināt; mocītājs.
- ekodārzenis Dārzenis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare.
- Mamestra oleracea dārzeņu dārzpūcīte.
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu.
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
- dāržnīca Dārzniecība.
- hortikultūra Dārzniecība.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- mamestra Dārzpūcītes.
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to.
- koplietojami dati dati, kurus vienlaicīgi var izmantot vairāki procesi.
- koplietojamā datne datne, ko vienlaicīgi var izmantot vairāki datori vai vairākas datu apstrādes sistēmas, un kas var tikt izmantota šo datoru vai sistēmu apvienošanai.
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- drukdarbu rinda datņu saraksts, kas ar drukas spolētāja starpniecību tiek izdrukāts kā fona darbs tajā laikā, kad dators izpilda citus, priekšplāna darbus.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
- restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces.
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana.
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam.
- datorizētās mācības datora izmantošana mācību procesā, izmantojot grafiku un citus uzmanību piesaistošus līdzekļus, kā arī nodrošinot mijiedarbību.
- izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību.
- gadījumskaitļu ģenerators datora programma vai speciāla ierīce, kas ģenerē kādu gadījumskaitli vai gadījumskaitļu secību.
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi.
- programmas blokshēma datora, pēc attiecīgās programmas realizēta informācijas apstrādes procesa grafisks attēlojums.
- daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
- izkārtojums datorizdevniecībā un teksta apstrādē - teksta un grafikas izvietojums lappusē.
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem.
- datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām.
- datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija.
- CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction").
- CBT datorizētās mācības (angļu "Computer-based training").
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs.
- multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi.
- multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus.
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
- pasta ceļš datoru secība, pa kuriem e-pasta ziņojums veic ceļu no sūtītāja līdz adresātam.
- vairāklietotāju sistēma datoru sistēma, ko var izmantot vairāki lietotāji, lai vienlaicīgi piekļūtu programmām un datiem.
- interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma.
- dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma.
- datu apstrādes mezgls datoru tīkla mezgls, kurā izvietotas datu apstrādes iekārtas un attiecīgā programmatūra.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam.
- pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve.
- fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas.
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu.
- brīvapstrāde Datu apstrāde secībā, kas nav atkarīga no to izvietojuma ārējā krātuvē.
- tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību.
- attālās piekļuves datu apstrāde datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliemtermināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību; tālapstrāde.
- programmatūras specifikācija datu apstrādes sistēmas programmatūras darbības precīzs apraksts.
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
- koplietojamā datu bāze datu bāze, ar kuru vienlaicīgi var strādāt vairākas lietojumprogrammas vai vairāki lietotāji.
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem.
- saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē.
- pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts.
- datu struktūra datu elementu savstarpējās fiziskās un loģiskās attiecības, kas izveidotas, lai veiktu īpašas datu apstrādes funkcijas.
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- datu plūsma datu kopums, ko noteiktā secībā no datu avota pārraida datu saņēmējam.
- relāciju modelis datu modelis, kurā dati organizēti, izmantojot savstarpējās attiecības, kas parasti atspoguļotas tabulas formā.
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols.
- platjoslas pārraide datu pārraides metode, kas paredz vienlaicīgu vairāku kanālu izveidi vienā datu vidē.
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.
- piekļuves ceļš datu pārraides tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu.
- alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā.
- saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos.
- saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību.
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai.
- sociālo pētījumu metodes datu vākšanas, apstrādes un analīzes paņēmieni, galveno uzmanību pievēršot visu to daudzveidīgo sakaru un attiecību nodrošināšanai, kas funkcionē gan pētāmajā objektā, gan objekta attiecībās ar sociālo vidi.
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu.
- rauties kā turkam daudz (arī cītīgi) strādāst.
- sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
- noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties.
- plūrēt Daudz ūdens dzert, izliet, arī spēcīgi līt.
- divkārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- četrcīņa Daudzcīņa četrās disciplīnās.
- desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
- pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs.
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli.
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties.
- reitēt daudzkārt locīt.
- sareitēt Daudzkārt salocīt.
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5).
- bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību.
- meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa.
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei).
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms.
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros.
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
- ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
- ķeburs Dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts.
- stručīt Dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu).
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums.
- dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur.
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā.
- simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība.
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- grūtniecības novēršana dažādu līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no grūtniecības.
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
- polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni.
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā.
- politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums.
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai.
- konstitucionālā uzraudzība dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai.
- kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā.
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
- biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību.
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- reotropisms Dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību.
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- eigenols Dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai.
- kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
- manna Dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā.
- metapofīze Dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums.
- bītnieks Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
- gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- oskulācija Debess ķermeņu orbītu perturbāciju aprēķinos atsevišķā laika momentā teorētiski precīza orbīta.
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā.
- apekss Debess sfēras punkts, uz ko vērsta Saules relatīvā kustība attiecībā pret citām zvaigznēm.
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- Amitābha Debesu Buda, kuru pielūdz Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves.
- deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
- spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai mācībai, jaunai pārliecībai.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē.
- diseritropoēze Defektīva eritrocītu attīstība.
- oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
- surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas.
- tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
- defuzis Deficīta prece.
- neiemaksājums Deficīts.
- koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, metāliska atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- nasua Degunlācīši jeb koati.
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
- snābis deguns (nicīgi).
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība.
- osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība.
- eritropiknoze Deģeneratīvas eritrocītu pārmaiņas, kam raksturīga sarukšana un vara krāsa.
- restocitēmija Deģenerēti eritrocīti perifēriskajās asinīs.
- eritroklasts Deģenerēts vai fragmentēts eritrocīts bez hemoglobīna.
- dendrofagocitoze Deģenerētu astrocītu fragmentu absorbcija mikroglijas šūnās.
- bugoties Dejojot locīties.
- dejene Dejošana (mācību priekšmets).
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- deklinācija Deklinēšana, locīšana.
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai.
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem.
- relikvārijs Dekorēts kulta piederums (tvertne) relikviju uzglabāšanai, gk. katoļu un pareizticīgo baznīcās.
- upesdelfīns Delfīnu sugas, kas pielāgojušās dzīvei upē; pazīstamas četras atšķirīgas izcelsmes šādas sugas, kas ir līdzīgas, bet nav radniecīgas.
- galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
- hirartrīts Delnas un pirkstu locītavu iekaisums.
- padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
- bērns dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- bdelloterapija Dēļu lietošana ārstniecībā.
- bļodele Dem. --> bļoda (nicīgi).
- cīpslīņa Dem. --> cīpsla.
- cīruleņš Dem. --> cīrulis.
- cīruliņš Dem. --> cīrulis.
- cīrulītis Dem. --> cīrulis.
- čišķele Dem. --> ciska (nicīgi).
- cūcībiņa Dem. --> cūcība; sīka nelietība.
- medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus.
- sociālā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfisko un citu sociālo parādību attiecības un mijiedarbību.
- standartizētais koeficients demogrāfiskā procesa līmeņa raksturotājs ar nosacījumu, ka iedzīvotāju sastāvs atbilst pieņemtajam standartam.
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas.
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu.
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
- deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- robežderīgums Derīguma pieaugums, kāds rodas, patērētāja rīcībā esošās preces daudzumu palielinot par vienu vienību.
- kvalitāte derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- vanilisms Dermatīts ar niezi strādniekiem, kas nodarbināti vaniļas rūpniecībā.
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- kapodecina Desmit kaujinieku vienības komandieris Sicīlijas mafijā.
- čiriks Desmit rubļu vai latu; attiecīgā naudas zīme.
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
- dekatlons Desmitcīņa.
- slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piemēram, darba, darbības) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli.
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu.
- dežūrmāsa Dežurējošā medicīnas māsa.
- dharmačakra Dharmas ritenis - ritenis ar astoņiem spieķiem, budisma mācības simbols.
- heroīns diacetilmorfīns, stipra narkotiska viela (morfīna atvasinājums), ko nelieto medicīnā.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus.
- jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē.
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm.
- erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā.
- diazonijs Diazonija savienojumi - organiskas vielas, ko plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Latvijas bioelektromagnetologu asociācija dibināta 1994. g. ar mērķi veicināt EML iedarbības teorētiskos pētījumus, tahnoloģiju attīstību un EML lietošanu medicīnā, bioloģijā, fizikā u. c.
- diecības Dīcības, klaušas.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets.
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets.
- dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt.
- krinkstēt Diedelēt, uzmācīgi dīkt.
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne.
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne.
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne.
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne.
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- čiča Dienvidamerikā - salds dzēriens ar niecīgu alkohola saturu.
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli.
- Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- dievīgs Dievticīgs.
- paputējis Diezgan trūcīgs.
- atticīgs Diezgan, pietiekami; pieticīgs.
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem).
- Košī problēma diferenciālvienādojuma atrisinājuma atrašana, ievērojot dotos sākumnosacījumus.
- fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- kinemātiskā viskozitāte dinamiskās viskozitātes attiecība pret gāzes vai šķidruma blīvumu.
- selinons Dinitroortokrezola preparāts, pieskares un zarnu insekticīds, ovicīds.
- DNOK Dinitroortokrezols (insekticīds).
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu.
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā.
- monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- diplomātiskais korpuss diplomātisko pārstāvniecību vadītāji, kas akreditēti kādā valstī, arī visas diplomātisko pārstāvniecību amatpersonas.
- diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
- krijāt Dīrāt, mocīt.
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai.
- dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm.
- rājiens Disciplinārsoda veids; attiecīgais sods.
- demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
- kontroldiskete Diskete, kurā pēc pozitīva ekspertīzes atzinuma saņemšanas ieraksta attiecīgās sistēmas programmu.
- ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- īpatnējā (pulveru) virsma dispersas fāzes summārā virsma attiecībā pret tās masu.
- ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu.
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
- peņčīgs dīvains, ērmots, jocīgs.
- savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
- tête-à-tête divatā, zem četrām acīm.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- spolijas Divcīņā uzvarētam ienaidniekam atņemts apbruņojums.
- braukāms Divd. --> braucīt.
- lokāms Divd. --> locīt 2.
- mācīts Divd. --> mācīt.
- nosacīts Divd. --> nosacīt.
- pamācošs Divd. --> pamācīt.
- sakāms Divd. --> sacīt.
- slaukāms Divd. --> slaucīt.
- lokāmais divdabis divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; deklinējamais particips.
- deklinējamais particips divdabis, kam ir darbības vārda kārtas, laika un veida kategorija un īpašības vārda dzimtes, skaitļa, locījuma, daļēji - arī noteiktības un gradācijas kategorija; lokāmais divdabis.
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips.
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi.
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā.
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- pāris Divi cilvēki, kurus saista partnerattiecības.
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām).
- ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
- dvīņi Divi vai vairāki dzemdē vienlaicīgi attīstījušies īpatņi.
- kopnumurs Divi vai vairāki periodiska izdevuma numuri (pēc kārtas), ko izdevniecība apvienojusi vienā vienībā.
- līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai.
- disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase.
- dupondijs Divkāršs ass (īstenībā Romas vara nauda, 12 unces, apzīmē arī vienu veselu mantas attiecībās), 24 unces, divkāršs vesels.
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme.
- ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
- Corydalis diphyla divlapu cīrulītis.
- duplicisms Divpusības teorija, mācība par īstenības divām fundamentālām īpašībām.
- bimanuāls Divrocīgs, ar divām rokām veicams (izmeklēšana, palpācija).
- incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
- tuvināšanās Divu agrāk savstarpēji naidīgu valstu attiecību uzlabošanās.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- proporcija divu attiecību vienādība a:b=c:d.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā.
- viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām.
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā - lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
- laktobacilīns Divu pienskābes baktēriju sugu kultūra, ko izmanto piena ieraudzēšanai, kā arī ārstniecībā.
- mierīga līdzāspastāvēšana divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
- intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
- duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums; skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti.
- bitonālisms Divu tonalitāšu vienlaicīgs skanējums skaņdarbā, politonalitātes veids.
- vairākbērnu grūtniecība divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- vairākbērnu dzimšana divu vai vairāku augļu vienlaicīgas iznēsāšanas stāvoklis.
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi.
- konkatenēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasaistīšana vienā veselā; savirknēšana.
- savirknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
- virknēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasistīšana vienā veselā; konkatenēšana.
- harmoniskā secība divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
- polidiatonika Divu vai vairāku diatonisku skaņu sistēmu vienlaicīgs apvienojums.
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā.
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana.
- sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise; divu vai vairāku apstākļu, laktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- paralēlapstrāde Divu vai vairāku programmu vai to daļu vienlaicīga izpilde skaitļotāja procesoros (ja tie ir vairāki) vai kanālos.
- polimodalitāte Divu vai vairāku simetrisku skaņkārtu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
- līdzvaldība Divu vai vairāku valdnieku vienlaicīga valdīšana.
- jūras tiesiskais režīms divu vai vairāku valstu noteiktā tiesiskā kārtība (atjaunotās un aizliegtās darbības, to veikšanas kārtība) attiecīgajā jūrā: iekšējā, teritoriālajā, atklātajā.
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu.
- nepers Divu vienāda nosaukuma fizikālu lielumu bezdimensionālas attiecības naturālais logaritms; Np.
- annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
- pilnduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas datus vienlaicīgi var sūtīt viens otram.
- pusduplekss Divvirzienu datu apmaiņa starp attāliem datoriem, kas var tikai pārmaiņus, bet nevis vienlaicīgi pārsūtīt viens otram datus.
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā.
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai.
- operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi.
- Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms.
- Corydalis cava dobais cīrulītis.
- Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- gaškas caurums dobīte biezputras porcijas viducī, kur ieliek sviesta vai krējuma piciņu
- žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā.
- dobulis Dobums (3) (acīm).
- docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē.
- Docīšu ezers Docītis, ezers Mārcienas pagastā.
- iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu.
- doga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- dogis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duga Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- duģis Dogs - liels, spēcīgs suns ar īsu spalvu un strupu purnu.
- doktrinārisms Doktrināram 1 raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- plīka Dokumenta (pergamenta vai papīrusa, vēlāk arī papīra) uzlocījums piekaramo zīmogu piestiprināšanai.
- virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā būvniecības jomā.
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai.
- atļauja pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanai dokuments, kas apliecina pārvadātāja tiesības veikt pasažieru regulāros komercpārvadājumus attiecīgā maršruta reisā saskaņā ar apstiprinātu kustības sarakstu.
- ārsta atzinums dokuments, kas atspoguļo medicīniskās pārbaudes rezultātus un konstatējumus.
- garantijas vēstule dokuments, kas garantē atlīdzināt zaudējumus dažādās līgumattiecībās
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte dokuments, kas ietver cirsmas raksturojumu, cirsmas izstrādes tehnoloģisko shēmu un izstrādes secību, norādījumus par darba drošību, kā arī dažus izstrādes ekonomiskos rādītājus.
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta.
- medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
- kārtības rullis dokuments, kas nosaka kādas norises īstenošanas veidu, attiecību sistēmu un darbības noteikumus.
- sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos.
- norīkojumpasūtījums Dokuments, kas regulēja saimnieciskās attiecības piegādātāju un patērētāju centralizētās plānošanas sistēmā.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
- kommendātorijs Dokuments, ko bīskaps deva katoļu garīdzniekam kā amata apliecību vai kā ieteikšanas rakstu.
- profesijas standarts dokuments, kurā ietvertas profesionālās kvalifikācijas prasības, tai skaitā profesionālās darbības pienākumi un uzdevumi, to izpildei nepieciešamā vispārējā un profesionālā kompetence un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām.
- protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts.
- kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem.
- izsaukums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku (trešo valstu pilsoni), kuru viņš uzaicinājis uzturēties valstī.
- ielūgums Dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties savā valstī (ar vīzu).
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- avots Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt.
- lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
- mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana.
- padoms Doma, kā ko darīt, rīcības plāns.
- ekodomāšana Domāšana, kas vērsta uz organisma un vides mijattiecību uzlabošanu.
- spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- dianoētika Domāšanas mācība.
- anankasms Domāšanas un uzvedības uzmācību neiroze.
- frontisti Domātāji, pētnieki; prātelētāji, māņu gudrības mācītāji.
- skraps Domnās, teraudkausēšanas cehos, rūpniecībā radušies metāla atkritumi, kas tiek pārkausēti.
- uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot uzvaras kaujās, cīņās.
- piedāvāt Dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai.
- aizliecināt Dot liecību kādam par labu.
- kozļiķ Dot liecību par līdzdalībnieku.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
- ar acīm mest dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
- pamest ar acīm dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
- ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
- atbučot Dot pelnītos, pienācīgos skūpstus, skūpstīt kā piederas; pateikties ar skūpstiem.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
- mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
- pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
- supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
- dricēties Dracīties.
- ņurkāties Draiskoties (rotaļājoties); murcīties (par dzīvniekiem).
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- brīdināšana draudēšana, kurai var sekot naidīga, nepatīkama rīcība.
- apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
- preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska.
- ecclesia militanis draudze, kas cīnās.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- pastorāls Draudzes gana amatam piedienīgs; tāds, kas saistīts ar garīdzniecību, piem., pastorālā ētika.
- sobara Draudzes locekļu saziedotā samaksa mācītājam.
- radņa Draudzīgas attiecības ar kādu, ar kādiem.
- entente cordiale draudzīgas attiecības starp valstīm.
- kollēģiāls Draudzīgs, saticīgs, kollēģijai piederīgs.
- skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- apdīdīt Dresējot kaut cik (daļēji) iemācīt.
- lumdīt Dresēt, apmācīt (parasti zirgu).
- digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- žurmīgs Drosmīgs, spēcīgs, enerģisks.
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā.
- repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
- repšīgs Drukns, muskuļains, spēcīgs.
- borka Drukns, plecīgs puisis.
- brožs Drukns, plecīgs, miesās apjomīgs.
- brožīgs Drukns, plecīgs, spēcīgs.
- brozls Drukns, plecīgs.
- gabalains Drukns, plecīgs.
- dampīgs Drukns, resns; spēcīgs.
- stakans Drukns, spēcīgs vīrs.
- stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
- drimala Drusciņa, neliels daudzums, niecīgs apjoms.
- druscītiņ Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscīt.
- druscīt Drusku; mazliet, nedaudz; drusciņ; druscītiņ.
- drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz; druscīt; druscītiņ.
- arhīvdublējums Dublēšanas procedūra, kuras izpildes gaitā visas citajā diskā esošās datnes ar programmas starpniecību arhivācijas vajadzībām tiek pārkopētas citā datu vidē.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- natrons Dubultskābais nātrijs jeb nātrija bikarbonāts, caurspīdīgi kristāli, ko iegūst sodas ūdens šķīdumam laižot cauri divogļskābi (CO2) un lieto dziedniecībā kuņģa lieko skābju neitralizēšanā.
- Džefrija ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon jeffryi").
- Mīda ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon meadia").
- skaistā ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon pulchellum").
- dodekateons Ducīte ("Dodecatheon").
- dodecatheon Ducītes.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- sutrains Dūmakains, smacīgs (gaiss).
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
- daga Duncis; arī īss zobens tuvcīņai.
- hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
- peloterapija Dūņu dziedniecība.
- Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
- laurīnaldehids Duodecīlaldehids, atrodams citroneļļā, rūtu eļļā u. c., balta kristāliska masa ar svaigu skuju smaržu.
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- agresija dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- satuncīt dūšīgi sastampāt, samīcīt, sagrūst.
- pravarns Dūšīgs, krietns, izveicīgs.
- trauku dvielis dvielis trauku slaucīšanai.
- mutesdvielis Dvielis, kas paredzēts sejas slaucīšanai.
- konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe.
- kāplis Dzeinis - meža dravniecības kokā kāpšanas ierīce.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība; izsmiekls.
- relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
- Corydalis lutea dzeltenais cīrulītis.
- Corydalis orcholeuca dzeltenbaltais cīrulītis.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
- pelēkdzeltāns Dzeltens ar pelēcīgu nokrāsu.
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- diferenciāltarifs Dzelzceļa vai ūdensceļa vedummaksa, kas, palielinoties attālumam, attiecīgi samazinās.
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
- pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi.
- sideropēnija Dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos).
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- dezaminooksitocīns Dzemdes līdzeklis; sintētisks peptīds, kas darbojas spēcīgāk par dabisko hormonu oksitocīnu.
- stomatotomija Dzemdes mutes incīzija.
- histerauksēze Dzemdes palielināšanās, normāla (grūtniecībā) vai patoloģiska.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
- cefalotraktors Dzemdniecības maigles.
- pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
- saistes svara koeficients dzenošo asu uzņemtā svara attiecība pret visu automobiļa svaru.
- dzēkāt Dzert (par bērniem); žūpot (nicīgi).
- sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
- termoelektriskā dzesēšana dzesēšanas veids, kurā izmanto termoelementa īpašību – Pehjē efektu: ja elektriskajā termoelementa ķēdē plūst elektriskā strāva, tad viena vadītāju savienojuma spaile sakarst, bet otra atdziest; termoelktrisko dzesēšanu izmanto fizikā, medicīnā, bioloģijā, vakuumtehnikā, sadzīvē (termoelektriskie ledusskapji).
- Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu.
- edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu.
- baurošana Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dzīdene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dziedaudz Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dziedene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- dzindzene Dziedāšana (mācību priekšmets).
- ģīgāt Dziedāt (nicīgi).
- viruļot Dziedāt (par cīruli).
- vīturot Dziedāt kā cīrulim.
- sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu).
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- boržoms Dziedniecībā lietojams ogļskābs minerālūdens, kura avoti atrodas Gruzijā, Boržomi pilsētas apkārtnē.
- labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica").
- sanatio Dziedniecība, dziedināšana.
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- demopāts dziednieks, kas izmanto tautas medicīnas līdzekļus.
- epinīkija Dziesma par godu uzvarētājiem sacīkstēs.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- dzijamas Dzijamas zāles - ārstniecības zāles, medikamenti.
- batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana.
- sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
- sētuve dziļāka vieta upes līcī.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- ieslēpties Dziļi iegrimt (par acīm).
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
- sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
- maula Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
- maule Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
- fokālterapija Dzīļu psiholoģijā praktizēta īslaicīga terapija.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- iedzīvotāju atražošanās efektivitāte dzimstības, mirstības un to rezultējošo raksturojumu mērs (nereti atražošanās bruto un neto koeficientu attiecība).
- kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- kristāmzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
- vecumzīme Dzimšanas apliecība.
- dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem).
- dzimstības intensitāte dzimšanas gadījumu biežums konkrēta vecuma sievietēm (precīzāk dzimstības intensitāti raksturo rādītāji laulībā sastāvošām sievietēm).
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums.
- vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis.
- dzimtverdzība Dzimtbūšana, dzimtniecība.
- dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
- sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu); piedzīvot (4).
- piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
- pirmslaulību dzimumattiecības dzimumattiecības starp personām pirms laulībām.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
- sekss dzimumattiecības, dzimumdzīve.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
- laulības produktivitāte dzimušo bērnu skaits laulātā pāra dzīves laikā; reālajai vai nosacītajai laulību kohortai to aprēķina kā vidējo dzimušo bērnu skaitu uz vienu laulību.
- dzīvestības indekss dzimušo skaita attiecība pret mirušo skaitu noteiktā laika periodā.
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos.
- aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- džergzde Dzirkste - kaulu, arī locītavu sāpes.
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni.
- švērmeles Dzirkstis, uguņi gar acīm (no trieciena pa galvu).
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- cenksle Dzīsla, cīpsla pacelē.
- cenksta Dzīsla, cīpsla pacelē.
- čīpsla Dzīsla, cīpsla.
- ķīpsla Dzīsla, cīpsla.
- kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu).
- čipslains Dzīslains, cīpslains.
- cenkstes Dzīslas, cīpslas pacelēs.
- sūtīt pie velna dzīt projām, noraidīt kādu,neatzīt kāda domas, rīcību.
- gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- izķuidāt Dzīt, triekt, nomocīt.
- izķuidīt Dzīt, triekt, nomocīt.
- mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā.
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
- labklājība Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- spalu spalumis dzīvespriecīgi, draudzīgi, rosīgi.
- dzīves priecīgs dzīvespriecīgs.
- dzīvotpriecīgs Dzīvespriecīgs.
- pārtikusi māja dzīvesvieta, arī saimniecība, kurai ir raksturīga pārticība.
- spirito Dzīvi, apgaroti, spēcīgi.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
- ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
- pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums.
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
- kārta dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- savrupsēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām, paredzēta vienai ģimenei.
- namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi.
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta.
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
- sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt.
- būvbiedrība Dzīvokļu celtniecības kooperatīvs.
- DzSP Dzīvokļu saimniecības pārvalde (raj.).
- DzSRP Dzīvokļu saimniecības ražošanas pārvalde (raj.).
- diedelniecība Dzīvošana bez pienācīga personības dokumenta un noteiktas dzīves vietas, amata, rūpala un nodarbošanās, kā arī bez līdzekļiem dzīvei.
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu.
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
- veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
- kommāties Dzīvot intīmās attiecībās, būt kopā.
- vivere est militare dzīvot nozīmē cīnīties (Senekas teiciens).
- dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
- sadarēt Dzīvot saskanīgi, saticīgi.
- kulties Dzīvot trūcīgi, eksistēt, pārvarot grūtības.
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- Dodecatheon jeffryi Džefrija ducīte.
- jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem.
- džihāda Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem, citu ticību pārstāvjiem.
- gazavats Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem.
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
- Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- karaīmi Ebreju sekta, kas neatzīst mutisko mācību un vēlākos rakstu mācītāju priekšrakstus; radusies 8. gs. vidū Bābelē.
- Mozus ticība ebreju ticības nosaukums; jūdaisms.
- kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
- pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- Sešata Ēģiptiešu mitoloģijā - gudrības dieva Tota māsa, sieva vai meita, rakstības dieviete, celtniecības un zināšanu aizbildne, rakstīšanas un skaitļošanas mākas sekmētāja, rakstu sargātāja.
- Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
- doplerehokardiogrāfija Ehokardiogrāfijas metode ultrasonogrāfiskai eritrocītu plūsmas reģistrēšanai asinsrites sistēmā.
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā.
- introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību).
- eksoni Eikariota gēna rajoni, kuros iekodēta ģenētiskā informācija par viena vai otra polipeptīda struktūru (aminoskābju secību).
- Eimeria sardinae eimēriju suga, kas atrasta reņģēs Rīgas līcī.
- autohemaglutinācija Eirocītu aglutinācija hemaglutinīna ietekmē, kas radies paša organismā.
- EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960; bezmuitas režīms 1967.
- EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija).
- EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici.
- ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts").
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds.
- EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products").
- EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system").
- ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs").
- EURET Eiropas pētniecība transporta jomā ("European research for transport").
- Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency").
- RARE Eiropas pētniecības saistītie tīkli.
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards").
- CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
- Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde.
- SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development").
- Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
- EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA).
- EZKA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.
- ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm).
- barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- mezglrajons Ekonomģeogrāfisks jēdziens - monocentrāls areāls, ko veido centrbēdzes vai centrtieces plūsmas (sagāde, sadale, apmaiņa); sastāv no kodola un perifērijas (piemēram, piepilsētas lauksaimniecības zona).
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
- makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība.
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
- apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
- matricmodeļi Ekonomiski matemātiski modeļi matricu (tabulu) veidā; atspoguļo attiecības starp ražošanas izmaksām un rezultātiem, izmaksu normatīvus, saimnieciski ražotājekonomisko struktūru.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
- naudas saimniecība ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas - preču attiecības.
- grāmatvedība Ekonomisko zinātņu nozare, kas pētī šādu uzskaiti un kontroli; attiecīgais mācību priekšmets.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33.
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- gala eksāmeni (arī pārbaudījumi) eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē, aspirantūrā).
- koproloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
- skatoloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība.
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- kārtula ekspertsistēmās - priekšraksts, ko izmanto, lai pārbaudītu attiecīgā objekta darbības priekšnosacījumus, prognozētu tā darbību noteiktā situācijā un izdarītu attiecīgus secinājumus.
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu.
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
- fitofāgija ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids, kurā augēdāji barībā atkārtoti izmanto daudzgadīgo augu virszemes daļas.
- tirdzniecības bilance eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms.
- eskapāde Ekstravaganta, arī pārgalvīga rīcība.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- ekvadorieši Ekvadoras pamatiedzīvotāji, gk. metisi, mulati, indiāņi (pārsvarā kečvi), kā arī baltās rases pārstāvji un nēģeri; runā spāņu val., ticīgie - katoļi.
- elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā.
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai.
- grāds elektriskais grāds - lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā.
- elektroterapija Elektriskās strāvas vai elektriskā un magnētiska lauka izmantošana ārstniecībā.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva.
- stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
- saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem.
- elektroenerģijas pārvade elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- elektroenerģijas sadale elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- elektroķīmiskais ekvivalents elektrolīzē izdalījušās vielas masas attiecība pret elektrības daudzumu, kas izplūdis caur šķīdumu, ja process noris bez elektrības un masas zudumiem
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē.
- infrasarkanie stari elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- signalizācija elektromehāniska signālierīču sistēma, ar ko panāk vilcienu kustības drošību un precīzu darba organizāciju.
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
- taktimpulsu ģenerators elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
- taktētājs Elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
- daudzkanālu sakari elektrosakaru veids, kurā vienu sakaru līniju un tās iekārtu izmanto liela skaita dažādu ziņojumu vienlaicīgai pārraidei, raidot katru pa savu sakaru kanālu.
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju.
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- ķīmiskais ekvivalents elementārobjekts (atoms, molekula, jons utt.) vai nosacīta tā daļa, kas ķīmiskajā reakcijā var pievienot vai atbrīvot vienu ūdeņraža jonu vai vienu elektronu.
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- eliptocīts Eliptisks eritrocīts.
- eliptocitoze Eliptocīti asinīs.
- ankonīts Elkoņa locītavas iekaisums.
- olekranartrīts Elkoņa locītavas iekaisums.
- jomiņa Elkoņa locītavas iekšējā daļa.
- olekranartropātija Elkoņa locītavas slimība.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- oleoartroze Eļļa locītavas dobumā, kas ievadīta terapijas nolūkā.
- mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā.
- alla prima eļļas glezniecības paveids - gleznošana vienā paņēmienā, visu darot vienā seansā un bez pārgleznojumiem.
- lazēšana Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- lazūra Eļļas glezniecības tehnikas paņēmiens ar šķidru caurspīdīgu krāsu viegli pārklāt jau sauso gleznojumu.
- ambargo Embargo - sveša tirdzniecības kuģa un kravas aizturēšana ostā.
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
- embrioģenēze Embrija attīstības process, kas saistīts ar audu ģenētiski nosacītu diferencēšanos.
- embriektomija Embrija izņemšana ārpusdzemdes grūtniecībā.
- kompetence Embrija šūnu spēja diferencēties induktoru nosacītos šūnu tipos.
- feohromoblasts Embrionāla šūna, no kuras attīstās feohromocīts.
- ependimoblasts Embrionāls ependimocīts.
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā.
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
- pacilātība Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija.
- nozohtonogrāfija Endēmisku slimību ģeogrāfija; medicīnas ģeogrāfija.
- kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju.
- enerģijas sadale energoapgādes veids, kas ietver energoresursu vai enerģijas transportēšanu pa vidēja un zema sprieguma tīkliem vai augsta, vidēja un zema spiediena vadiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- enerģijas pārvade energoapgādes veids, kas ietver enerģijas transportēšanu pa augsta sprieguma tīkliem vai augsta spiediena vadiem, lai piegādātu to attiecīgai sadales sistēmai vai tieši lietotājiem, izņemot enerģijas tirdzniecību.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu.
- EPA enerģijas un proteīna attiecība.
- kaņģerēties Enerģiski cīnīties, strādāt.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
- jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, izdarīgs.
- nožīgs Enerģisks, spēcīgs, izveicīgs.
- gripīgs Enerģisks, strādīgs, spēcīgs.
- insektoloģija Entomoloģija, mācība par kukaiņiem.
- leikoenzīms Enzīms, kas sagremo vai noārda leikocītus.
- enzīmpreparāti Enzīmus saturoši ārstniecības līdzekļi, ko iegūst no dzīvniekiem (tripsīns, himotripsīns), augiem (papaīns, bromelaīns) vai baktērijām (streptokināze, amilāze, lipāze).
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
- eozinofils Eozinofilais leikocīts.
- acidocitoze Eozinofilo leikocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- eozinofilūrija Eozinofilo leikocītu klātiene urīnā.
- acidocitopenija Eozinofilo leikocītu nepietiekams daudzums vai trūkums asinīs.
- eozinopēnija Eozinofilo leikocītu normālā skaita mazināšanās perifērijas asinīs.
- ephesia Ephesia fulminea - lentpūcīšu suga.
- dispineālisms Epifīzes nenormāla funkcija un tās sekas, piem., priekšlaicīga pubertāte.
- asaršūnas Epitēlija dziedzeršūnas, kas no iekšpuses klāj asaru dziedzeru galadaļas sienu; lakrimocīti.
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens.
- Marks Eposā par Tristanu un Izoldi Kornvolas karalis, Tristana tēvocis, kas Tristanu aizsūtīja precībās pie skaistās Izoldes.
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- proeritroblasts Eritrocīta attīstības agrīnākā stadija, pirms eritroblasta.
- shistocīts Eritrocīta drumsla, kurā ir hemoglobīns.
- sarkanie asinsķermenīši eritrocīti.
- stroma Eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- normohromocīts Eritrocīts ar normālu hemoglobīna saturu.
- makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu.
- aneritrocīts Eritrocīts bez hemoglobīna.
- sferocīts Eritrocīts, kam ir lodveida, sfēriska forma.
- siderocīts Eritrocīts, kas satur dzelzi, kas nav saistīta ar hemoglobīnu.
- kserocīts Eritrocīts, kas zaudējis daļu ūdens un katjonu palielinātas membrānas caurlaidības dēļ.
- ahromocīts Eritrocīts, kas zaudējis krāsu.
- bazoerotricīts Eritrocīts, kurā ir bazofili graudiņi.
- akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
- ozonofors Eritrocīts.
- RBC Eritrocīts.
- izohemaglutinācija Eritrocītu aglutinācija, tiem pievienojot tās pašas sugas cita indivīda asinis.
- pseidohemaglutinācija Eritrocītu agregācija monētu rullīšos un salipšana, kas atgādina hemaglutināciju.
- dehemoglobinizācija Eritrocītu atbrīvošana no hemoglobīna.
- bazofilija Eritrocītu bazofilā punktācija, ko novēro smagas mazasinības, svina saindēšanās gadījumos, malārijas kaheksijā u. c.
- autoeritrofagocitoze Eritrocītu fagocitoze, ko veic autoloģiski neitrofilie leikocīti un monocīti.
- eritrofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- hemofāgija Eritrocītu fagocitoze.
- EGĀ Eritrocītu grimšanas ātrums.
- autohemolīze Eritrocītu hemolīze organisma paša seruma ietekmē.
- eritrostāze Eritrocītu iestrēgšana kapilāros, piem., sirpjveida šūnu anēmijas gadījumā.
- elinīns Eritrocītu lipoproteīna frakcija, kurā ir Rh, A un B aglutinogēni.
- izohemolīze Eritrocītu līze, ievadot tās pašas sugas cita indivīda serumu.
- eritroblasts Eritrocītu mātšūna kaulu smadzenēs.
- aneritropoēze Eritrocītu nepietiekama veidošanās.
- anizopoikilocitoze Eritrocītu nevienāds lielums un forma.
- anizocitoze Eritrocītu nevienāds lielums.
- plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs.
- hemadsorbcija Eritrocītu piesaistīšanās pie citām šūnām, daļiņām vai virsmas.
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- eritroneocitoze Eritrocītu reģeneratīvās formas asinīs.
- eritroklāzija Eritrocītu sabrukšana.
- eritrocitoshīze Eritrocītu sadalīšanās diskos, kas līdzīgi trombocītiem.
- hemopepsija Eritrocītu sagremošana makrofāgos ar hemolītiskiem un peptolītiskiem fermentiem.
- numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem.
- hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas.
- konglutinācija Eritrocītu salipšana.
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu.
- eritrocitorekse Eritrocītu sienas plīsums ar plazmas zaudējumu.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- hipoeritrocitēmija Eritrocītu skaita samazināšanās asinīs.
- aglobūlija Eritrocītu skaita samazināšanās.
- RBC Eritrocītu skaits.
- diskoplazma Eritrocītu stroma.
- stromatīns Eritrocītu stromas proteīns.
- anēmija Eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- eritropoēze Eritrocītu veidošanās sarkanajās kaulu smadzenēs.
- eritroģenēze Eritrocītu veidošanās.
- mazasinība Eritrocītu, hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- eritroze Eritrocītus veidojošo audu hiperplāzija.
- haptofils Ērliha sānuķēžu teorijā attiecīgs uz receptoru, kuram ir afinitāte pret toksīna haptoforo grupu.
- jokainība Ērmība, jocība, jocīgums.
- enkurvieta Ērta un pietiekami droša vieta noenkurotam kuģim attiecīgas akvatorijas robežās; uzskata, ka tā ir laba, ja tās dibenā ir smilts vai grants un tā daļēji pasargāta no vēja un viļņiem.
- komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums.
- ērtins Ērts, parocīgs, plašs, liels.
- Comext ES Ārējās tirdzniecības statistikas datubāze.
- dīksī Es jau sacīju, esmu gatavs.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- Biomed ES Programma biomedicīnas un veselības jomā.
- inuītu valoda eskimosu valoda, radniecība ar citām valodām nav zināma.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- plaķīt Ēst (nicīgi), lakt.
- ņuņņāt Ēst bez pienācīgas apetītes.
- ļubīt Ēst, baudīt (nicīgi).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- bergamoteļļa Ēteriska eļļa, ko iegūst no bergamotkoka augļiem, pielietota smaržu un liķieru rūpniecībā.
- ēteraugi Ēteriskas eļļas saturoši ārstniecības, garšas un tehniski augi.
- egoicisms Ētikas mācība, ka mēs meklējam tikai savu apgaismoto pašlabumu un ka visas mūsu vēlmes attiecas uz mums pašiem.
- hēdonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi.
- bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
- diētilacētāls Etilidēna diētilēters, ko lieto ārstniecība tāpat ka dimetīlacētālu, chloralhidrata atvietošanai.
- aitioloģija Etioloģija - mācība par cēloņiem un sekām.
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- talaudi Etniska grupa Indonēzijā, dzīvo gk. Klusā okeāna Talaudu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi ar sanihiem.
- sanihi Etniska grupa Sanihes salās, Indonēzijā, tuvu radniecīgi talaudiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- alasi Etniska grupa Sumatrā, tuvu radniecīga gajo.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- evaņģelizācija Evaņģēliskās mācības izplatīšana.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- priekšēvele Ēvele virsmas ātrai, bet neprecīzai apstrādei.
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanos vairākās paaudzēs.
- Acroloxus lacustris ezera micīte, šīs ģints suga.
- fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
- Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
- Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers.
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
- Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
- Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla).
- Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis.
- Mācītājezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 6,2 ha; Mācītāja ezers; Mācītāju ezers.
- Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs.
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs.
- Peiteļa ezers ezers Ludzas novada Līdumnieku pagastā (~40% platības) un Krievijā (~60%), 107,6 m vjl., platība - 347 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 2,0 km, lielākais dziļums - 2,2 m, aizaugums - niecīgs; Pītelis; Piteļa ezers.
- Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers.
- Docītis Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs.
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
- Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers.
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
- singona Ezoteriska budistu sekta, kuras mācība 9. gadsimtā ienākusi Japānā no Ķīnas.
- kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
- šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
- nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
- tāraka Ezoterismā centrs starp uzacīm un, ja māceklis pareizi meditē, tad šajā punktā tas spēj ieraudzīt vai sajust gaismu.
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
- bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
- mumukšutva Ezoterismā ļoti spēcīga vēlēšanās atbrīvoties no miesas važām.
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
- āgama Ezoterisma Svētie raksti jeb Tibetā - Tantra; vārds var tikt lietots arī, lai apzīmētu jebkuru rīcību, kas saistīta ar mistisku jeb metafizisku kultu.
- phacidiaceae Facīdiju dzimta.
- phacidium Facīdiju dzimtas ģints.
- pseudophacidium Facīdiju dzimtas ģints.
- sphaeropeziza Facīdiju dzimtas ģints.
- phacidiales Facīdiju rinda.
- mikrofāgs Fagocitējošs polimorfonukleārais leikocīts.
- rijējšūnas Fagocīti - īpaši leikocīti, kas nodrošina organismā iekļuvušo svešo organisko un neorganisko daļiņu, kā arī mirušo šūnu satveršanu un iznīcināšanu.
- eritrofāgs Fagocīts, kas iznīcina eritrocītus.
- miofāgs Fagocīts, kas iznīcina muskuļa kontraktilo vielu.
- pigmentofāgs Fagocīts, kas iznīcina pigmentu, piem., mata.
- hemofagocīts Fagocīts, kas sagremo eritrocītus.
- fagocitolīze Fagocītu sairšana.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības.
- aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- nodarbinātības pakāpe faktiskās nodarbinātības un pilnīgās nodarbinātības attiecība procentos.
- faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās).
- faktūrkreditēšana Faktorings - komisijas tirdzniecības darījums, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, tādējādi kreditējot klienta apgrozāmā kapitāla apriti; nosūtīto preču tūlītēja samaksa, ko veic faktoringa uzņēmums (banka u. tml.); pārņemtās saistības.
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
- pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa.
- dekāns Fakultātes vadītājs augstākā mācību iestādē.
- falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā.
- flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
- faradizēšana Faradizācija - elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis.
- farizejisms farizeju mācība, kas prasīja stingri un precīzi pildīt bauslibas priekšrakstus.
- farmakognozija Farmācijas nozare, kurā pēta ārstniecības augus un no augiem un dzīvniekiem iegūtus zāļu materiālus (drogas).
- fotofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare par gaismas u. c. veida radiācijas ietekmi uz ārstniecības līdzekļiem un to farmakoloģisko darbību.
- dozoloģija Farmakoloģijas nozare, kas aptver mācību par zāļu devām.
- glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
- rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
- Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām.
- parastais fazāns fazānu suga ("Phasianus colchicus"), ko Latvijā dažkārt audzē medību saimniecībās.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā.
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka.
- sieciņš Feodālisma laikā Latvijā - nodevas (graudā), kuras zemnieki maksāja mācītājam.
- feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem.
- diaminooksidāze Ferments, kas katalizē diamīnu oksidatīvo dezamināciju, veidojot attiecīgus aldehīdus, amonjaku un ūdeņraža pārskābi.
- hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā.
- fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā.
- fermons Feromons - vielas, kuras izdala kāds indivīds un uz kurām reaģē attiecīgās sugas pārstāvji.
- paramenisks Fibrozie audi ap ceļa locītavas menisku.
- pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem.
- karodziņš Fiksēta bitu secība, kas paredzēta kadra sākuma un beigu iezīmēšanai.
- hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
- rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
- paralēlisms Filoģenētiski radniecīgu organismu grupu evolūcija līdzīgā virzienā.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats.
- bazeoloģija Filozofijas pamatmācība.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
- pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
- personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- pantelisms filozofiska mācība, kas par pasaules procesu pamatu pasludina gribu.
- hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
- filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
- panloģisms Filozofiska mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
- deideoloģizācija Filozofiska un socioloģiska koncepcija 20. gs. 50.-60. gados, kas vērsās pret jebkādu ideoloģiju un ideoloģisko cīņu.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- herēzija Filozofiski reliģiska mācība hellēnismā.
- revēlantisms Filozofiski teoloģiska mācība par Dieva atklāšanos, parādīšanos.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, ka izziņas procesā galvenā nozīme ir intelektam (prātam, domāšanai); radniecīgs racionālismam.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
- komercija Finanšu, tirdzniecības zinātne.
- dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu.
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
- aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- virtuālā vitrīna firmas pārstāvniecība, kas globālajā tīmeklī nodrošina iespējas tiešsaistes tirdzniecībai.
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
- artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā.
- fizča Fizika (mācību priekšmets).
- fizička Fizika (mācību priekšmets).
- fiziķene Fizika (mācību priekšmets).
- atomstunda Fizika (mācību stunda).
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- aktīvo masu likums fizikālas ķīmijas likums; saskaņā ar šo likumu ķīmiskās reakcijas līdzsvara stāvoklī reakcijas produktu un izejvielu koncentrāciju reizinājumu attiecība ir konstants skaitlis, kas atkarīgs tikai no temperatūras.
- pamata fizikāls lielums fizikāls lielums sistēmā, kas nosacīti pieņemts kā neatkarīgs no citiem lielumiem šai sistēmā.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- gaisa mitrums fizikāls lielums, kas raksturo ūdens tvaika daudzumu (blīvumu) atmosfērā attiecīgā temperatūrā un gaisa spiedienā.
- īpatnējā elektrovadītspēja fizikāls lielums, kas vienāds ar vielas īpatnējās pretestības inverso lielumu, proti, strāvas blīvuma attiecība pret elektriskā lauka intensitāti vielā; mērvienība SI mērvienību sistēmā – sīmenss uz metru (S/m).
- biomedicīniskā fizika fizikas nozare, kas bioloģijā un medicīnā izmanto fizikas atziņas.
- silepsioloģija Fizioloģijas nozare par apaugļošanos un grūtniecību.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_.
- sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- ultraaugstfrekvences induktotermija fizioterapijas metode, kur ārstniecības nolūkā izmanto mainīgu magnētisko lauku ar 40,68 MHz frekvenci.
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta.
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu.
- operators fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību.
- kuģa īpašnieks fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir kuģis vai kurai ir īpašuma tiesības uz kuģi, t. i. valdījuma, lietošanas un rīcības tiesības.
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- fifiografija Fiziskās ģeografijas nozare, mācība par zemes virsas fiziskām īpašībām un tās ģeoloģisko uzbūvi.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
- sadot pa kūkumu kādam fiziski ietekmēt, pārmācīt.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
- sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist; piekaut.
- sadot pa galvu, arī sadot (arī salikt) pa rīkli arī sadot pa sprandu (arī pa zobiem) fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- dot (arī sadot) pa kaklu Fiziski pārmācīt; sist; piekaut.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
- spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
- pobega Fizkultūra (mācību priekšmets, stunda).
- fisene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizdra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizene Fizkultūra (mācību priekšmets).
- fizra Fizkultūra (mācību priekšmets).
- plaga Flaga - tirdzniecības vai karakuģa karogs.
- plūsmas līnija fluīda plūsmas līnija, kam pieskare katrā punktā sakrīt ar attiecīgās fluīda daļiņas ātruma vektoru.
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
- skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija.
- CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija.
- lineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīts segmentu secīgs, lineārs izkārtojums.
- fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu.
- abstraktā sintakse formāla lietojumslāņa protokola datu bloku struktūras specifikācija, izmantojot attiecīgu notāciju.
- apofantika Formāla mācība par loģiskām nozīmībām, predikatīviem teikumiem un spriedumiem.
- vides aizsardzības kustības formālas un neformālas sociālas kustības, kuras motivē pārliecība par vides jautājumu aktualitāti un kuras ir vērstas uz dabas aizsardzību un dabiskās vides atjaunošanu.
- eksplicīta nozīme formāli izteikta nozīme pretstatā neizteiktai, resp., implicītai, nozīmei, proti, nozīme, kam ir savs formāls rādītājs.
- eksonerācija Formāls lēmums par kādas iestādes vai organizācijas vadītāja vai pārvaldes locekļa atbrīvošanu no atbildības par darbību un rīcību zināmā laikā.
- standartformāts Formāts, kas atbilst standartam 1(1); formāts, kas atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- formveidošanas paņēmiens formveidošanas līdzekļu nosacīts gramatisko formu veidošanas paveids.
- parkerizācija Fosfatēšana - tehnisks paņēmiens, ar kuru metāla izstrādājumus pasargā no korozijas: tos iegremdē fosfātu šķīdumā un pēc tam ieeļļo vai pārklāj ar attiecīgu vielu kārtām.
- osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos.
- metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai.
- trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku.
- aerofotoainas deformācija fotoattēla izmēru izmaiņas attiecīgajiem optiskā attēla izmēriem.
- pozitīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības atbilst to attiecībām uzņemtajā ainā.
- negatīvais attēls fotofilmas vai kinofilmas attēls, kura gaismas un ēnu laukumu attiecības ir pretējas to attiecībām uzņemtajā ainā.
- infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs.
- fotona impulss fotona enerģijas attiecība pret gaismas ātrumu vakuumā.
- fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu.
- fitofotodermatīts Fototoksisks dermatīts; izraisa ādas saskare ar augiem, kas satur psoralēna tipa fotosensibilizējošas vielas, un attiecīgās ādas vietas atrašanās saules gaismā; raksturīga dedzinoša eritēma, tūska un sīkas vezikulas, kas saplūst par milzīgām bullām; vēlāk bojātajos ādas apvidos saglabājas hiperpigmentācija.
- fragilocitoze Fragilocītu klātiene asinīs; novēro dažādu hemolītisku anēmiju un sferocitozes gadījumā.
- merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem.
- federāti Francijas buržuāziskās revolūcijas laikā 18. gs. beigās - brīvprātīgie, kas revolucionāro cīņu sākumā devās uz fronti un sevi tā sauca sakarā ar to, ka viņu lozungs bija Francijas apvienošana uz komūnu revolucionārās brālības pamatiem.
- Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
- reno Francijas lielākajā autorūpniecības firmā "Renault" ražots automobilis.
- gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- fovisms Franču ekspresionistu glezniecības virziens, aizsācies 1905. g.; raksturīgas intensīvas krāsas, deformētas formas.
- bergsonisms Franču filozofa A. L. Bergsona mācība, "procesuālā filozofija", kas galveno nozīmi piešķir kustībai, izmaiņām un evolūcijai.
- teijārisms Franču filozofa, paleontologa un katoļu teologa Pjēra Teijāra de Šardēna (1881.-1955. g.) macība, kas apvienoja dabaszinātņu un kristietības elementus, par mērķi uzskatot cilvēces garīgās un sabiedriskās attīstības pilnīgu vienotību.
- liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
- sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
- OAS Franču labēji ekstrēmistiska organizācija (franču "Organisation de l'Armee Secrete"), kas, pielietojot teroru, 1960.-1962. g. cīnījās pret Alžīrijas neatkarību.
- prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība.
- simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms.
- sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms).
- francene Franču valoda (mācību priekšmets).
- Alfredfora franču vissezonas pētniecības stacija Subantarktikā, Krozē salās; izvietota arhipelāga lielākās Posesionas salas austrumos.
- FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā.
- seniorāts Franku monarhijā lēņa kunga attiecības pret saviem vasaļiem.
- robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu.
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids.
- Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
- ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības.
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
- rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi.
- mērķfunkcija Funkcija, kas skaitliski raksturo mērķtiecīgas darbības (piem., sistēmas parametru maiņas) kvalitāti.
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
- integrāltransformācija Funkcionāla transformācija, kas katrai funkcijai piekārto citu funkciju pēc attiecīgas formulas.
- artrogripoze Funkcionāla vai organiska locītavu kontraktūra.
- elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- datu multipleksors funkcionāls bloks, kas nodrošina datu pārraides vidē vienlaicīgu vairāku kanālu izveidošanu un izmantošanu.
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums).
- aizsardzība futbola, hokeja, basketbola u. tml. spēlēs - noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas
- mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādē.
- akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā mācību iestādē.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā).
- tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
- maikatās iet gādāt par kaimiņienes saimniecību.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja.
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
- vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
- cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
- hidropneimogonija Gaisa ievadīšana locītavas dobumā, lai konstatētu izplūdumu vai citu patoloģiju.
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu.
- meteorogrāfija Gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīga automātiska pierakstīšana ar meteorogrāfu.
- relatīvais gaisa mitrums gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
- lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību.
- gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru.
- kreisēšanas ātrums gaisakuģa ātrums horizontālā lidojumā, kad vilces attiecība pret ātrumu ir minimāla; kreisēšanas ātrums mazliet atšķiras no ātruma, kurā degvielas patēriņš uz vienu kilometru ir minimāls.
- tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu.
- tiešais reiss gaisakuģa lidojuma veids, kad visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur jebkuriem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu nosacīto apzīmējumu.
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis".
- mācību gaisakuģis gaisakuģis pilotu sākumapmācībai un lidotāju trenēšanai, kas aprīkots ar dubultu vadības ierīču sistēmu, lai varētu pilotēt studentpilots un pilots instruktors.
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
- fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
- gaismatdeve Gaismas avota gaismas plūsmas attiecība pret patērēto jaudu.
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, piemēram, šaujot raķetes, dedzinot attiecīgas vielas.
- atspīdums Gaismas kūlis, kas rodas no spēcīga gaismas avota atstarošanas objektīva virsmā un veido apļus filmas attēlā.
- aklais plankums gaismas nejūtīga vieta acī.
- rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
- heliotrops gaismas signālu raidītājs instruments; ģeodēzijas instruments precīzai horizontālo leņķu mērīšanai.
- nits Gaismas spožuma mērvienība SI sistēmā, kas ir spīdošās virsmas elementa gaismas stipruma (svecēs) attiecība pret šīs virsmas laukumu (kvadrātmetros); nt.
- acs refrakcija gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
- gaismēnu līdzsvars gaismas un ēnu attiecības kinokadrā.
- klērobskīrs Gaismas un ēnu izveidojums glezniecībā.
- nūjiņa Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- pneimartroze Gaiss vai gāze locītavā.
- anemonols Gaistoša eļļa, ko iegūst no anemonēm; spēcīgs čulgu izraisītājs.
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- Apatele psi gaišā ķiršu pelēkpūcīte.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- ūbelis Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
- aktīvā galaktika galaktika, kuras kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā.
- mājsaimniecības lietotājs galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzībām.
- galdniekdarbi galdniecības darbu kopums.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare - koka būvdetaļu izgatavošana.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- ekstrēmists Galēju uzskatu un rīcības metožu piekritējs.
- galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē.
- eukrasija Galēna temperamentu mācībā normāls dzīvības sulu maisījums organismā.
- pusvējš galfvinds - burukuģa kurss, kad tas attiecībā pret vēju ir 90 grādu leņķī.
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- formālā valoda galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās.
- mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- gargalvība Galvas platuma attiecība pret tās garumu procentos mazāka par 75.
- migrēne Galvas sāpes vienā pusē, ļoti mocīgas, uznāk pēc zināmiem laika sprīžiem.
- encefalotomija Galvas smadzeņu anatomija vai incīzija.
- lisencefālija Galvas smadzeņu attīstības traucējumi, kam raksturīgs niecīgs smadzeņu kroku skaits vai to trūkums.
- bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
- mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās.
- brahikrānija Galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos, kas lielāka par 80, īss un plats galvaskauss.
- galvaskausa indekss galvaskausa garuma un platuma attiecība procentos.
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana.
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās.
- kraniostoze Galvaskausa un tā šuvju iedzimta priekšlaicīga pārkaulošanās.
- metropole Galvaspilsēta; arī liela kādas teritorijas pilsēta (attiecībā pret citām pilsētām).
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- šķiedrviela galvenā papīrrūpniecības izejviela, šķiedru materiāls; celuloze.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- arhistratēģija Galvenā virspavēlniecība.
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- oglekļa-slāpekļa cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās par Sauli karstākās galvenās secības zvaigznēs.
- protonu-protonu cikls galvenais kodoltermisko reakciju tips, kurā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā un enerģijas izdalīšanās Saules tipa un par to aukstākās galvenās secības zvaigznēs.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
- darba likums galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības, pieņemts 2001. g. 20. jūnijā, kas nosaka darba tiesību sistēmu un tās pamatprincipus, t. sk. 8 stundu darba dienu un 40 stundu darba nedēļu.
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
- šefredaktors Galvenais, atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule).
- oranžais punduris galvenās secības K spektra klases zvaigzne.
- sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne.
- piektā starjaudas klase galvenās secības zvaigznes.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma.
- pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
- kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu.
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
- konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana.
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
- bilaterālā radniecība gan patrilaterālas, gan matrilaterālas radniecības saišu atzīšana.
- govju sinhronizācija ganāmpulkā ar veterināriem preparātiem panākta vienlaicīga dzīvnieku meklēšanās.
- revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
- paveikls Gandrīz, puslīdz izveicīgs.
- kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
- pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
- pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
- spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
- noblenzēt Gar acīm nozibēt.
- duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- pātari Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
- pātarojumi Garas, apnicīgas runas; apnicīgas pamācības.
- pātarošana Garas, apnicīgas runas; pamācības.
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
- biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā).
- tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- taustes mati gari un rupji mati uz dzīvnieku lūpām, ap nāsīm un acīm, kuri uztver mehāniskus kairinājumus; gaļēdājiem tie ir rindās uz lūpām.
- pātarot Gari, apnicīgi runāt; apnicīgi pamācīt.
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
- sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
- svētmoceklis Garīdznieks, kas dodas mocekļa nāvē, neatsacīdamies no ticības.
- cognatio spiritualis garīga radniecība.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- collegia Garīgas mācību iestādes misionāru sagatavošanai katoļu ticības izplatīšanai.
- kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- garlaiks Garlaicība (1).
- pīzdings garlaicība, nepatīkamas sajūtas.
- gaļaks Garlaicība; tukšums.
- bezdings garlaicība.
- pa gāžam garlaicībai, pa niekam, nevajadzīgi.
- aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt.
- nuskat Garlaicīgi meklēt, skatīt, ostīt.
- dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs.
- tedioso Garlaicīgi; apnicīgi.
- garlaicīgai Garlaicīgi.
- sausiņš Garlaicīgs cilvēks.
- garteņķis Garlaicīgs pļāpa, kas daudz vārdos maz izsaka.
- peine garlaicīgs un daļēji nelietderīgs darbs.
- žāvains Garlaicīgs.
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m.
- dolihokrānija Garš un šaurs galvaskauss ar galvaskausa indeksu (garuma un platuma attiecība) līdz 74,9%.
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- Pericallia matronula gāršas lācītis.
- sūra garša garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- salda garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sīva garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- sāļa garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- rūgta garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
- vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā.
- mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos.
- galamēri Garuma mēri ar precīzi noteiktu attālumu starp to plakanparalēlajām galavirsmām.
- mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai.
- knoķis Garuma mērvienība - \~4-5 cm, ko izmantoja adījuma mērīšanai (iespējams, salīdzinot ar attālumu starp rādītājpirksta locītavām).
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
- saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem.
- gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem.
- parciālais spiediens gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa attiecīgā gāze; parciālspiediens.
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
- promoters Gēna struktūrelements, ar ko sākas attiecīgā gēna teksts.
- genosids Genocīds.
- regulētājgēns Gēns, kura galvenā funkcija ir citu gēnu aktivitātes kontrole, tie kodē attiecīgos represorus vai aktivatorus.
- germināls Germinatīvs, dīgļa-; attiecīgs uz aizmetni.
- ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
- divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
- gauties Glābties (no kā uzmācīga).
- venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem.
- glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
- glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- lokālkrāsa Gleznā attēlotā priekšmeta nosacīta pamatkrāsa (piemēram, zila, sarkana, brūna utt.), ko iegūst, neņemot vērā toņu gradācijas un nianses, kas rodas dabā gaismas, gaisa un esošo priekšmetu savstarpējo krāsu iedarbībā.
- Zinnia elegans gleznā cīnija.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- eskīze Glezniecībā un literatūrā - galvenās tēmas uzmetums vispārējos vilcienos, neaizskarot detaļas.
- minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa).
- muralisms Glezniecība uz betona sienām.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- lavēt Glezniecībā, nomazgāt uztrieptās krāsas ar ūdeni, arī ēnot, tušēt ar vājām ūdens krāsām.
- pittura Glezniecība.
- gleznojums glezniecības darbs.
- karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni.
- stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
- eļļa glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1).
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas.
- tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto ūdenī šķīdinātas akvareļa krāsas.
- enkaustika Glezniecības tehnika, kurā par krāsu pigmentu saistvielu izmanto karstu kausētu vasku; plašākā nozīmē - vaska glezniecības tehnika vispār.
- līmes krāsu glezniecība glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu izmanto augu un dzīvnieku līmi; izplatīta gk. monumentālajā glezniecībā.
- kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo.
- diorāma Glezniecības veids - gleznojums uz caurspīdīga, speciāli apgaismota materiāla.
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens, kas radās 19. gadsimta 80. gados Francijā un kam raksturīga krāsu punktu izmantošana, lai radītu krāsu toņu efektu.
- interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus.
- faksimils Glezniecības, grafikas darba reprodukcija fotomehāniskā iespiedumā.
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā.
- tonālists Gleznotājs, kura darbos dominē krāsu tonālās attiecības.
- glicerofosfāti glicerīnfosforskābes sāļi; lieto medicīnā organisma spēcināšanai un tonizēšanai.
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
- acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta.
- daiļrakstīšana Glītrakstīšana (mācību priekšmets).
- adrets Glīts, veikls, izveicīgs.
- pārlūkprogramma "Netscape Navigator" globālā tīmekļa pārlūkprogramma, ko izstrādājusi firma _Netscape Communications_ un ko bez maksas var izmantot ar protokola _FTP_ starpniecību.
- atmirusī saite globālā tīmekļa saite, kas praktiski nedarbojas, ja mērķlappuse attiecīgajā tīmekļa vietnē ir izdzēsta vai pārvietota citā direktorijā.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- laucīt Gludināt, braucīt, laitīt.
- pienpuika Gļēvs, neizdarīgs, neizveicīgs jaunietis.
- slokains Gļēvs, šļaugans, vaļīgs, bezspēcīgs.
- arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints.
- bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- salūtācija Goda došana priekšniecībai, ar zobenu un karoga cilāšanu, šaušanu.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
- fair play godīga spēle; godīga rīcība.
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- čelbt Grābt saslaucītos mēslus.
- demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī.
- iezīme Grafiska zīme, nosacīts apzīmējums.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- grafētika grafisko zīmju pētniecības joma.
- direktoriju koks grafisks diska satura attēlojums, kas rāda direktoriju un apakšdirektoriju savstarpējās attiecības un to hierarhiju.
- rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- gramatika Grāmata (piemēram, mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota vārdu un teikumu uzbūve.
- ziņģgrāmata Grāmata ar laicīgu dziesmu tekstiem.
- viesugrāmata Grāmata ar sākotnēji neaizpildītām lapām tukšām tabulām, kur viesi ieraksta savu vārdu vai izsaka pateicību, vēlējumu.
- mācību grāmata grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācībgrāmata.
- mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata.
- bruljons Grāmata tirdzniecībā, kurā īsi, piezīmju veidā ieraksta dienas darījumus.
- Tibetiešu mirušo grāmata grāmata, kas satur norādījumus attiecībā uz gatavošanos nāvei un to rituālu aprakstus, kas veicami attiecībā pret mirstošajiem.
- amata grāmata grāmata, kurā tika ierakstīti cunftes sapulču lēmumi, reģistrēti vadības vēlēšanu rezultāti, ziņas par jaunu locekļu uzņemšanu cunftē, mācekļu pieņemšanu un atlaišanu pēc apmācības.
- sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- armamentārijs Grāmatas, žurnāli, medikamenti, instrumenti, laboratorijas iekārtas, kas atrodas ārsta rīcībā viņa aroda pienākumu pildīšanai.
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?".
- grammatika Gramatikas mācību grāmata.
- locīšana Gramatiska darbība - vārdu formas mainīšana locījumos vai personās.
- vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml.; šīs kategorijas forma.
- gramatiskā forma gramatiskās nozīmes materiālā izpausme, piemēram, lietvārda locījuma formas, darbības vārda laika formas.
- jaunā stila (arī Gregora) kalendārs grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā.
- astotdaļcicero Grāmatrūpniecībā 1,5 tipografiska punkta biezums.
- ditochromija Grāmatrūpniecībā 2 toņu iespiedums ar 1 krāsu, kurai piemaisītas anilīna krāsvielas; dažas stundas pēc iespiešanas krāsa uz papīra izplešas un rada citādas krāsas toņus.
- bordīra Grāmatrūpniecībā apmale.
- aprota Grāmatrūpniecībā apmales ārējā mala.
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
- elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
- baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums.
- ektipografija Grāmatrūpniecībā izciliespiedums aklo grāmatām u. c. iespieduma darbiem.
- drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
- citoplate Grāmatrūpniecībā mašīna rotācijas plātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
- bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu.
- īrisiespiedums Grāmatrūpniecībā saules spektram līdzīgs iespiedums dažādās krāsu noskaņās.
- citohromija Grāmatrūpniecībā vairākkrāsu iespieduma paņēmiens.
- dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- subskripcija Grāmatu tirdzniecībā iepriekšēja parakstīšanās uz grāmatām, rakstu sērijām u. c. lielāka apmēra izdevumiem.
- GTA Grāmatu tirdzniecības apvienība.
- kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu.
- hondrokonijas Granulas, sīkākas par mitohondrijām; atrodamas limfocītos un plazmocītos.
- lobocīts Granulocīts ar segmentētu kodolu.
- granulocitopoēze Granulocītu attīstības process kaulu smadzenēs.
- agranulocitoze Granulocītu daudzuma krasa samazināšanās asinīs vai pilnīga izzušana.
- hipogranulocitoze Granulocītu skaita samazināšanās asinīs.
- degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos.
- granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
- divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- kritīgs Grēcīgs, maldīgs.
- apgrēcīgs Grēcīgs.
- anulocīts Gredzenveida eritrocīts, kurā maz pigmenta.
- loksartroze Greiza locītava.
- šķielīgs greizacīgs.
- bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
- ratihabicija Gribas izteikums pēc attiecīgas darbības, ar kuru tai izteikta piekrišana.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- anagnosts Grieķijā un Romā mācīts vergs, kas lasīja priekšā; lektors.
- ipsilanti Grieķu brīvības cīnītāji 19. gs. 1. pusē.
- mīmijambi Grieķu dramatiskā dzejā ikdienējas dzīves skati ar jocīgu nokrāsu.
- aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
- uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Aineja ceļabiedrs, skaists jauneklis, Nīsa labākais draugs, nogalināts cīņās ar rutuliem.
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju.
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus.
- Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā.
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem.
- Pallantīdi grieķu mitoloģijā - Pallanta 50 dēli, Pandīona mazdēli, Tēseja brālēni, kuri zaudēja Tēsejam cīņā par varu un tika nogalināti.
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem.
- Higieja Grieķu mitoloģijā - veselības personifikācija, ārstniecības dieva Asklēpija meita.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis.
- Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
- daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
- pirronisms Grieķu skeptiskā filozofa Pirrona un viņa piekritēju mācība.
- šāberis griezējinstruments virsmu precīzai apstrādei.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
- Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
- vārnu kājas grumbiņas pie acīm.
- lielgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir lieli zemes īpašumi.
- mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai ir samērā mazi zemes īpašumi.
- sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
- grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes.
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- bļorcāt Grūst, mīcīt, dīžāties.
- staukāt Grūst, mīcīt.
- stauķēt Grūst, mīcīt.
- dīdelēt Grūstīt šurp un turp, mocīt.
- ņukāt Grūstīt, mīcīt, burzīt.
- vamzīt Grūstīt, plūkt, mocīt.
- posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- pusaudžu grūtniecība grūtniecība meitenēm līdz 16 gadiem.
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta.
- pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- ieilgusī grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- plānotā grūtniecība grūtniecība, kuru pirms tās iestāšanās vēlas (plāno) pāris vai viens no partneriem.
- nevēlama grūtniecība grūtniecība, kuru viens vai abi partneri uzskata par nevēlamu.
- gestācija Grūtniecība.
- graviditāte Grūtniecība.
- cieziognoze Grūtniecības diagnoze.
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- neplānota grūtniecība grūtniecības iestāšanās, ja partneri vai viens no partneriem to nav plānojis.
- pirmsdzemdību periods grūtniecības laiks pirms bērna piedzimšanas.
- puslaikā nākt grūtniecības laiks, kas tuvojas tā pirmās puses beigām.
- mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski).
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
- akiēze Grūtniecības neiestāšanās, sievietes neauglība.
- horiogonadotropīns Grūtniecības normālai norisei nepieciešams hormons, ko producē placenta.
- pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas.
- intrauterīnā kontracepcija grūtniecības novēršana, ievietojot dzemdē kādu līdzekli vai ierīci.
- nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti.
- spontānais aborts grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās.
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
- grūtniecības iestāšanās grūtniecības sākšanās
- dastaigāt Grūtniecības stāvoklī iznēsāt (augli).
- ar bērnu zem sirds grūtniecības stāvoklī.
- gaidības Grūtniecības stāvoklis; grūtniecības pēdējās dienas.
- fetācija Grūtniecības stāvoklis.
- aklēze Grūtniecības trūkums, sievietes neauglība.
- dekrēta atvaļinājums grūtniecības un dzemdību atvaļinājums.
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- šļauknēt Gulēt (nicīgi).
- apgulšņāt Gulēt pie visiem žogiem, sētmalām (šad un tad, aiz garlaicības).
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- būzinēt Gurdeni (bezspēcīgi, izsmelti) riet vai runāt (ironiski).
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās).
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra.
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim.
- atbalsoties Gūt atsaucību; rast atbalsi.
- atrast dzirdīgas ausis gūt atsaucību.
- revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
- tikt Gūt iespēju piedalīties, strādāt, mācīties, ko izmantot vai ar ko darboties.
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u.tml.
- dzirkste Gūžas locītava.
- koksotomija Gūžas locītavas dobuma atvēršana.
- koksīts Gūžas locītavas iekaisums, nereti tuberkulozs.
- koksartropātija Gūžas locītavas patoloģija.
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
- multifaktoriāls Ģenētika tāds, kura rašanos nosacījusi vairāku gēnu mijiedarbība un bieži arī neģenētisku faktoru darbība.
- ģenētiskā dzimuma determinācija ģenētiskā dzimuma nosacīšana.
- kodons Ģenētiskā koda vienība, triplets, kas sastāv no trim noteiktā secībā dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes molekulā izvietotiem nukleotīdiem.
- transdukcija Ģenētiskā materiāla pārnešana no vienas baktērijas uz citu ar bakteriologa starpniecību.
- analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu.
- ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi.
- iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā.
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā.
- akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
- aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
- hipofosfatāzija Ģenētiski nosacīts alkāliskās fosfatāzes iztrūkums ar rahītam līdzīgu klīnisko ainu: visi galvenie rahīta simptomi.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums.
- labējība Ģenētiski un kulturāli nosacīta labās rokas izmantošanas prioritāte, veicot mērķtiecīgas darbības.
- formācija Ģenētiski un tektoniski radniecīgs iežu komplekss.
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- inženierģeodēzija Ģeodēzijas nozare, kas saistīta ar celtniecību.
- ģefene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- geģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģēģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģegrene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeogriza Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģepene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģeporģīne Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģevene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģieģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- ģoģene Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- grāfija Ģeogrāfija (mācību priekšmets).
- pigmejstunda Ģeogrāfija (mācību stunda).
- sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību.
- seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
- ģeohronoloģija Ģeoloģiskā laika iedalījums nosacītos, secīgos posmos (piemēram, ērās, periodos, epohās).
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- relatīvais ģeoloģiskais vecums ģeoloģiskās norises laiks attiecībā pret citu norisi vai ieža vecums attiecībā pret citu iezi.
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā.
- ģebra Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģeģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģēģene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģemene Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģemetrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
- ģepele Ģeometrija (mācību priekšmets).
- metrija Ģeometrija (mācību priekšmets).
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
- hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
- farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- egalitāra ģimene ģimene, kurā ģimenes locekļu savstarpējo attiecību pamatā ir līdztiesība un relatīva autonomija
- saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām.
- sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma.
- piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- ģimene Ģimenes mācība.
- salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem.
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
- funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu.
- nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos.
- labvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad visi ģimenes locekļi uztur pozitīvas savstarpējās attiecības visos ģimenes dzīves aspektos, kas ir viena no ģimenes sistēmas funkcionalitātes pazīmēm.
- ģimenes stabilitāte ģimenes stāvokļa nemainība (noturība) attiecīgos apstākļos.
- slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
- pļurnica Ģīmis (nicīgi).
- hipofosforpaskābe H2PO2, tās sāļus (hipofosfātus) lieto medicīnā.
- haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie.
- spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu.
- spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- harmonika Harmonijas mācība mūzikā.
- ģenerālbass Harmonijas mācība.
- svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
- perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz.
- autohemaglutinīns Hemaglutinīns, kas aglutinē autologus eritrocītus.
- hromocitometrija Hemoglobīna procenta vai eritrocītu skaita noteikšana asinīs.
- ekoīds Hemoglobīnu zaudējuša eritrocīta stroma, fantomķermenītis.
- streptoleikocidīns Hemolītisko streptokoku toksīns, kas noārda leikocītus.
- heterohemolizīns Hemolītisks amboceptors, dabisks vai radies imunizācijas ceļā; darbīgs pret svešas sugas eritrocītiem.
- hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās.
- piramīns Herbicīds nezāļu iznīcināšanai.
- trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli.
- raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis.
- hercīnais Hercīnais krokojums - Zemes garozas tektoniskais cikls paleozoja ēras 2. pusē.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
- lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
- ādamīti Herētiķu (ķeceru) kustības dalībnieki, kuru mācības pamatā bija aicinājums atgriezties nevainībā, kādā atradās Ādams radīšanas brīdī.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- benzimidazols heterociklisks aromātisks organisks savienojums, kas tiek izmantots medicīnā, piemēram, prettārpu medikamentu ražošanā.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
- hematohialoīds Hialīnam līdzīga viela, kas rodas, deģenerējoties trombam; eritrocītu vai trombocītu konglutinācijas produkts.
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- gibsīts Hidrargilīts - viens no boksītus veidojošiem minerāliem, balts, pelēcīgs, zaļgans, sārts, plākšņveida vai stabveida kristāli, arī zemjaini agregāti.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
- hidrohinonūrija Hidrohinons urīnā pēc salola, hinīna, rezorcīna, milteņu iekšējas lietošanas.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- vecākdirektorijs Hierarhiskā datņu sistēmā - direktorijs, attiecībā pret kuru aktivizētais direktorijs ir apakšdirektorijs.
- skalēšana Hierarhiskas sistēmas veidošana; dažādu mērījumu datu sarindošana kādā noteiktā secībā.
- ontoloģija Hierarhiski strukturētas zināšanas, kas apraksta lietas, to eksistences apstākļus un kvalitātes, kā arī savstarpējo attiecību kategorijas.
- duša higiēniska vai ārstnieciska ūdensdziedniecības procedūra.
- hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
- bon Himalaju iedzīvotāju šamaniski reliģiski ticējumi pirms budisma izplatīšanās, kas vēlāk, kā pārveidota mācība, tika atzīta par Tibetas "blakus" reliģiju.
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- upanajana Hinduisma ticības mūku iesvētīšanas ceremonija.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- ņjāsa Hinduistu aizsardzības rituāls, gatavojoties sarežģītākai ceremonijai, sksuālajai maģijai un dziedniecībai.
- Rāmakrišna Hinduistu brahmanis (1834.-1886. g.), kurš mācīja, ka visas reliģijas ir ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi; lika pamatus hinduisma universālismam.
- hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti.
- euchinīns Hinīna etilogļskābes esters, baltas adatas, lieto hinīna vietā, sevišķi bērnu praksē, jo tam niecīga, tikko jūtama rūgtuma garša un nav blakus darbības parādību.
- ierindots attēls hiperteksta iezīmēšanas valodā sastādītā dokumentā iebūvēta grafikas daļa, ko ar pārlūkprogrammas palīdzību izspīdina displeja ekrānā vienlaicīgi ar šo dokumentu.
- leptocitoze Hipohromiskā anēmija ar leptocītu pārsvaru asinīs.
- sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
- klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē.
- kriminālantropoloģija Hipotētiska mācība par noziedznieku garīgām un fiziskām savādībām, mēģinājumi izskaidrot noziedzību ar iedzimtām noziedzīgām tieksmēm.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda.
- kopvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; pirmvaloda, pamatvaloda.
- pamatvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā.
- histiocitoze Histiocītu proliferācija, sevišķi limfmezglos u. c. hematopoētiskās sistēmas orgānos.
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā.
- hloropēnija Hlora jonu deficīts organismā.
- heptahlors Hlororganisko preparātu grupas insekticīds, pieskares inde, kristāliska viela ar kampara smaržu.
- endrīns Hlororganisko savienojumu grupas insekticīds un akaricīds, pieskares inde.
- opisthocomidae Hoacīnu dzimta.
- Sūrsāri Hoglande - sala Baltijas jūras Somu līcī.
- spinozisms Holandiešu filozofa B. Spinozas (1632-1677) filozofijas mācība.
- tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
- homologrāfisks Homologrāfiskās projekcijas - projekcijas, kas pareizi atveido laukumu attiecību.
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis).
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- spārna sašaurinājums hordas garuma attiecība spārna centrā un galā.
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
- ortodromiskais kurss horizontāls leņķis starp nosacīta meridiāna (piemēram, maršruta sākuma punkta ģeogrāfiskā meridiāna) ziemeļu virzienu, kas iet caur gaisakuģa smaguma centru un garenass virzienu.
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku.
- tireoidīns Hormonāls ārstniecības preparāts - sažāvēti un pulverī saberzti dzīvnieku vairogdziedzeri; lieto pavājinātas vairogdziedzeru funkcijas ārstēšanai.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa.
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- karstie plankumi hromosomu rajoni, kuros biežāk nekā citos rajonos konstatē attiecīgā mutagēna iedarbību vai spontānās mutācijās.
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
- fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
- dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
- noēma Huserla fenomenoloģiskajā mācībā - reāls vai nereāls domas vai pārdzīvojuma objekts (tas, ko šī doma vai pārdzīvojums izteic).
- eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
- tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica.
- relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
- psihisms ideālistiska mācība, kas visas parādības reducē uz psihes darbību.
- Karno cikls ideāls atgriezenisks termodinamisks cikls, kas sastāv no pārmaiņus secīgiem diviem izotermiskiem un diviem adiabatiskiem procesiem.
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
- kauja Idejiska, ideoloģiska sadursme; cīņa (5).
- klase Identisku sporta rīku grupa (attiecīgajā sporta veidā).
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums.
- ievaislot Ieaudzēt (lauksaimniecības dzīvniekus).
- ietuncīt Iebāzt, iespaidīt; ieņurcīt; ietūcīt.
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā, bieži vēlamā, kārtībā, laika vai vietas secībā.
- šatdaunēt Iedarbināt programmu, kas pārtrauc datora darbu, vienlaicīgi sakārtojot to.
- iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm; spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iešķuidīt Iedīdīt, iemācīt.
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu.
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas.
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- ielirināties Iedziedāties, ietrallināties (par cīruli).
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības.
- asinsgrupa Iedzimta un dzīves laikā nemainīga asiņu īpašība, kuru nosaka eritrocītos esošās olbaltumvielas.
- oligofrēnija Iedzimta vai agrīnā bērnībā iegūta galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- ģenētiski nosacīts iedzimtības faktoru nosacīts.
- Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām.
- filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie.
- pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
- genetika Iedzimtības mācība; ģenētika.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- simfalangisms Iedzimts pirkstu stīvums vai pirkstu locītavu ankiloze.
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija).
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras.
- māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
- pastāvīgie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir attiecīgā administratīvā teritorija.
- reliģiskā organizācija iedzīvotāju brīvprātīga apvienība, kura izveidota uz reliģiskās pārliecības pamata, lai apmierinātu un nodrošinātu savu locekļu reliģiskās intereses un vajadzības.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs).
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt.
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam.
- reproduktīvā uzvedība iedzīvotāju rīcība, kura nosaka bērnu dzimstību vai arī atteikšanos no bērniem laulībā vai arī ārpus laulības.
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- iedzīvotāju pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju skaita pieauguma (samazinājuma) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika posmā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām.
- spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
- auklis Iegarens koka klucītis.
- iepaurēt Iegaumēt, iemācīties.
- ģibt Iegrimt, locīties, grimt.
- sabiedrības amatpersonas ieguldījumu sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, rīkotājdirektori un viņu vietnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā.
- koksartrolistēze Iegurņa sašaurināšanās gadījumā, kad locītavas iedobums iespiežas iegurnī.
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- piekļūt sirdij iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- piekļūt Iegūt (kāda) uzticību.
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- izspiest Iegūt (ko, piemēram, varmācīgi pieprasot, arī apkrāpjot).
- izraut no nagiem (arī no zobiem) iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
- dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā u. tml.
- atvilgt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
- nākt pie pārliecības iegūt pārliecību.
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību.
- iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
- dabūt savās rokās iegūt savā īpašumā, rīcībā.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
- izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
- imūndeficīta sindroms iegūtā imūndeficīta sindroms.
- iejava iejavs; malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai.
- siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
- silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
- apsarkt Iekaist (par acīm, plakstiem).
- aula Iekaisuma apmale ap baku vakcīnas pustulu.
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
- vērsināt Iekalt, mācīties no galvas.
- izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
- superkalandrs iekārta ātrai gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai.
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu.
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta.
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu.
- kvantu pulkstenis iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atomāro vai molekulāro frekvences kvantu standartu.
- frekvences kvantu standarts iekārta sevišķi precīzas un stabilas frekvences elektromagnētisko svārstību ģenerēšanai, kurā izmanto atomu, molekulu vai jonu kvantu pārejas starp to diskrētajiem enerģijas līmeņiem.
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet.
- IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks.
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- atvērt Iekārtot, ierīkot (ko) un nodot (kā) rīcībā, lietošanā, izmantošanā.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru vai radiofonijas realizēšanai; arī attiecīgā iestāde, organizācija.
- pārsūtīšana Iekārtu, izstrādājumu, preču u. tml. pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību.
- accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu.
- ierindot Iekļaut kādā secībā; attiecināt (uz kādu grupu).
- transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piemēram, domas, iespaidus).
- iekopties Iekopt saimniecību.
- iedubt Iekrist (par acīm, vaigiem).
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
- iedobt Iekrist (parasti par acīm).
- iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
- iekšdarbi Iekšējās apdares darbi (celtniecībā).
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
- valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums.
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- enterovakcīna Iekšķīgi lietojama vakcīna, kas gatavota no zarnu grupas baktērijām.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
- aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
- reentrants modulis ielādes modulis, kura vienu un to pašu eksemplāru datora pamatatmiņā var vienlaicīgi izmantot vairākas programmas.
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- ieriezties Ieliekties, ielocīties.
- pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
- šņucis Ielocījums.
- ierotīt Ielocīt (piemēram, auduma malu).
- iekantēt Ielocīt un atšūt (apģērba malas).
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- iegomīt Ielocīt.
- ieklikstēt Ielocīt.
- ielēzēt Ielocīt.
- zūdīt Ielocīt.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
- iegomīties Ielocīties, ieliekties.
- iekacēties Ielocīties.
- ieluncināties Ielocīties.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt).
- davuicīt Iemācīt (ko nevēlamu).
- damācīt Iemācīt (ko) veikt, darīt, rīkoties u. tml.
- ierādīt Iemācīt (strādāt), parādīt (kā darīt).
- iedzirdināt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iedzirdīt Iemācīt dzert (atradinot no zīšanas).
- iestomīt Iemācīt lasīšanas pamatprasmes.
- piemācīt Iemācīt ļoti daudz.
- piemācīt Iemācīt papildus.
- iezīdīt Iemācīt zīst.
- iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- mācināt Iemācīt, iedīdīt, dresēt.
- ieskolot Iemācīt, iedīdīt.
- iekandavāt Iemācīt, iedresēt.
- iekandavot Iemācīt, iedresēt.
- ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
- iepratināt Iemācīt, ievingrināt.
- ieūdelēt Iemācīt; iedresēt.
- iestuidīt Iemācīt.
- ievuicīt Iemācīt.
- kriptestēzija Iemācīta uztveres izsmalcināšana.
- ekvizīcija Iemācīta uzvedības pielāgošana.
- dasavuicīties Iemācīties (ko) no kāda cita.
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
- iesaadīties Iemācīties labi adīt.
- iesaarties Iemācīties labi art.
- iesaausties Iemācīties labi aust.
- iesaskaitīties Iemācīties labi lasīt.
- piemācīties Iemācīties papildus.
- apgūt Iemācīties ražot, arī iemācīties izmantot (piemēram, materiālus, ierīces).
- nablatikatsja Iemācīties runāt argo.
- apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
- dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
- ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
- sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
- piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
- iejemties Iemācīties.
- iemākt Iemācīties.
- iepaukāt Iemācīties.
- iesamācīties Iemācīties.
- iesavuicīties Iemācīties.
- izamācīties Iemācīties.
- izmācīties Iemācīties.
- izmākt Iemācīties.
- iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
- sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu); parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
- iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs), piemēram, par mirdzumu, kvēli.
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
- aizgulēt Ieņemt bērnu (grūtniecības iestāšanās).
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piemēram, sacensību, arī salīdzinājuma rezultātā).
- instruktāža Iepazīstināšana ar instrukciju; instruēšana, pamācīšana.
- sasvātāt Iepazīstināt precību nolūkā (vairākus, daudzus).
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sasvātot Iepazīties precību nolūkā.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs.
- pelēkans Iepelēks; pelēcīgs.
- pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs.
- pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs.
- ierežģināt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
- ierežģīt Iepīt, ielocīt (ko), veidojot režģi.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- ieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- ieriezties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- pieriesties Ieplūst (acīs) - par asarām.
- pierietēt Ieplūst (acīs) - par asarām.
- sariesties Ieplūst (acīs) lielākā daudzumā (par asarām).
- iekāpt Ieplūst, parādīties (piemēram acīs, sejā).
- paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
- plāns Iepriekš izstrādāta (kādas norises, pasākuma) nākamā gaita, secība; attiecīgais teksts, dokuments.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
- propaideutika Iepriekšēja sagatavošana, priekšmācība.
- deklasēšanās Iepriekšējās sociālās piederības un eksistences nosacījumu zaudēšana, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
- izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā; preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
- ieamzēt Ieradināt, iemācīt niķus, untumus (piemēram, zirgam).
- iemostīt Ieradināt, iemācīt.
- iemustīt Ieradināt, iemācīt.
- kārtošanas atslēga ieraksta lauks vai lauki, kas nosaka, kāda būs ierakstu secība datnē.
- dzimšanas pieraksti ieraksti dzimšanas apliecībās vai pieraksti par dzimšanu reģistrācijas sistēmās.
- hronoloģiskie grāmatvedības ieraksti ieraksti saimniecisko darījumu reģistrācijas žurnālā dienu un mēnešu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā.
- imatrikulācija ierakstīšana sarakstā (matrikulā); ierakstīšana augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml).
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā.
- metrika Ieraksts (piemēram, kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas grāmatā, baznīcas grāmatās; arī dzimšanas apliecība.
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
- ieraža Ieraša - ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā); paradums.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- varneši Ierēdniecības un politiķu ironisks apzīmējums.
- pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
- multiplikators Ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi.
- stroboskops Ierīce (rotējošs disks vai cilindrs ar spraugām, gaismas avots ar attiecīgu frekvenci) periodisku procesu vizuālai novērošanai, arī mērīšanai, izmantojot redzes inerci.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
- kopula Ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas.
- halometrs Ierīce eritrocītu vidējā diametra noteikšanai, izmērot to difrakcijas disku diametrus.
- meteorogrāfs Ierīce gaisa temperatūras, spiediena, mitruma, kā arī vēja ātruma vienlaicīgai automātiskai pierakstīšanai.
- refleksmultiplikators Ierīce grafiskai cīpslu refleksu reģistrācijai.
- koksankilometrs Ierīce iegurņa nolieces mērīšanai gūžas locītavas slimību gadījumā.
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
- mākslīgā vagīna ierīce lauksaimniecības dzīvnieku spermas ieguvei.
- automātiskā jūgierīce ierīce lauksaimniecības mašīnu sakabei ar traktoru.
- leikocitometrs Ierīce leikocītu skaitīšanai.
- bolometrs Ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai.
- rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas.
- vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
- skeneris Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
- glovertornis Ierīce sērskābes iegūšanai ķīmiskā rūpniecībā.
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
- aizsargs ierīce šaujamierocī patvaļīga šāviena novēršanai
- mēlīte Ierīce šaujamierocī, ar kuru iedarbina sprūda mehānismu, lai izdarītu šāvienu.
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- trombocitokrīts Ierīce trombocītu daudzuma noteikšanai.
- arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes.
- poligrāfs Ierīce vairāku vienlaicīgu mērījumu reģistrēšanai.
- svērtenis ierīce vertikālā virziena noteikšanai un pārbaudei (piemēram, būvniecībā).
- lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
- aerospidometrs Ierīce, ar ko mērī lidaparāta ātrumu attiecībā pret gaisu.
- sideroskops Ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī.
- fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
- skremblers Ierīce, ar ko, transformējot signālus, raidītājam raidāmo ziņojumu kodē tā, lai tas nav saprotams radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- tahimetra batometrs Ierīce, ar kuru ņem ūdens paraugus, lai noteiktu duļķainību, vienlaicīgi var noteikt arī straumes ātrumu.
- pārtraucējsadalītājs Ierīce, kas ar centrbēdzes, vakuuma un oktānkorektora palīdzību veic aizdedzes sistēmas vadības funkcijas un motora darba secībā sadala augstsprieguma strāvas impulsu pa motora cilindriem.
- imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
- orientācijas detektors ierīce, kas mēra kosmiskā lidaparāta leņķisko stāvokli attiecībā pret orientācijas asīm un rotācijas ātrumu attiecībā pret smaguma centru.
- monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
- sprieguma indikators ierīce, kas rāda, vai attiecīgais vads vai kontakts ir pieslēgts spriegumam.
- ģeofons Ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā.
- skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
- oftalmodiafanoskops Ierīce, ko lieto acābola sienas caurgaismošanai, novērojot zīlītes refleksu, piem., lai pārliecinātos, vai acī nav audzējs.
- magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
- lāzermeklētājs Ierīce, kuras darbības pamatā ir virzienjutīgs uztvērējs, kas uztver lāzera apzīmēta mērķa atstaroto enerģiju un nosaka mērķa virzienu attiecībā pret uztvērēju.
- aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
- segmentierievis Ierievis, kas piemērots precīziem savienojumiem nelielās slodzēs.
- instituēt Ierīkot, iekārtot, nodibināt; mācīt.
- brīvās tirdzniecības politika ierobežojumu atcelšana valstu ārējā tirdzniecībā.
- iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
- iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.).
- pievilkt grožus ierobežot kāda rīcības brīvību; vairāk prasīt no kāda.
- pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus stingrāk, arī pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingti.
- saistīties Ierobežot savu darbības, rīcības brīvību ar pienākumiem, nosacījumiem u. tml.
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
- atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
- pamodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai.
- uzvedināt Ierosināt, pamudināt (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu.
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
- sacelt kājās (daudzus) iesaistīt cīņā, nemieros.
- nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
- uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par acīm); īsu brīdi dzirkstēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- iedzirkstīties Iesākt dzirkstīt (par acīm); īsu brīdi dzirkstīt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- iegailēties Iesākt gailēt (par acīm); īsu brīdi gailēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par spīdumu.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
- uzlāsēt Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- ielocīties Iesākt locīties; īsu brīdi locīties.
- ieskolot Iesākt mācīt.
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- iemirdzēties Iesākt mirdzēt (par acīm); īsu brīdi mirdzēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
- uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- aizpukstēties Iesākt pukstēt; īsu brīdi pukstēt; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt; _(biežāk)_ iepukstēties.
- uzpulsēt Iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
- uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- uzsmakot Iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- uzsprakšēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
- uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
- uzviļņot Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- ievizēties Iesākt vizēt (par acīm); īsu brīdi vizēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
- iezaigoties Iesākt zaigot (par acīm); īsu brīdi zaigot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (par acīm); īsu brīdi zibēt (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
- uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
- uzzvīļot Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
- lielspēcītis Iesauka spēcīgam zirgam.
- kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu.
- iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
- sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
- iezmelt Iesist (spēcīgi).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
- automāts Ieskaite (retāk eksāmena atzīme) bez galapārbaudījuma mācību kursa beigās.
- iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
- ieslacināt Ieslacīt (1).
- ieslacināt Ieslacīt (2).
- iešļacināt Ieslacīt.
- ieslakāt Ieslacīt.
- iešļakāt Ieslacīt.
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
- ļepila Ieslodzījuma vietas medicīnas daļas ārsts.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- iepērt iespaidot, emocionāli spēcīgi iedarboties.
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- dzelzceļa līnijas caurvedspēja iespējamais kravas pārvadājumu apjoms (miljonos tonnu), ko attiecīgajā līnijā var pārvadāt gada laikā.
- risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- tīģelis Iespiedmašīnas metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas; arī attiecīgā iespiedmašīna.
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes.
- iegumstīt Iespiest, ietūcīt.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
- publiskas personas orgāns iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā.
- kabinets Iestāde vai iestādes nodaļa, piemēram, mācību, metodiskā, ārstniecības darba sekmēšanai.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai; arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- serumstacija Iestāde, kas ražo un kontrolē bioloģiskos preparātus medicīnas un veterinārmedicīnas vajadzībām.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- avioklubs Iestāde, kurā var apgūt aviācijas pamatzināšanas un amatieru apmācību kursu.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- atkalizmantošana Iestādes rīcībā esošās informācijas izmantošana, ko veic iestāde vai privātpersona komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis; atkārtota izmantošana.
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- iecentrēt Iestādīt vai ieregulēt noteiktā attiecībā pret centru.
- pāriet Iestāties citā mācību iestādē, citā mācību iestādes nodaļā.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei.
- resoru arhīvi iestāžu arhīvi, kuros glabājas attiecīgā uzņēmuma vai viena resora iestāžu grupas dokumentālie materiāli.
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- iesvētība Iesvētīšanas mācība.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- iešļacīt Iešļākt, injicēt, ieslacīt.
- samaksāt ar (savu) galvu (arī ar (savu) dzīvību) iet bojā (savas rīcības dēļ).
- samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības rezultātā).
- putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
- dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam.
- deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
- pateikt (arī pasacīt) priekšā ieteikt kādam, piemēram, ideju, darbību, rīcību
- Laudurga Ietek Rīgas jūras līcī Limbažu novada Skultes pagastā pie Ārņiem.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- audzināt Ietekmēt, veicināt (sabiedrības vai indivīda) garīgo attīstību, izaugsmi; pamācīt.
- iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā.
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu.
- displejs Ievadizvades ierīce, kas ar ekrāna starpniecību dod iespēju dažādās informācijas sistēmās, automātiskajās vadības sistēmās, informācijas un mērsistēmās vizuālā veidā ievadīt un izvadīt tekstu un dažāda veida grafisku informāciju.
- baitmultipleksais kanāls ievadizvades kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu vairāku, lēnu ievadizvades ierīču darbību
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.).
- ielocīt Ieveidot ielocījuma līniju.
- prezbiteris Ievēlēts baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiteriāņu draudzēs).
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi.
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- iezināt Ievērot, iegaumēt; iemācīties.
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- rūpnieciskot Ieviest rūpniecībai raksturīgās darba metodes (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
- iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
- ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
- akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi.
- karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos.
- konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā.
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- kopšanās Ikdienas darbu veikšana lauku saimniecībā.
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu.
- interneta mēneša pārskats ikmēneša pārskats, ko gatavo interneta pētniecības uzdevumu grupas, lai iepazīstinātu ar dalības organizāciju veiktajiem darbiem un atklātajām problēmām, kuras saistītas ar interneta attīstību.
- WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine").
- makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas.
- granulocitopātija Ikviena granulocītu patoloģija.
- būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.
- pārmantotā methemoglobinēmija ikviena methemoglobinēmija, ko izraisa pārmantoti defekti, piem., citohrom-beta5-reduktāzes deficīts.
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6.
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
- fitaglutinīns Ikviens fitotoksīns, kas veicina eritrocītu aglutināciju.
- kopjēdziens Ikviens jēdziens, aplūkots no apjoma viedokļa, t. i. attiecībā pret priekšmetiem, ko tas aptver.
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- makrofagocīts Ikviens liels fagocīts.
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi.
- ieraša Ilgā laika posmā izveidojusies (darbības, rīcības) kārtība (sadzīvē, darbā).
- satrīties Ilgākā laika periodā savstarpēji pieskaņoties un izveidot ciešas attiecības.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
- iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
- saurbināt Ilgāku laiku nepārtraukti mācīties.
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- samurīties Ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties.
- izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- izjoksīties Ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem).
- uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocīkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- samocīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim).
- samocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- izbraucīties Ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties.
- izamīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties.
- izcīkstēties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- izcīkstīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties.
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- nogrābties Ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu).
- izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izalocīties Ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot.
- izlocīties Ilgāku laiku, daudz locīties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- atsamočīties Ilgāku laiku, daudz mocīties.
- izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
- sapļauties Ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izskopoties Ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu).
- izslaucīties Ilgāku laiku, daudz slaucīt.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- iztrīšāt Ilgāku laiku, daudzkārt braucīt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- sanesties Ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt.
- dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
- žvankstēt Ilgi, apnicīgi riet.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- līzings Ilglaicīga iznomāšana ar izpirkuma tiesībām.
- salmeterols Ilglaicīgas darbības medikaments, pretastmas līdzeklis, kas paplašina bronhus.
- ģergzdēt ilglaicīgi raudāt, līdz apnikumam apkārtējiem.
- dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
- longitudināls Ilglaicīgs, ilgstošs.
- mūžturpīgs Ilglaicīgs, ilgtspējīgs.
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs, garlaicīgs.
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
- pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums.
- tiodāns Ilgstošas iedarbības pieskares un zarnu insekticīds un akaricīds, apkaro grauzējus, sūcējus kukaiņus un ērces, nav kumulatīvs.
- zūļot Ilgstoši (bet ne spēcīgi) līt.
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dolgostrojs ilgstoši nepabeigts būvniecības objekts.
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet.
- kvakšķēt Ilgstoši, apnicīgi riet.
- piekladzināt (pilnas) ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- piekladzināt pilnas ausis ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
- vankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vankšķināt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet (par suni).
- kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- plītēties Ilgstoši, spēcīgi sisties.
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- hipotēku kredīts ilgtermiņa aizdevums, kas paredzēts mājas vai dzīvokļa iegādei, kā arī to remontam vai celtniecībai.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas.
- dižā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis nobilis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu un ārstniecības augu.
- miniatūrpoligons Imitācijas iekārta tanku, kājnieku kaujasmašīnu, prettanku vadāmo raķešu šaušanas un ugunsvadības apmācībai.
- vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība.
- zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums.
- celulārā imunitāte imūnatbilde, ko ierosina T limfocīti un īsteno T limfocīti un/vai makrofāgi.
- imūnmazspēja Imūndeficīts.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- limakocīdi Indes kailgliemežu apkarošanai; limacīdi.
- dabas piesārņojums indes, kuru izplatīšanai dabā ir neparedzēta sun nevēlamas sekas, piemēram, rūpniecības atkritumi, automašīnu izplūdes gāzes, kukaiņu apkarošanas līdzekļi.
- tukani Indiāņu cilšu grupa (tukani, desani, tujuki, eruliji, buhagani, coli, makuni, kvereti, jahuni, gvanani, kobevi, orehoni, koregvahi, sioni u. c.), dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda veido īpašu saimi, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- koregvahi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- orehoni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- sioni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēva ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- buhagani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- coli Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- desani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- eruliji Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- gvanani Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- jahuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kobevi Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- kvereti Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- makuni Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- tujuki Indiāņu cilts no tukanu cilšu grupas, dzīvo Brazīlijas un Kolumbijas robežrajonos, kā arī Peru ziemeļos, Ekvadoras un Kolumbijas robežrajonā, valoda pieder pie īpašas tukanu valodu saimes, spēcīgas tēvas ģints paražas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- ahinsa Indiešu filozofijas un reliģijas ētiskais princips, kas paredz atturēšanos no kaitīgas rīcības attieksmē pret visu dzīvo.
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms.
- āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai.
- rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
- Nirriti indiešu mitoloģijā - nāves dieviete, Adharmas sieva vai meita, personificēts sabrukums, iznīcība, nāve.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- brahmanisms Indiešu reliģija (ticība Brahmam), hinduisma senākā forma, kuras svētie raksti ir brahmanas.
- āšrams Indiešu reliģijā eremīta mītne vai klosteris, ticīgo pulcēšanās centrs un vieta, kur tiek nodota guru vēsts.
- Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem.
- brachmanisms Indiešu ticība un sabiedriskā sistēma.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- musonu kultūra indiešu-arābu-afrikāņu tirdzniecības sakari, kas uzplauka 900.-1500. g. pateicoties regulārajiem musonu vējiem Indijas okeānā.
- hlorpikrīns Indīga kaujasviela, kas kairina gļotādu; to izmanto arī kā pesticīdu un organiskajā sintēzē.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
- anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
- kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- Calandrella raytal Indijas sīkcīrulis.
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu.
- sociālā iekļaušanās indivīda aktīva, paša iniciēta rīcība, lai iekļautos sabiedrībā.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās.
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību.
- dispozicionālā atribūcija indivīda rīcības cēloņa skaidrojums, pamatojoties uz viņa individualitātei raksturīgām īpašībām.
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene).
- psihosociālais portrets indivīda sociālo attiecību raksturojums, ietverot arī psiholoģiskos faktorus.
- neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
- sociālo tīklu karte indivīda vai grupas kontaktu tīklu un tajos esošo attiecību strukturēts atspoguļojums.
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
- sociālā mobilitāte indivīda vai sociālās grupas rīcības rezultātā notiekošās pārmaiņas sociālo grupu un visas sabiedrības sociālajā struktūrā.
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības.
- mikrodemogrāfija indivīdu, ģimeņu un mājsaimniecību demogrāfiskās attīstības atsevišķo pušu vai stadiju pētījumi.
- sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- pilsoniskā pretošanās individuāli vai grupveida valsts varas funkcionēšanu apzināti traucējoši rīcības akti.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- PSRS lauksaimniecības kolektivizācija individuālo zemnieku saimniecību vardarbīga apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās (kolhozos).
- lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
- persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas.
- abhišekā Indusu reliģiju rituālos - pielūdzamā dieva tēla apslacīšana ar ūdeni vai citiem šķidrumiem.
- āčāras Indusu tantrisma mācības dažādas pakāpes.
- Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
- imunoterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar vakcīnām, specifiskiem gamma globulīniem.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- telpiskie dati informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām.
- ievade Informācija, ko apstrādei datorā ievada ar ievadierīču starpniecību vai no datnēm, kas glabājas datora diskatmiņā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- vizuālā komunikācija informācijas nodošana ar acīm uztveramos veidos un šās informācijas uztveršana; līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto vizuālās informācijas radīšanai.
- ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus.
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.).
- radio Informācijas raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- produkta datu pārvaldība informācijas sistēma izstrādājuma veidošanai, sākot no izstrādājuma uzsākšanas brīža līdz tā izveidošanai un uzturēšanai. Šī sistēma apstrādā datus, kas nepieciešami visām attīstības fāzēm, - tajā ietverti plāni, ģeometriski modeļi, attēli, programmas, kā arī visi attiecīgā projekta dati, dažādas piezīmes un dokumenti.
- IBIDS Informācijas, bibliotēku un izdevniecību darba standartu sistēma.
- infeme Informātika (mācību priekšmets).
- infene Informātika (mācību priekšmets).
- iepazīšanās dienests informatīvās vai citas palīdzības sniegšana personām, kuras vēlas nodibināt partnerattiecības vai arī meklē laulības partneri.
- cāļu šķilšanās spēja inkubatorā ielikto un apaugļoto olu procentuālā attiecība.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas.
- karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
- fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
- rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
- hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
- dipterekss Insekticīds, larvicīds, daļēji arī ovicīds dārzeņu kaitēkļu apkarošanai, pieskares un kuņģa inde; hlorofoss.
- kontaktinde Insekticīds.
- tautas saimniecības padome institūcija tautas saimniecības plānošanai un vadīšanai PSRS 1957.-1965. g.
- klīringa centrs institūcija, kas atbild par iestāžu neto pozīciju aprēķinu un centrālā darījumu starpnieka vai norēķinu aģenta neto pozīciju aprēķinu, ja minētās institūcijas arī ir vienošanās dalībnieki un attiecīgā vienošanās paredz neto pozīciju aprēķinu.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
- konsultatīvā padome institūcija, kas saskaņo pašvaldību vai pašvaldību un valsts iestāžu darbību attiecīgajā rajonā vai republikas pilsētas administratīvajā teritorijā.
- makroinstrukcija Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību.
- makrokomanda Instrukcija pirmvalodā, kas jāaizvieto ar iepriekš definētu šīs pašas valodas instrukciju secību.
- izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai.
- programma Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā.
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- brauklējiņš Instruments (kaut kā) braucīšanai, piemēram, nūja ar kuru nolīdzina tikko savītu auklu.
- klinometrs Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- klinoskops Instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas.
- aksometrs Instruments briļļu ass precīzai noteikšanai un novietošanai pretī redzokļa centram.
- genuklasts Instruments ceļa locītavas saaugumu pārlaušanai.
- adenotoms Instruments dziedzera incīzijai vai adenoīdu izgriešanai.
- fleksimetrs Instruments locītavas iespējamā kustību apjoma mērīšanai.
- artrometrs Instruments locītavas kustību apjoma noteikšanai.
- zobtēsis instruments zobu tēšanai, kura griezējasmens konfigurācija atbilst attiecīgi zobrata zobu vai zobstieņa profilam; izmanto zobu apstrādei ar novelšanas metodi.
- liminometrs Instruments, ar ko noteic to cīpslas kairinājuma minimālo stiprumu, kas vēl spēj ierosināt refleksu.
- dalīšanas cirkulis instruments, ar kuru doto nogriezni var sadalīt vienādās daļās vai attiecīgas reizes samazināt.
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas.
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus.
- krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
- kiberterorizēšana intensīva un regulāra emocionāla pazemošana, ar informācijas tehnoloģiju starpniecību izsakot draudus, apvainojumus, sūtot aizskarošu informāciju.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, iegūt (ko no lauksaimniecības dzīvniekiem).
- nograzāt Intensīvi, spēcīgiem vēzieniem nopļaut.
- smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu.
- dzīvs Intensīvs, spēcīgs, aktīvs (par psihiskām norisēm).
- atraktīvs interesants, pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
- interbrigāde Internacionāla brigāde - brīvprātīgo kaujas vienība, kas Spānijas pilsoņu karā (1936-38) cīnījās republikāņu pusē.
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
- edu Interneta virsdomēns mācību iestādes apzīmēšanai.
- melodiskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda secīgi.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura abas skaņas izpilda vienlaicīgi.
- decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
- secunda Intervāls, kura virsotne ir otrā pakāpe attiecībā pret pamatni.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
- intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums, raksturs.
- tuvums Intīmas attiecības.
- iegūšana intīmu attiecību (ar pretējā dzimuma cilvēku) izveidošanās panākšana
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
- citosiderīns Intracelulārs, dzelzi saturošs pigments, kas rodas, sabrūkot eritrocītu hemoglobīnam.
- teliolimfocīts Intraepiteliāls limfocīts, ko atrod epitēlijā, īpaši tievajā zarnā.
- inventarizācija inventāra, arī īpašumu, prasību, saistību reģistrēšana, attiecīga saraksta sastādīšana.
- inventūra Inventarizācija (tirdzniecībā).
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes.
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde.
- kurpniecība Īpaša amatniecības nozare, kas pagatavo apavus.
- kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam.
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
- seladons Īpaša Ķīnas porcelānveida keramika ar bālganu, pelēcīgi zaļganu glazūru.
- kursi Īpaša mācību iestāde.
- aviomedicīna Īpaša medicīnas nozare, kas pēta ar gaisa lidojumiem saistītas bioloģiskas un psiholoģiskas problēmas.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- munsturis Īpaša militārās apmācības sistēma (piemēram, Prūsijā).
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
- servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
- rēzus īpaša viela, ko satur cilvēka un rēzus makaka eritrocīti un kas ierosina specifisku antivielu rašanos un īpašā veidā reaģē ar tām
- jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
- klosterskolas Īpašas mācību iestādes klosteros, kas sadalījās iekšējās garīdzniekiem un ārējās lajiem.
- plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
- kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
- diplomātiskā neaizskaramība (arī imunitāte) īpašas tiesības un priekšrocības, ko piešķir ārvalstu diplomātiem to valstu teritorijā, kurā viņi akreditēti.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
- retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- standartīpasība Īpašība, kas atbilst standartam 1 (1); īpašība, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- aditīvās īpašības īpašības, kas aritmētiski summējas no atsevišķu komponentu īpašībām, izveidojoties vielu maisījumam vai ķīmiskam savienojumam (piemēram, silikātstiklu izplešanās koeficients, blīvums u. c. summējas no to veidojošo oksīdu attiecīgiem lielumiem).
- saprašana īpašību, pazīmju, satura u. tml. uztveršana, izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi.
- Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products").
- izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā.
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- fiduciārs Īpašumā nodotas lietas pārvaldītājs; uzticības persona.
- tituls īpašuma tiesības, kas ir apstiprinātas ar attiecīgu dokumentu.
- likt bankas (kādam) īpatnējā veidā sagādāt fiziskas ciešanas, smagi pārmācīt.
- automazohisms Īpatnējs mazohisma paveids, kad attiecīgās personas, nevienu citu neiesaistot, moka pašas sevi.
- stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas.
- īberīgs Īpatns, jocīgs, interesants.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- irākieši Irākas arābi, nācija; runā arābu valodā; ticīgie - musulmaņi (šiīti, sunnīti).
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati).
- Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs.
- Tištrija Irāņu mitoloģijā - lietus dievs, kas cīnījās ar sausuma dēmonu.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība.
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
- Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
- Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
- Kersaspa Irāņu mitoloģijā - varonis, cīnītājs ar dēviem, kas uzvar un nogalina trīs pūķus - dēvus.
- Isfandijars Irāņu mitoloģijā - varonis, kas cīnās par pravieša Zaratustras varas nostiprināšanu.
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- Atārs Irāņu reliģijā un mitoloģijā - mūžīgās un kosmiskās uguns personifikācija, augstākā dieva Ahuramzdas dēls, kas cīnījās pret dēviem.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju.
- lemantārs Īsa ticības mācības grāmata.
- atteikt Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- noteikt īsi pateikt, piebilst; nosacīt (1).
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- aizturēšana Īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu.
- neiroleptanalgēzija Īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus.
- atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
- buferizēšana īslaicīga datu uzglabāšana.
- sviliens īslaicīga degšana, apdegums.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- iegaudiens Īslaicīga gaudojoša skaņa.
- ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
- pseidoklonuss Īslaicīga kloniska spazma.
- klips Īslaicīga knakšķa atdarinājums.
- notrīsa Īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī.
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei.
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
- pavira Īslaicīga un nejauša atvēršana.
- rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
- gastroļi Īslaicīga uzturēšanās (kur).
- blējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt.
- čakstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2).
- čiepstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt.
- dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
- dīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt.
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
- dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4).
- dūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5).
- duniens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4).
- gaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1).
- guldziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2).
- iekauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2).
- kauciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3).
- klukstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- kūkojiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1.
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1).
- kurkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2).
- kurciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt.
- kvieciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt.
- māviens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut.
- ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
- ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
- parkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1).
- pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
- pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
- pīkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
- rībiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4).
- rējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet.
- rukšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt.
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6).
- rūciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
- sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3).
- sīciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4).
- skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
- smilksts Īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2).
- sparkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt.
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3).
- spindziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4).
- stenējiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1).
- šalciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2).
- šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
- trikšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt.
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1).
- zviedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2).
- džinkstiens Īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt.
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- distribūtisms Īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana.
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot.
- trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators.
- mītne Īslaicīgas apmešanās vieta.
- terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela.
- salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai.
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
- bankšķēt Īslaicīgi dūkt.
- kabotāžas pārvadājumi īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu).
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
- paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties.
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- dējības intervāls īslaicīgi pārtraukumi starp dējības cikliem.
- impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība.
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt.
- nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
- noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
- noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt.
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem.
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
- absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums.
- vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
- sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai.
- pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums.
- zlaukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- zliukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
- impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta.
- refrakcija Īslaicīgs kairināmības zudums.
- starpkonts Īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts.
- kursi Īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
- impulsspriegums Īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- blackout Īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem.
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā.
- svīdiens Īslaicīgs sasvīdums.
- svīdoņa Īslaicīgs sasvīdums.
- uzskatiens Īslaicīgs skatiens.
- uzskatījiens Īslaicīgs skatiens.
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- nobraikšķēt Īslaicīgs troksnis, brīkšķis.
- žvanksts Īslaicīgs troksnis.
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm.
- čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
- dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
- dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
- dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
- dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
- duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
- gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
- grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
- grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
- iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
- klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
- klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
- krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
- kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
- krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
- kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
- parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
- plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
- plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
- plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
- plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
- plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
- pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
- rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
- rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
- rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
- skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
- skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
- skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
- skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
- skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
- sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
- sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
- spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
- šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
- šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
- šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
- šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
- šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
- šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
- šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
- švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
- švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
- tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
- tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
- tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
- žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
- žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
- žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
- žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
- žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
- žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
- žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
- žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos.
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis.
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis.
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums.
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs.
- īsmirkļa Īslaicīgs.
- mirkļa Īslaicīgs.
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- ephemeraceae Īslaicīšu dzimta.
- zobainā īslaicīte īslaicīšu suga ("Ephemerum serratum").
- ephemerum Īslaicītes.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm.
- Sālihs islāma mitoloģijā - pravietis, ko Allāhs sūtīja pie samūdu tautas ar pamācībām.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
- musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis.
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas.
- Ādams Islāma ticībā - Dieva vietnieks uz zemes.
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
- īmān Islāma ticības mācība.
- džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana.
- imāns Islāma valodās apzīmējums ticībai, sevišķi īstai ticībai, islāmam.
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā).
- giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku.
- beirams Islāmticīgo svētki.
- mufti Islāmticīgo tiesnesis.
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
- cerokslis Īss dievturības ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; dievturības katheisms.
- katķisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katehisms.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts jautājumu un atbilžu veidā; katķisms.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- sintomija Īss, spēcīgs izteiksmes veids; šāds izteiciens.
- asinsdēle Īstā dēle, žokļudēļu dzimtas suga, agrāk daudz lietota medicīnā asiņu nolaišanai, Latvijā agrāk audzēta ārstniecības vajadzībām un izgājusi arī vietām savvaļā.
- savmāmiņa Īstā māte (attiecībā pret pamāti).
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- asarveidīgās zivis īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas
- nolocīties Īsu brīdi locīties un pārstāt locīties.
- uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
- nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
- pulčinella Itāliešu delartiskās komēdijas personāžs, kurā lauku puiša vientiesība apvienota ar pilsētas vienkāršo ļaužu izveicību un attapību.
- sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums.
- makjajolisti Itāliešu gleznotāji, kas 19. gs. 60.-80. gados Itālijas nacionālās atbrīvošanās kustības ietekmē radīja demokrātisku virzienu glezniecībā.
- commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
- sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento").
- areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem.
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
- Katānija Itālijas province (_Provincia di Catania_), Sicīlijas reģiona austrumu daļā, platība 3552 kvadrātkilometri, 1090700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaltaniseta Itālijas province ("Provincia di Caltanisseta"), Sicīlijas autonomajā reģionā, platība - 2128 kvadrātkilometru, 275000 iedzīvotāju, iedalās 22 komūnās.
- Palermo Itālijas province ("Provincia di Palermo"), Sicīlijas reģionā, platība - 4992 kvadrātkilometri, 1250000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- Ennas province Itālijas Sicīlijas reģiona province ("Provincia di Enna"), platība — 2562 kvadrātkilometri, 171900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 20 komūnās.
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā.
- mest cimdu izaicināt uz cīņu, pretdarbību.
- pašizārstēšanās Izārstēšanās bez medicīniskas palīdzības.
- pūlēt izārstēt vai izdzīt ko ļaunu ar sevišķi spēcīgiem, arī burvju līdzekļiem.
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
- maroni Izbēgušie vergi, Rietumindijas nēģeri, kuri cīnījās pret baltajiem plantatoriem.
- mest pie malas izbeigt attiecības (ar kādu).
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības.
- mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
- matrilinearitāte Izcelsmes un radniecības noteikšana un mantošanas tiesības pa mātes līniju matriarhāta sabiedrībā.
- ciltskoks Izcelšanās, attīstības, radniecības grafisks attēlojums (dzīvniekiem, augiem).
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- paņemt Izcīnīt (sacensībās).
- iegūt Izcīnīt un saņemt (piemēram, apbalvojumu).
- iztvanēt Izdalīt (spēcīgu smaržu).
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
- nošancēt Izdarīt (ko izveicīgu, arī blēdīgu).
- iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu.
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- inscenēt Izdarīt, notēlot, sarīkot (ko), lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- izkrāmēties Izdarīt, paveikt (dažādus saimniecības darbus).
- izrīkoties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus); izkārtoties.
- izroīdāties Izdarīt, paveikt (piemēram, saimniecības darbus).
- nomargot Izdarīt, tikt galā, savlaicīgi paspēt.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
- izlaist Izdot (3); publicēt; nodot (parasti iespieddarbu) lasītāju rīcībā.
- tresēt Izdot rīkojumus, kommandēt, pamācīt.
- izmantot izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus).
- izlirināties Izdziedāties, iztrallināties (par cīruli).
- mesls Izdzimtenis, spoks, mājas gars, jocīga, pretīga lieta.
- mēraparāta jutība izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā lieluma izmaiņu, kas to izraisa.
- izzilināt Izgatavot (ēdienu) no ļoti niecīga (produktu) daudzuma.
- garināt Izgatavot precīzi noteiktā garumā.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- bilingvālā izglītība izglītība, kuras ieguvē mācību procesā tiek lietotas divas mācībvalodas.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām.
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- zilzeķe Izglītota, bet garlaicīga sieviete.
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- izskoloties Izglītoties; arī izmācīties (1).
- nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu.
- ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi).
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- dārgi samaksāt Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
- iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
- iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
- tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
- karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
- kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana.
- grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
- sapalaidņoties Izlaidīgi dzīvot, tā ka nokļūst grūtniecības stāvoklī un dzemdē ārlaulības bērnu.
- izpluncīt Izlaistīt, izslacīt.
- piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties; pieņemt atvainošanos.
- izgobīt Izliekt, izlocīt.
- izgumbāt Izliekt, izlocīt.
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- izgumzīties Izliekties, izlocīties.
- izkacēties Izliekties, izlocīties.
- izblaust Izliet (nicīgā nozīmē).
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona.
- mošķība Izlikšanās, niekošanās, nosodāma rīcība.
- palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību.
- iztilināt Izlocīt (par skaņām, melodiju).
- izlocīt zāģi (arī zāģa ceļu) izlocīt zāģa zobus.
- izgomīt Izlocīt, izspaidīt.
- izbirzīt Izlocīt.
- Clavariadelphus contortus izlocītā dižvālene.
- Cardamine flexuosa izlocītā ķērsa.
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- karodziņš Izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- Opegrapha vermicellifera izlocītā opegrafa.
- izlancīties Izlocīties (2).
- izgalēties Izlocīties, atgaiņāties.
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- izgūbāties Izlocīties, noliekties.
- pipkoties izlocīties, slapstīties.
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
- izskolot Izmācīt (1).
- iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- izūdelēt Izmācīt, izdresēt.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- izgudrināt Izmācīt.
- izvuicīt Izmācīt.
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
- izamācīties Izmācīties par ko.
- izavuicīties Izmācīties par ko.
- izmākt Izmācīties par ko.
- izvuicīties Izmācīties, iemācīties.
- pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras tieši reaģē uz ražošanas apjoma palielināšanos vai samazināšanos, attiecīgi palielinoties vai samazinoties.
- novēršamās izmaksas izmaksas, no kurām var izvairīties attiecīga uzņēmuma vadības lēmuma vai darbības rezultātā.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem; attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā).
- pieļaujamo izmaksu pārvaldība izmaksu pārvaldības metode, kas orientēta uz izmaksu maksimālu tuvināšanu tirgus nosacījumiem jau produkta pētniecības un attīstības stadijā, jo tajā izšķiras aptuveni 80% no izmaksu apjoma.
- sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas.
- patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
- utilizēt Izmantot (ražošanas, sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei, (tos) attiecīgi apstrādājot, pārstrādājot.
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
- ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- standartizmērs Izmērs, kas atbilst standartam 1 (1); izmērs, kas atbilst standarta (2) nosacījumiem.
- nominālizmērs Izmērs, kas ir atzīmēts uz attiecīgā priekšmeta vai kādā dokumentā; pamatizmērs, kuru nosaka atkarībā no detaļas funkcionālās nozīmes un no kura atskaita novirzes.
- pamežģījums Izmežģījums, kad locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- luksācija Izmežģījums, pilnīga stabila kaulu locītavu galu pārvietošanās.
- pamežģīt Izmežģīt tā, ka locītavas kaulu galu novirze ir samērā neliela.
- izjaut Izmīcīt (mīklu).
- izmundzīt Izmīcīt, izmocīt.
- arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu.
- placodus Izmirusi rāpuļu ģints, radniecīga ar pleziozauriem.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā.
- izmužināt Izmocīt.
- iznemt Izmocīt.
- izmūdīties Izmocīties (2).
- izamučīties Izmocīties.
- nosejis Izmocīts, rūpju sagrauzts.
- nebūtība Iznīcība, bojāeja.
- iznīcīgums Iznīcība.
- nīcība Iznīcība.
- nīkstība Iznīcība.
- nīcīgs Iznīcīgs.
- nīcīgums Iznīcīgums.
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- neitralizēt Iznīcināt skābes īpašības ar sārmiem vai sārma īpašības ar skābēm un radīt attiecīgos sāļus.
- samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā.
- izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
- izdot Iznomāt, izrentēt (piemēram, zemi, saimniecību).
- izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
- prerogatīva izņēmuma tiesība, priekšrocība sakarā ar ieņemamo stāvokli.
- izmurdzīt Izņurcīt, izspaidīt.
- izmurdzulēt Izņurcīt, izspaidīt.
- izmurzāt Izņurcīt.
- hidroizolācija Izolācijas materiāla kārta, kas pasargā (celtniecības konstrukcijas, būves u. tml.) no ūdens iedarbības.
- atsvešinātība Izolētības, bezspēcības un ar to saistītas vilšanās sajūta; apziņa, ka vairs neesi noteicējs pār savu dzīvi; sajūta, ka esi atsvešināts no sabiedrības un pat no sevis paša.
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
- ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā).
- atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm.
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
- izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā.
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
- atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
- instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
- praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas.
- boksēt Izpildīt boksa cīņas paņēmienus; sist ar dūrēm.
- pieklesēt Izplatīt (lielā daudzumā, spēcīgu) smaku.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- datorizdevniecības programma "PageMaker" izplatīta datorizdevniecības programma, kas ļauj integrēt tekstu un grafiku un ko izmanto rakstu, pārskatu, reklāmu, apkārtrakstu un citu dokumentu sagatavošanai.
- bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm.
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- atplest Izplest (ko sakļautu, piekļautu, salocītu).
- atvērt Izplest (ko sakļautu, salocītu u. tml.).
- uzplest Izplest (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- izpludināties Izpluncīties.
- izpļundzināties Izpluncīties.
- izpeisēt Izpostīt; pārmācīt.
- reliģija izpratne par svēto, tā pielūgsme un bijība pret to; ar ticību saistītie kulta rituāli un uzvedības normas
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- garlaikot Izraisīt (kādā) garlaicību (1).
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
- iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
- aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
- aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot.
- sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu); izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
- dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
- izgrauzt Izraisīt dedzinošu sajūtu, iekaisumu (acīs) - par dūmiem, putekļiem u. tml.
- paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
- naidot Izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību.
- plēst (vai) sirdi pušu izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
- aizkustināt Izraisīt pateicības, prieka jūtas; saviļņot.
- cirsties Izraisīt sāpju sajūtu (acīs) - par spilgtu gaismu.
- durt Izraisīt sāpju sajūtu (acīs), apžilbināt (piemēram, par spilgtu gaismu).
- svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
- tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
- saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
- iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
- dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
- karsēt Izraisīt spēcīgu uzbudinājumu.
- sakārināt Izraisīt spēcīgu vēlmi, kārdinājumu.
- aizkvēloties Izraisīties (par spēcīgām jutām).
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
- izpātaroties Izrunāties, izbārties (izsakot pamācības, pārmetumus).
- inkorporācija Izsacījumu veidošanas paņēmiens: vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums.
- atbalsot Izsacīt, izpaust.
- aizsacīties Izsacīties, ierunāties, izdarīt īsu piezīmi.
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
- velns lai parauj izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
- Scotia exclamationis izsaucēja laukpūcīte.
- vaskinai Izsauciens vienlaicīgai kādas darbības uzsākšanai; arī uzsauciens zirgam kustības uzsākšanai.
- briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
- brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
- cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai.
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- izcelt Izsaukt (mācību stundā).
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot; nosacīt (4).
- izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt.
- izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku.
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (piemēram, teorijas, principus, mācību programmu, lēmumu), lai izdarītu grozījumus (tajos).
- izslacināt Izslacīt (1).
- izslacināt Izslacīt (2).
- izšļakstināt Izslacīt (2).
- izšļakstīt Izslacīt (2).
- saslakāt Izslacīt, izšļakstīt.
- izšļacīt Izslacīt; izšļakstīt.
- izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties.
- izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt.
- izgramžāt Izslaucīt, noslaucīt (ar pirkstiem).
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes).
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes).
- glance Izsmalcinātība, ārēja pievilcība (cilvēkam).
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns.
- grīns Izsmējīgs, nicīgs, īgns.
- grins Izsmējīgs, nicīgs.
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- izsole ar pretendentu atlasi izsole, kurā izsoles rīkotājs nosaka ierobežojumus to personu lokam, kas ir tiesīgas kļūt par attiecīgās izsoles dalībniekiem.
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- sastaroties izstarot (prieku acīs) vienam pret otru.
- brosnīt Izstāties (no mācību iestādes).
- censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku).
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus).
- izštudierēt Izstudēt; izmācīties.
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt.
- izšņaibīt Izšņaibīt lūpas - mēdoties izlocīt lūpas.
- atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
- katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs.
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
- lasīt morāli izteikt pamācības, aizrādījumus, pārmetumus, moralizēt.
- apšaubīt Izteikt šaubas, neticību.
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
- pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
- jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- pārdzīve Iztika (attiecībā uz pārtiku).
- maizes kumoss iztika, pārtika (parasti pieticīga).
- rocība Iztika; materiālie līdzekļi, īpašums; turība, pārticība.
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
- savilkt jostu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uztura devu.
- savilkt siksnu ciešāk iztikt ar trūcīgāku uzturu.
- grauzt sausu maizi (arī garozu) iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- izčingāt Iztīrīt, izslaucīt.
- izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību).
- izpuinīt Iztūcīt, izburzīt.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- neprātība Izturēšanās, rīcība, kas ir nepārdomāta, pretēja prāta apsvērumiem.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- delverība Izturēšanās, rīcība, kurai raksturīga dauzīšanās, plosīšanās, arī niekošanās, blēņošanās.
- piesardzība Izturēšanās, rīcība, runa, ar ko cenšas pasargāt (sevi no kā nevēlama).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- muļķība Izturēšanās, rīcība, runa, kurā izpaužas nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
- līkums Izturēšanās, rīcība, runa, kurā kas neizpaužas tieši.
- piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- dzīvu aprakt izturēties necilvēcīgi pret kādu.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- distancēties Izturēties rezervēti (pret kādu, vienam pret otru), nenodibināt tuvākas attiecības; norobežoties (no kāda, vienam no otra).
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibināt tuvākas attiecības.
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- peldēt pret straumi izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- polārais suns izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
- pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās.
- izlocīties Izvairīties (no tiešas rīcības, atbildes u. tml.).
- šūties vaļā izvairīties no pienākuma, situācijas vai personīgām attiecībām.
- valbīties Izvairīties, izlocīties (no darīšanas).
- šlīmerēties Izvairīties, izlocīties no darba.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- ieprātums Izveicība, izmanība, prasme; ieprātība.
- ieprātība Izveicība, izmanība, prasme.
- jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
- izveiksme Izveicība, veiklība.
- habilitācija Izveicības pierādījums.
- žibace Izveicīga un jautra meitene.
- adata Izveicīga, acīga persona.
- spindulis Izveicīga, rosīga būtne.
- žipata Izveicīga, žigla meitene.
- ieprātēties Izveicīgi iegūt.
- luknāt Izveicīgi iet.
- izķeipt Izveicīgi paņemt, izzagt.
- masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
- aizmudrīt Izveicīgi un ātri aiziet.
- žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
- dikņīt Izveicīgi un ātri skriet, skraidīt.
- noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
- eskulaps Izveicīgs ārsts.
- žipka Izveicīgs blēdis.
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
- izveicnieks Izveicīgs cilvēks.
- oģeris Izveicīgs cilvēks.
- puliers Izveicīgs cilvēks.
- žarbsts Izveicīgs kāpējs (kokā u. tml.).
- brika Izveicīgs puisis.
- makšķis Izveicīgs suns.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- žiprs Izveicīgs, ātrs.
- tribulis Izveicīgs, čakls strādnieks.
- muidrs Izveicīgs, čakls, žirgts.
- špuldīgs Izveicīgs, jautrs, vendīgs.
- jaukvijīgs Izveicīgs, lokans.
- lodenīgs Izveicīgs, lokans.
- apcirtīgs Izveicīgs, manīgs; tāds, kas spēj orientēties.
- jozīgs Izveicīgs, mudīgs, žigls.
- verns Izveicīgs, prātīgs, atjautīgs.
- ķentrs Izveicīgs, skaists.
- dūzis Izveicīgs, spējīgs vīrs.
- ērdīgs Izveicīgs, veikls, brīvs.
- apsitīgs Izveicīgs, veikls, manīgs.
- apsvaidīgs Izveicīgs, veikls, manīgs.
- atsviedīgs Izveicīgs, veikls, manīgs.
- aģils Izveicīgs, veikls.
- dučīgs Izveicīgs, veikls.
- ķeksīgs Izveicīgs, veikls.
- ņesks Izveicīgs, veikls.
- krancīgs Izveicīgs, zaglīgs.
- švikls Izveicīgs, žigls.
- ķenerīgs Izveicīgs; gudrs.
- čerīgs Izveicīgs.
- grašīgs Izveicīgs.
- izvedīgs Izveicīgs.
- izvendīgs Izveicīgs.
- ķītrs Izveicīgs.
- lēkans Izveicīgs.
- menčīgs Izveicīgs.
- meņķīgs Izveicīgs.
- pravorns Izveicīgs.
- veiksms Izveicīgs.
- žepurīgs Izveicīgs.
- žipens Izveicīgs.
- damaņa Izveicīgums, prasme.
- luknība Izveicīgums, veiklums, izmanība.
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
- noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam.
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- nokārtot Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- savienoties Izveidot savstarpēju saskarsmi, savstarpējas attiecības vienam ar otru, citam ar citu.
- pamirkšķināt Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.).
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
- iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
- iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
- izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
- sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd.
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- izšķērēt Izvietot (noteiktā rakstā, secībā) velkus uz velku kokiem.
- izķīnīt Izvilkt, izcīnīt.
- pieprasīt Izvirzīt par nosacījumu.
- šeine Izziņa, apliecība (galvenokārt vācu okupācijas laikā).
- nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
- izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas).
- tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas).
- pamesta jahta jahta, kuru komanda atstājusi pārliecībā, ka tā turpmāk vairs nav drošs patvērums.
- lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos.
- kendžutsu japāņu cīņa ar zobenu.
- sumo Japāņu cīņas veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu.
- jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus.
- ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi.
- origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra.
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
- hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai.
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
- derbi Jāšanas sacīkstes.
- manēžas jāšana jātnieku trīscīņas un divcīņas sastāvdaļa (manēžā).
- jatromehānika Jatrofizika - virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem.
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- līnijslēdzis Jaudas slēdzis, kas atrodas attiecīgās elektropārvades līnijas ligzdā un paredzēts tās komutēšanai.
- putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu.
- oligoastrocitoma Jaukta glioma; sastāv no astrocītu un oligodendrogliocītu izcelsmes elementiem.
- MLC Jaukta limfocītu kultūra.
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- dūkulītis Jauna, pievilcīga skolotāja.
- svētais Jaunajā Derībā un dažās protestantu baznīcās katrs patiesi ticīgais.
- junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda.
- neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā.
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
- ķerrakaza Jaunas sievietes nicīgs apzīmējums.
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai.
- izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
- hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi").
- mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
- jaunlaika Jaunlaicīgs.
- vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums.
- eritroleikoblastoze Jaunpiedzimušo eritroblastoze ar jauno leikocītu skaita pavairošanos.
- jaunreālisti Jaunreālisma pārstāvji 20. gs. sākuma rakstniecībā.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- ļēpucis Jauns dzīvnieks, kas nav vēl īsti iemācījies staigāt.
- šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties.
- teknocīts Jauns neitrofilais leikocīts.
- prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs.
- lepsis Jauns, neizveicīgs dzīvs radījums.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
- zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
- kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem.
- pētīšana jaunu zinātnisku zinību izstrādes process, izzinošās darbības veids; pētniecība
- dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām.
- veselāk Jautrāk, priecīgāk.
- capriccio Jautri, jocīgi, untumaini.
- družnai Jautri, priecīgi, līksmi.
- lustīgi Jautri, priecīgi.
- giocoso Jautri, rotaļīgi, jocīgi, komiski.
- sprikstins Jautrs, izveicīgs zēns.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- personas datu apstrādes sistēma jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus.
- brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
- dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais".
- lauku apdzīvota vieta jebkura apdzīvota vieta, kura attiecīgā valstī nav atzīta kā pilsētu apdzīvota vieta (Latvijā viensētas, mazciemi, vidējciemi un lielciemi).
- publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
- pasionaritāte Jebkura etnosa iekšējā tieksme uz attīstību un atjaunināšanos, kas realizējas ar atsevišķu indivīdu mērķtiecīgām darbībām neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
- nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.
- ārējā ierīce jebkura ierīce, ko vada attiecīgais dators un kas spēj ar to sazināties.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
- frekvence jebkura periodiska procesa (svārstību) pilnu ciklu skaita attiecība pret laika intervālu, kurā šie cikli norisinās; mērvienība hercs (Hz).
- starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
- saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm.
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības.
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu.
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku).
- abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps".
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- deģenerācijas kārta jēdziens, kas raksturo attiecīgajai enerģijai atbilstošo kvantu stāvokļu skaitu.
- heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
- sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu.
- apakšjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi zemāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar virsjēdzienu.
- lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
- tolks Jēga; saprātīga rīcība.
- Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs".
- Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
- Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija.
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti.
- škunstīgi Jocīgi, dīvaini.
- spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
- scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi.
- pigurīgi Jocīgi.
- jokains Jocīgs (1).
- jokains Jocīgs (2).
- cīpars Jocīgs atgadījums; rīcība, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
- jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis.
- žvurkstiņš Jocīgs cilvēks.
- leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts.
- kincis Jocīgs skats.
- ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots.
- špāsīgs Jocīgs, dīvains, savāds.
- saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis.
- mordīgs Jocīgs, dīvains.
- škunstīgs Jocīgs, dīvains.
- uosmeigs Jocīgs, dīvains.
- paķeists Jocīgs, ērmīgs.
- menšķīgs Jocīgs, pārdabīgs.
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
- komisks Jocīgs, smieklīgs.
- uzjautrinošs Jocīgs, smieklīgs.
- mošķīgs Jocīgs, tūļīgs.
- humorisks Jocīgs, viegli zobgalīgs.
- pigorīgs Jocīgs; arī aušīgs.
- kreizi Jocīgs; dīvains.
- jokainis Jocīgs.
- menčīgs Jocīgs.
- podīgs Jocīgs.
- šutisks Jocīgs.
- zadīgs Jocīgs.
- jocība Jocīgums, ērmība.
- komika Jocīgums, smieklīgums.
- cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība.
- trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
- joma Jomiņa - elkoņa locītavas iekšējā daļa.
- ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi.
- jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- čoknīts Jucis; jocīgs.
- gojs Jūdaismā - citticībnieks.
- herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība.
- rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
- Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata.
- akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā.
- sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs.
- Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu.
- berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana.
- šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru.
- makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem.
- dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības.
- Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
- jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem.
- flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā.
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Kolgas līcis jūras līcis Somu līcī, Igaunijas teritorija, Harju apriņķī.
- mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu.
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā.
- Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m.
- Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m.
- portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts.
- JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO).
- henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī.
- atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
- atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām.
- juridizācija juridiska rakstura piešķiršana kaut kādiem faktiem, attiecībām; kaut kāda jautājuma, parādības juridiskās puses pārspīlējums.
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- valststiesības Juridiskās izglītības mācību kurss.
- liecinieks civillietā juridiski neieinteresēta persona, kura pēc sava fiziskā un psihiskā stāvokļa spēj pareizi uztvert apstākļus un par tiem pareizi liecināt un kuru tiesa likumā noteiktajā kārtībā izsauc dot liecības par apstākļiem, kas attiecas uz lietu.
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- faktiskais sastāvs juridisko faktu sistēma, kas ir nepieciešama, lai iestātos juridiskās sekas, uzsāktos tiesiskas attiecības, notiktu izmaiņas šajās attiecībās.
- valsts vara juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa - juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas.
- starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
- forenzisks Juridisks; attiecīgs uz tiesu, tieslietām.
- profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.).
- lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi.
- jūrlietas Jūrniecība (1).
- jūrlietas Jūrniecība (2).
- steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot.
- iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
- spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai.
- marīne Jūrniecība, flotes kopjēdziens.
- kaile jūrniecībā, zvejniecībā - metāla vai sintētiskās šķiedras troses (virves) ritulis, parsti ap 220 m garumā.
- noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals.
- jūrniecisks Jūrniecībai piederīgs, vajadzīgs.
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos.
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim.
- garlaikoties Justies garlaicīgi.
- peldēt priekā justies ļoti priecīgam.
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli.
- sensibile jūtīgi, iejūtīgi; jutīgi, precīzi (par instrumentiem)
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori.
- sensoriāls Jūtīgs, uz ārējiem jutekļiem attiecīgs.
- emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
- endotīms Jūtu nosacīts.
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- kā priecas mācība kā kaut kas ļoti jauks, patīkams; kā mācība par mesiju.
- reize kā vieta (rindā, secībā), kā kārta (ko darīt, rīkoties); kārta (2).
- olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim.
- sinovālā kripta kabata locītavas sinovālajā apvalkā.
- poga kabatas pulkstenis (nicīgi).
- bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona.
- līnija Kādā (darbības, rīcības) virzienā, novadā.
- trīsace Kāda ar 3 acīm (pasakā).
- gālacīte Kāda ar spīdošām acīm.
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- apsīda Kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- palīgnosacījumi Kāda ekonomiska aprēķina veikšanai izmantotie nosacījumi, piemēram, par nemainīgiem valūtas kursiem vai preces cenām.
- kolombo Kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- likuma analoģija kāda likuma nosacījuma attiecināšana uz kodeksā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- kabinetklase Kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase.
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
- sensācija kāda notikuma vai paziņojuma izraisīts ļoti spēcīgs iespaids.
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
- facilitācija Kāda procesa sekmēšana; pretestības samazināšanās sinapsē, impulsam atkārtojoties vai iesaistoties kādā nosacījuma refleksā.
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms.
- profesionālā ētika kāda rīcības tikumisko normu sistēma un vārda brīvības ierobežojums, kas jāievēro attiecīgajā profesijā strādājošajiem.
- stulbiņi Kāda rotaļa, kur viens ar aizsietām acīm ķersta pārējos.
- iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- rudasis Kāda zivju suga ar sarkanām acīm.
- spīgace kāda, ar spīdošām acīm.
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- kāda dziesma ir nodziedāta kādam vairs nav varas, priekšrocību, ietekmes.
- dezavuēšana Kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses.
- trestijs Kādas apvienības (biedrības, savienības) uzticības persona; pilnvarnieks.
- cirsoīdā aneirisma Kādas artērijas pagarināta, izlocīta un paplašināta daļa.
- izejpunkts Kādas darbības sākuma nosacījumi.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
- jaunticībnieks Kādas jaunas ticības sekotājs.
- apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- apgūšana Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
- pārapgaismotība Kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums.
- jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
- nokavējums Kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku.
- adepts Kādas mācības, sektas, idejas sekotājs, piekritējs.
- bruņinieku konvents kādas ordeņa pils brāļu bruņinieku sapulce; vēlāk - bruņniecības sapulce.
- relatīvais biežums kādas parādības absolūtā biežuma attiecība pret visu novērojumu skaitu.
- heterohronija Kādas parādības nesavlaicīgums.
- denaturalizācija Kādas personas pilsonības vai pavalstniecības izbeigšanās vai atņemšana.
- mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas tiesības patstāvīgi lemt par šīs organizācijas dzīvi un tās locekļu attiecībām.
- evaņģēlijs Kādas teorijas, mācības vai doktrīnas pamatprincipi.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- diaspora Kādas ticības piekritēju dzīvošana citticīgo vidū.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
- autarķija Kādas valsts ekonomiska norobežošanās, tādas nacionālās saimniecības veidošana, kas varētu iztikt bez importa.
- indigenāts Kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai.
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- neologs Kādas vecas mācības, arī valodas jauninātājs.
- ģeogrāfiskais stāvoklis kādas vietas, areāla vai objekta stāvoklis attiecībā pret apkārtējām teritorijām vai objektiem; matemātiski vietas atrašanos var izteikt ar ģeogrāfiskajām koordinātām.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai atsevišķu tās daļu sistemātisks izklāsts (piemēram, augstākajā mācību iestādē).
- šablonkadrs Kadrs, ko uzņemot, daļu negatīva sedz maska; attiecīgo negatīva daļu eksponē atsevišķi.
- zuņģis Kāds (neliels, pelēcīgs) putns (kuram dzeguze var iemānīt savu olu perēšanai).
- spigacis kāds ar spīdīgām acīm
- zviedzēns Kāds pelēcīgs putnelis.
- ķelvainis Kāds, kam ir lielas, spēcīgas rokas.
- stiprrocis Kāds, kam ir spēcīgas rokas.
- šļecēns Kāds, kas ir bezspēcīgs, vārgs.
- ņauga Kāds, kas ir izvēlīgs un izlutināts attiecībā uz ēdienu.
- kalcis Kāds, kas ir trūcīgi saģērbies.
- čabiņš Kāds, kas ir vieglprātīgs, lētticīgs.
- jožus Kāds, kas jocīgi (par augstu vai par zemu) apjozis jostu.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros.
- trešelnieks Kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem.
- tēmeklis Kāds, kas neizveicīgi strādā.
- pirslis Kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja.
- izputenis Kāds, kura saimniecība virzās uz izputēšanu.
- knakšis Kāds, kurš apvaino ar vārdiem vai rīcību.
- kaitētājs Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
- kalībnieks Kāds, kurš ir izveicīgs kalšanas darbos.
- blemža Kāds, kurš ir neizveicīgs, kurš runājot siekalojas.
- kriņa Kāds, kurš ir uzbāzīgs, uzmācīgs.
- svelonis kāds, kurš ir varmācīgs un vardarbīgs.
- peslis Kāds, kurš jauno pāri pie mācītāja ved.
- lietotājs kāds, kurš mērķtiecīgi izmanto valodu, metodes vai paņēmienus savā rīcībā vai jaunradē
- lietotājs kāds, kurš mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentus, kosmētiskus līdzekļus, apreibinošas vielas)
- ņerksis Kāds, kurš nicīgi izturas pret ēdienu.
- svēpoņa Kāds, kurš visu izputina, nolaiž, nekopj savu saimniecību.
- sniegšana kādu apstākļu, stāvokļa gādāšana, piešķiršana, nodrošināšana; būšana par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
- pamokāt Kādu brīdi mīcīt, spaidīt, burzīt.
- pačopties Kādu brīdi nodarboties (nicīgi).
- pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
- rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
- pamugāties Kādu laiku ar grūtībām locīties.
- palīkāt Kādu laiku daudz locīties.
- izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
- nokūņāties Kādu laiku nepārtraukti locīties.
- sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
- paveikties Kādu laiku pacīnīties.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- saznotēties kādu precību rezultātā saradoties.
- lēgitimācija Kādu tiesību dokumenta likumības atzīšana; apliecība.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- kuršu kafija kafija plus šņabis, attiecībās piecdesmit pret piecdesmit.
- kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.).
- nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs.
- otrsēts Kaimiņu saimniecība.
- joļaudis Kaimiņu saimniecības (māju) ļaudis.
- dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
- kairīgums Kairinājums, pievilcīgums.
- beznosacījuma kairinātājs kairinātājs, kas izraisa beznosacījuma refleksu.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- valdzinošs Kairinošs, pievilcīgs.
- Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
- pubulis Kaite acī: "mieža grauds".
- slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime.
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
- noškādēt Kaitīgi ietekmēt (par ļaunām acīm).
- jelgas Kājas (nicīgi).
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis.
- cilksnis Kājas daļa augšpus ceļa locītavas; gurns.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels^2^.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- bunionektomija Kājas īkšķa pamatlocītavas plastiska operācija.
- skruva kājas locītava celī (lopiem).
- pavuorškys kājas locītava pie pēdas.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- lepeste kājas pēda; arī pēdas locītava.
- banderiljero Kājnieks, kas, bruņojies ar banderilju, piedalās vēršu cīņās Spānijā.
- cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi.
- kluinas Kāju nicīgs apzīmējums.
- pavārškas Kāju plaukstas locītava.
- paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2).
- paslauka Kāju slaucīšanas paklājs.
- ģeņģes Kāju vai roku locītavu kauli.
- cervikāls Kakla, uz kaklu (vai kaklveidīgu) attiecīgs.
- siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
- hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos.
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
- kaļķšpats Kalcīts.
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai.
- kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
- birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai.
- kalipēnija Kālija deficīts organismā.
- Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
- statmoloģija Kalkulēšanas mācības daļa, kuras pētīšanas objekts ir bilance.
- mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
- roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela.
- amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3).
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
- mineure Kalnrūpniecības akciju spekulants biržā.
- zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
- Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
- Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
- Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
- iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
- priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- dienestpuisis Kalps, strādnieks (lauku saimniecībā).
- kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā.
- prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
- videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām.
- polihlorkamfēns Kamfēna hlorēšanas produkts, pieskares un zarnu insekticīds.
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
- Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes.
- Eimura kanāls kanāls, kas novada Eimura poldera ūdeņus Rīgas jūras līcī.
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
- Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
- Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti.
- citostāze Kapilāru aizsprostojums ar leikocītiem iekaisuma agrīnā stadijā.
- finanšu kapitāls kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā.
- kapitālā celtniecība kapitālceltniecība.
- kapitalizācija Kapitālistisku attiecību veidošanas pasākumu sistēma.
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- stapediotenotomija Kāpslīša muskuļa cīpslas pārgriešana.
- kapsulorāfija Kapsulas (piem., locītavas kapsulas) sašūšana.
- kapsulektomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) izgriešana.
- kapsulotomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) pārgriešana.
- kapucpērtiķis Kapucīns.
- cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
- sudrabainā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia argentea").
- vībotņu kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia artemisiae").
- parastā kapucpūcīte kapucpūcīšu suga ("Cucullia umbratica").
- cucullia Kapucpūcītes.
- tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
- tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai.
- atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
- mīnētājs Kara flotē - speciālists mīnu bruņojuma lietošanā vai cīņā pret mīnām.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
- iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
- sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās.
- sanitārvirsnieki Kara medicīnas ārsti, kara veterinarārsti un kara farmaceiti.
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
- šķiperis karakuģa vai liela tirdzniecības kuģa klāja mantas pārzinis.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
- kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks.
- profilaktiskā karantīna karantīna, kas obligāta visiem saimniecībā jaunievestajiem dzīvniekiem pirms to ielaišanas ganāmpulkā.
- munstrs Karaspēka apmācības sistēma, kas dibinās uz katra paņēmiena pedantiskas iemācīšanas, tā ka apmācāmais izpilda to automātiski.
- kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
- dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
- pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
- rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
- iregulārais karaspēks karaspēks, kam nav pastāvīgas organizācijas un stingras komplektēšanas un apmācīšanas sistēmas.
- aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā.
- kempo karatē un ķīniešu dūru cīņas apvienojums.
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- zolbuhs Karavīra apliecība.
- frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
- šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis.
- brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
- dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- ftalskābe Karbonskābe, kurai ir trīs izomēri; to iegūst, oksidējot dažus ogļūdeņražus, gk. naftalīnu; lieto polimēru rūpniecībā.
- sirds miocīts kardiomiocīts, sirds muskuļšūna.
- epitīmija Kāre pēc neparasta ēdiena (grūtniecības un histērijas gadījumā).
- bellicoso Kareivīgi, spēcīgi.
- grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
- salokāmā starpsiena karkasa konstrukcijā pa vadulām uz metāla vai cita materiāla rullīšiem pārbīdāma siena telpu īslaicīgai paplašināšanai vai sadalīšanai.
- zelta bulla Kārļa IV (1355.--1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
- flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos.
- karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
- karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
- divvasaru karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās divus gadus.
- trīsvasaru karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās trīs gadus.
- vienvasaras karpas karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru
- sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
- karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
- rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- termaeroterapija Karsta gaisa izmantošana ārstniecībā.
- kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem.
- švelmains Karsts, spēcīgs (par liesmu).
- cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
- tvīkains Karsts, tveicīgs.
- nokārsties Kāršot nomocīties.
- blekdžeks Kāršu spēle - acīte ("divdesmit viens") vai tai līdzīga spēle.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai.
- rinda Kārta, reize (kādai darbībai); vieta (kā) secībā.
- lāga Kārta, secība.
- seka Kārta; secība; sekas.
- topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu.
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados.
- vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados.
- faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām.
- mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums.
- rungas (arī nūjas) disciplīna kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
- nūjas (arī rungas) disciplīna kārtība, ko panāk ar bargiem sodiem, varmācību.
- rēds kārtība, secība.
- iregularitāte Kārtības, secības, vienmērības traucējums.
- ķeitri Kārtīgi, pienācīgi.
- akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- značka Kartīte, kurā ierakstīts, kas jāievēro katoļticīgajiem maijā.
- globuss Kartogrāfisks modelis, kas attēlo Zemi lodes formā, pie kam saglabājot mērogu, kontūru un laukumu attiecības.
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma.
- nodot Kārtojot saistības (piemēram, nodevas), nogādāt, arī pārdot (tirdzniecības organizācijai); pārdot (piemēram, valsts uzņēmumam, tirdzniecības organizācijai).
- aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
- kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
- nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
- stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- bruņinieku akadēmija kārtu mācību iestāde 16.-18. gs. vācu valstīs, sagatavoja muižnieku bērnus militārajam un civilajam dienestam, 19. gs. pārveidotas par ģimnāzijām vai kadetu korpusiem.
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs).
- notabļu sapulce kārtu pārstāvniecības institūcija ar karaļa izraudzītiem pārstāvjiem.
- estamento Kārtu saeima, tautas vietniecība Spānijā un Portugālē.
- ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem.
- našķība Kārumniecība.
- ņāka Kas mazs, niecīgs.
- nogalis Kas neievērojams, niecīgs.
- prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
- mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
- džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
- nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
- KMC Katastrofu medicīnas centrs.
- katehēze Katehisma mācīšana; mācīšanās katehēta vadībā.
- katehēts Katehisma, ticības mācības skolotājs.
- katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
- katole Katoliete; katoļticīgā.
- anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā.
- latīņi Katoļticīgais.
- eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
- gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā.
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
- katoļi katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katoļticīgais.
- purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
- plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja.
- plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
- kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
- ekselence Katoļu garīdzniecībā arhibīskapu un bīskapu uzrunas forma.
- celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
- templieši Katoļu garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
- responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- klibons Katoļu mācītājs.
- kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
- rosminieši Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839.
- rosminiaņi Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. g.; rosminieši.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
- iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- katrs solis katra (cilvēka) darbība, rīcība.
- uzņēmējdarbības mikrovide katra atsevišķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas (koncerna) konkrētā pastāvēšanas un attīstības realitāte, uzņēmuma struktūrvienību attiecības.
- cilvēktiesības Katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību).
- obligātais eksemplārs katra iespieddarba eksemplāri, kuri izdevniecībām atbilstoši likumam jānodod valsts bibliotēkai.
- kakergāzija Katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- ekviritmija Katras oriģināla vārsmas ritmisko īpatnību precīzs atveidojums tulkojumā.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- toniks Katrs uzmundrinošs, veselību stiprinošs ārstniecības līdzeklis.
- atkaukāt Kaucot un īsu brīdi spēcīgi uzpūšot atgrūst.
- mahētika Kaujas, cīņas māksla.
- kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- ports kaula locītavas.
- sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus.
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
- osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija.
- džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
- mieloplasts Kaulu smadzeņu leikocīts.
- imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi.
- kavekslis kauslis, cīņas gailis.
- sprandu lauzējs kauslis; arī cīkstonis.
- dūrenieks Kauslis; dūru cīņas dalībnieks.
- cup kauss (gk. kā balva sporta sacensībās); arī šāda kausa izcīņa.
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- mobilizācija Kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu.
- jūtis Kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- iespangains Kaut kas (īslaicīgi) plankumains.
- apgalējams Kaut kas ar acīm vai prātu aptverams, galīgs.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- nonieks Kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu).
- ņirva Kaut kas mazs, sīks, niecīgs.
- grabšķis Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
- ņība Kaut kas niecīgs, mazs.
- ņerva Kaut kas niecīgs, nederīgs.
- ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
- baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
- bēslītis Kaut kas niecīgs, nevarīgs.
- gnēzis Kaut kas niecīgs, sīkums.
- smigucis Kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas.
- dzīpars Kaut kas vājš, nespēcīgs.
- paroce Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- parocenis Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
- mocīklis Kaut kas, ar ko mocīt.
- pabrucināt Kaut ko braucīt, berzēt, plucināt.
- iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
- žļudzināt Kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt.
- uzmācīt Kaut ko vairāk, jaunu iemācīt.
- ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
- kiziķis Kaza (nicīgi un pa jokam).
- krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Disko Kekertarsuaka - sala Bafina līcī.
- kristālporcelāns keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam; izgatavo saimniecības traukus un sanitāri tehnisko keramiku; pusporcelāns.
- Kermadeka Kermadeka dziļvaga - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, nosacīti Tongas dziļvagas turpinājums uz dienvidiem, garums - 1200 km, lielākais dziļums - 10047 m zjl., piektā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- homeostats Kibernētiska ierīce, kas modelē homeostāzi, veicot kādas sistēmas mērķtiecīgu stabilā stāvokļa parametru meklēšanas procesu un uzturot šos parametrus vajadzīgajās robežās.
- Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis.
- varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu.
- kinoizglītība Kinematogrāfijas radošo un tehnisko darbinieku sagatavošanas sistēma speciālās mācību iestādēs.
- kinetocitoze Kinetocītu daudzuma palielināšanas asinīs.
- kinetocitopēnija Kinetocītu trūkums asinīs.
- cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām.
- animācijas kino kinodarbi, kas veidoti, filmējot secīgi sakārtotus zīmējumus vai figūras tā, lai panāktu ilūziju , ka uzņemšanas brīdī nekustīgie objekti kustas; multiplikācijas kino.
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām).
- multiplikācijas filma kinofilma, kuras kadri ir secīgi izveidoti attēli, kas rada kustības ilūziju.
- kinodramaturģija Kinofilmu scenāriju veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu.
- bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- trampkuģniecība Klaiņkuģniecība - neregulāra kuģošana, kurā reisus nosaka pēc līguma, saņemot kravas.
- slederēt Klaiņot; lēnām, nespēcīgi staigāt.
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi.
- moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- klass Klase (mācību posma daļa); attiecīgā skolēnu grupa.
- klasene Klases audzināšana (mācību stunda).
- blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- būvklaušas Klaušu darbi piļu un baznīcu celtniecībā.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
- klača Klavierspēle (mācību priekšmets).
- klafčas Klavierspēle (mācību priekšmets).
- klimpas Klavierspēle (mācību priekšmets).
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- eocīts Klejotāja šūna, piem., no asinsvada izceļojis leikocīts.
- emigrācija Klejotājšūnu vai leikocītu izkļūšana cauri sīko asinsvadu sienām apkārtējos audos.
- Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs.
- īpaša statusa klients klienta statusa apzīmējums, kas norāda uz sociālā darbinieka sadarbības un rīcības obligātumu attiecībā pret noteiktu klientu mērķgrupu, kam pienākas sadarbība atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas pilnvaro sociālo darbinieku veikt konkrētus uzdevumus.
- CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
- Alkina II klimatiskais kūrorts Krievijā (_Alkino II_), Baškortostānas Republikā, 35 km no Ufas, sanatorija, ārstniecībā izmanto kumisu.
- Ķemeru kūrorts klimatiskais, balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts Jūrmalā.
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
- okeāniskais klimats klimats, kas izveidojies spēcīgā okeānisko gaisa masu ietekmē.
- klimatoterapija Klimatterapija - klimata īpatnību izmantošana ārstniecībā.
- klīcīgs Klincīgs.
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
- klonu arhīvs klonu materiāls (pluskoku, izcilo koku, hibrīdu kloni), kas izvietots speciālos stādījumos ("ex situ") un paredzēts pētniecībai vai genofonda resursu saglabāšanai; kloni tiek apzīmēti ar numuriem un stādījumos izvietoti pēc noteiktas shēmas.
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem.
- haristikija Klostera īpašums, ko Bizantijas imperators vai patriarhs dāvināja laicīgai personai; pastāvēja 9.-13. gs.
- irmkluči Klucīši laivai, kuros turas duļļi.
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
- Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha.
- bauga Klucītis pie zvejnieku vada.
- kluģis Klucītis, kociņš.
- apklupt Klupt, paklupt, krist; priekšlaicīgi piedzimt.
- Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru.
- bubināt Klusi, neskaidri teikt, sacīt; murmināt.
- nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
- notusties Klusu un it kā pie sevis (kaut ko) nosacīt.
- Apatele aceris kļavu pelēkpūcīte.
- nepareizs (arī kļūmīgs, greizs) solis kļūda (darbībā, rīcībā).
- placains Kļūda audumā, kas radusies aužot pārtrūkstot kādam no velkiem, kas nav savlaicīgi sastiprināts.
- rupja mērīšanas kļūda kļūda, kas ievērojami pārsniedz attiecīgos apstākļos paredzamo kļūdu.
- māņi Kļūdaini priekšstati, kļūdainas mācības, nepareizi uzskati.
- kļūdu intensitāte kļūdaini uztverto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaita attiecība pret pārraidīto bitu, rakstzīmju vai datu bloku skaitu.
- spert nepareizu soli kļūdīties savā darbībā, rīcībā.
- turpvērstā kļūdu labošana kļūdu labošana, ko veic, izmantojot mērķtiecīgi izveidotu datu redundanci un kas dod iespēju atklāt un labot noteikta veida kļūdas bez nosūtīto datu atgriešanās datu avotā.
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā.
- iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
- saklešķēt Kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- aizbādēt Kļūt apnicīgam.
- atbāsties Kļūt apnicīgam.
- noasarot Kļūt asarainam (par acīm, seju).
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- mērdelēt Kļūt bezspēcīgam, paģībt.
- apblaukšt Kļūt blāvam, miglainam (par acīm).
- atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
- mest Kļūt brīvam, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nocīpslot Kļūt cīpslainam, šķiedrainam.
- pārvērsties Kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm).
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, vienmuļīgam; vairs neizraisīt interesi.
- samezgloties Kļūt grūti nokārtojamam, atrisināmam (piemēram, par parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām).
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
- divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
- iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
- palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- uzpriecāties Kļūt laimīgam, priecīgam.
- atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
- augt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā); palielināties, vērsties plašumā.
- paaugt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā); palielināties, vērsties plašumā.
- briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- iesvilt Kļūt ļoti spraigam (par cīņu, kauju).
- iekarst Kļūt ļoti spraigam (piemēram, par cīņu, sacensībām).
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- atdzīvoties Kļūt možākam, priecīgākam (par seju, acīm).
- apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- noširbt Kļūt nespēcīgam, noģībt.
- nožirbt Kļūt nespēcīgam, stīvam.
- žiebt Kļūt nespēcīgam.
- skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt.
- apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt.
- noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt.
- pievilt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- bokstēties Kļūt neuzticīgam.
- bokstīties Kļūt neuzticīgam.
- sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
- smigt Kļūt niecīgam, mazam.
- piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām).
- piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
- iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- sirmēties kļūt pelēcīgam.
- uzplaukt Kļūt priecīgam, laipnam; atplaukt.
- atplaukt Kļūt priecīgam, laipnam.
- ielīksmoties Kļūt priecīgam, sajūsmināties.
- piesarkt Kļūt sārtam (no asarām, piepūles) - par acīm, plakstiņiem.
- iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām); parādīties (sejā, tās daļās) - par sārtumu.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- apsīkstēt Kļūt sīkstam un spēcīgam.
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
- saspirgt Kļūt spēcīgākam, atspirgt.
- pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
- sasastiprināties Kļūt spēcīgākam, veselākam.
- nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
- aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- aizastaigāties Kļūt tādam, kam sākas grūtniecība.
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- novecoties Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3).
- novecot Kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
- apmilzt Kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm).
- piesust Kļūt tveicīgam, dūmakainam.
- sadvīgt Kļūt tveicīgam, pietvīkt.
- uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- noliesēties Kļūt vājam, bezspēcīgam.
- noliesināties Kļūt vājam, bezspēcīgam.
- vājāt Kļūt vājam, nespēcīgam.
- nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušam, arī nabadzīgam, trūcīgam.
- novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam.
- izlaist nagus kļūt varmācīgam, valdonīgam.
- sapūt kļūt vecam, vārgam, bezspēcīgam.
- padridzināt Kļūt veiklam un izveicīgam.
- dikt Kļūt veselam, spēcīgam.
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
- tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
- ciparkods Kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā.
- nokodināt Kodināt un pabeigt kodināt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos.
- pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs.
- nukleoīds Kodolam līdzīgs veidojums; kodolveida ķermenītis, dažreiz atrodams eritrocītu centrā.
- mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- enerģētiskais reaktors kodolreaktors, kas paredzēts enerģijas ieguvei rūpniecības vajadzībām.
- trotila ekvivalents kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
- megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
- karioblasts Kodolu saturoša šūna, sevišķi to šūnu jaunā forma, kuru nobriedušās formas kodolu nesatur, piem., eritrocīti.
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga.
- adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums.
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt.
- barīss Koka āmurs, ar kuru pielīdzina sijas būvniecības laikā.
- koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā).
- darvas eļļa koka darvas destilācijas produkts, kura galvenie komponenti ir fenoli (nosacīts nosaukums).
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
- balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
- grīzeklis Koka klucītis, ko pierīkoja pie mieta, lai zirgs ganoties nesamudžinātu ķēdi vai virvi.
- klubiķis Koka klucītis.
- masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali.
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu.
- šipka koka tapa, ar ko būvniecības laikā nostiprina sienas siju savienojumu.
- kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
- mēbeļrūpniecība Kokapstrādes rūpniecības nozare, kas ražo mēbeles dzīvojamām un sabiedriskām telpām.
- ķeburmežs Kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem; līkmežs.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība.
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
- sarkocistas Kokcīdiju ģints.
- kokcidioze Kokcīdiju ierosināta slimība.
- coccidia Kokcīdiju kārta.
- coccidiomorpha Kokcīdiju klase.
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
- būvkoki Kokmateriāli, ko lieto celtniecībā.
- koktirdzniecība Kokmateriālu, zāģmateriālu tirdzniecība.
- ķeburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars.
- ķēburis Koks ar spēcīgiem, platiem zariem; zars.
- koksartrīts Koksīts - gūžas locītavas iekaisums.
- lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē.
- lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
- mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām.
- modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
- koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu.
- koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
- tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
- koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu.
- koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
- defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
- kokgriezums Koktēlniecības veids - griezums kokā.
- Galerida theklae koku cekulcīrulis.
- Mentora metode koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- meža dabiskā atjaunošanās koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties, kas nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā teritorijā).
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- biedrs Kolektīva loceklis (attiecībā pret pārējiem šī kolektīva locekļiem).
- interoperabilitāte Kolektīva operativitāte, vairāku kolektīvu spēja panākt labi saskaņotu produktīvu rīcību.
- kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
- medības ar dzinējiem kolektīvo medību veids, kurā dzīvnieki tiek traucēti un mērķtiecīgi virzīti uz medniekiem.
- sētiena Kolektīvs zemes īpašums (senajā Krievzemē); radniecīgu lauku ļaužu grupas apmetne.
- kolhiceīns Kolhicīna kristālisks sairšanas produkts, mazāk aktīvs par kolhicīnu.
- kollektivizācija Kollektīvisma principu realizēšana kādā tautsaimniecības nozarē.
- paramucīns Koloīds olnīcas cistās; atšķiras no mucīna un pseidomucīna, jo reducē Fēlinga šķīdumu ("solutio Fehling-i") bez iepriekšējas vārīšanas ar skābi.
- setlments Koloniju (2) vai puskoloniju pilsētās nodalīta ārzemnieku apmešanās vieta ar priekšrocībām vai neatkarību pārvaldībā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā u. tml.
- boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu.
- komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem.
- drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt.
- ugunsvadība Komandieru un štābu darbība, nodrošinot, lai savlaicīgi un efektīvi tiktu izmantota uguns un veikti ugunsuzdevumi.
- regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
- ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību.
- mekurāns Kombinēts fungicīda un insekticīda preparāts sēklu apstrādei.
- vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
- faktorings Komisijas tirdzniecības darījuma paveids, kurā banka pērk klienta faktūrrēķinus, faktiski kreditējot sava klienta apgrozības kapitāla apriti.
- karātavu humors komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā); bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
- malapropisms Komiski neprecīzs kāda vārda vai vairāku vārdu lietojums.
- capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
- comico Komiski; jocīgi.
- smejīgs Komisks, jocīgs, smieklīgs.
- menšīgs Komisks, jocīgs.
- menžīgs Komisks, jocīgs.
- CREST Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (fr. "comite de la recherche scientifique at technique").
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
- osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos.
- lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- grāmatzinātne Kompleksa zinātne par grāmatu un grāmatniecību; pētī grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un izmantošanu sabiedrībā.
- autorallijs Kompleksas autosacīkstes pēc noteikta kustības grafika.
- viļņu pretestība kompleksās elektriskā un magnētiskā lauka intensitātes attiecība elektromagnētiskajam šķērsvilnim vidē.
- sēriju tehnika kompozīcijas tehnika, kurā izmanto šādu intervālu secību.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- transakcijas analīze komunikācijas terapijas metode izšķirošās rīcības maiņai.
- komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- iezvanlīnija Komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai. Datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību.
- rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- nitrējošie maisījumi koncentrēta slāpekļskābe NHO~3~, koncentrēta sērskābe H~2~SO~4~ un ūdens noteiktās attiecībās.
- koncentrāts Koncentrēts (piemēram, ārstniecības) preparāts.
- ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu); ciešs (6).
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
- melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā.
- koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.
- Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
- anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.).
- vīre Konfesija, ticība.
- pārnesums Konflikta pārcēlums uz attiecībām ar terapeitu.
- ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
- li Konfūcija ieviests jēdziens, kas apzīmē uzvedības normas, kuras, pēc Konfūcija domām, nosaka visas attiecības starp sabiedrības locekļiem, un pareiza tā pielietošana garantē sociālo labklājību un harmoniju.
- pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
- kongrevs Kongrīvs, paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai; reljefs attēls uz izdevumu vākiem u. c. poligrāfijas izstrādājumiem.
- konjugācija Konjugēšana, verbu locīšana.
- artrolitiāze Konkrementi locītvās; podagra.
- juridiskais fakts konkrēta darbība vai bezdarbība, ar kuru norma saista tiesiskas sekas - tiesisko attiecību rašanās, izmaiņas vai izbeigšanos.
- fēns Konkrēta genotipa un konkrētu vides apstākļu nosacīta pazīme.
- ekonomika konkrēta nozare tautas saimniecībā
- ciršanas secības koeficients konkrētās audzes kārtējā krājas pieauguma attiecība pret tās pašas sugas un bonitātes normālas audzes krājas kārtējo pieaugumu bāzes vecumā.
- tiesiskās attiecības saturs konkrētu tiesisko attiecību dalībnieku subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi, ko paredz tiesību norma
- sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- teikuma aktuālais dalījums konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas.
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- vēlēšanu tiesības konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, kā arī svarīgāko amatpersonu (valsts galva) ievēlēšanu.
- sfēriska locīkla konstrukcija, kas ļauj vienam ķermenim pagriezties attiecībā pret otru tikai ap vienu punktu.
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- izvērses slots kontaktligzda, ar kuras starpniecību datoram var pievienot izvērses plates, lai papildinātu tā funkcionālās iespējas. Daudziem personālajiem datoriem ir vairāki izvērses sloti, kas paredzēti atmiņas palielināšanai, grafikas apstrādes iespēju paplašināšanai vai kādu speciālu ierīču pievienošanai.
- reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
- pretapaugļošanās līdzekļi kontraceptīvie līdzekļi, grūtniecības novēršanas līdzekļi.
- vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
- karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos.
- kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā.
- CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
- kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi.
- Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z).
- atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu.
- kribes Kopā sasieti zedeņi, kas veido pamatni uz kā pārvadāt celtniecības materiālus.
- alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
- dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
- KZP Kopējā zivsaimniecības politika (ES).
- kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
- brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- ievadizvade Kopējs nosaukums ievades un izvades procesiem, kā arī attiecīgajiem datiem un aparatūrai.
- Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm.
- optiskais kopētājs kopētājs, kura attēlu no negatīva uz pozitīvu pārnes ar optiskas sistēmas starpniecību.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
- JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
- budo Kopīgs apzīmējums austrumnieku cīņu veidiem, piem., aikido, džudo, karatē.
- Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm.
- elektrokeramika Kopīgs apzīmējums keramikas materiāliem un izstrādājumiem, kurus izmanto elektrotehnikā un elektrotehniskajā rūpniecībā; tehniskās keramikas veids, kas ietver funkcionālo, konstrukciju u. c. keramiku.
- nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums.
- fotoķīmigrafija Kopjēdziens dažādām grāmatrūpniecības attēlu reprodukcijas nozarēm.
- coeducation Kopmācība zēniem un meitenēm.
- internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
- kopne AT kopne, ko firma IBM 1984. g. ieviesa PC/AT personālajos datoros, to sauc arī par izvēršanas kopni, tā ļauj vienlaicīgi pārraidīt 16 bitu datus.
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- kopenēties Kopoties, savienoties, nodibināt attiecības, ar kādu dzīvot kopā.
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks.
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību.
- hipostāze Kopš Konstantinopoles koncila (381. g.) šādi apzīmē katoliskās svētās Trīsvienības mācības kopsavilkumu.
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
- en bloc kopumā; visu vienlaikus; vairumā (par tirdzniecību).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene.
- geoponici Kopvārds senatnes autoriem, kas rakstījuši par lauksaimniecību.
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
- olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur.
- Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- korāļritms Korāļnotīs rakstītu garīgu un laicīgu dziedājumu ritms.
- tekvondo Korejiešu cīņas un pašaizsardzības sistēma, ietver vairākus elementus, piemēram, sparingu jeb kaušanos, arī dēļu laušanu, sitot ar dūri vai kāju lēcienā.
- dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- hektorīts Kosmētikas sastāvdaļa, absorbents, antiseptiķis, izmanto matu balimātājos, acu konturzīmuļos, tonālajos krēmos, arī pesticīdos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, putekļi var izraisīt plaušu kairinājumu.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
- gliceriltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, reducējoša viela, izmato ilgviļņu šķīdumu sastāvā un depilācijas līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu, matu lūšanu, ādas kairinājumu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- etiltioglikolāts Kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas viela, var izraisīt ādas kairinājumu, matu lūšanu, spēcīgas alerģiskas reakcijas.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
- sakabināšanās mezgls kosmiskā lidaparāta sastāvdaļa, kas veic divu lidaparātu sakabināšanos: nodrošina abu lidaparātu garenasu precīzu savietošanos un lidaparātu ciešu savilkšanos.
- kosmosa medicīna kosmiskā medicīna.
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā.
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
- antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
- UCLAF Krāpniecības apkarošanas koordinēšanas nodaļa ("Unit for the Coordination of Fraud Prevention").
- šmugulmanis Krāpnieks (tirdzniecībā); blēdis.
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
- hromocīts Krāsaina šūna, piem., eritrocīts.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants.
- krāsu līdzsvars krāsu attēla kvalitāte, ko nosaka trīs pamattoņu ekspozīcijas attiecība.
- krāsu modelis krāsu attēlošanas metode datorizdevniecībā un grafikas mākslā.
- aditīvais process krāsu filmas pozitīvkopiju izgatavošanas metode - pamattoņu (sarkanā, zaļā, zilā) intensitāti regulē, papildus virzot attiecīgas krāsas gaismu uz filmas virsmu.
- palete Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos); krāszieds.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- miltošanās Krāsu novājināšanās sekas, kad krāsas ķermeņi pietiekami nesaistās ar uzsūcīgiem papīriem, jo tie uzsūc saistekli.
- ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
- plusiinae Krāšņpūcīšu apakšdzimta.
- plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
- plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints.
- linu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Autographa gamma").
- ozoliņu krāšņpūcīte krāšņpūcīšu suga ("Plusidia cheiranthi"), Latvijā aizsargājama.
- krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna.
- nokrēst Kratot nomocīt.
- tranzītkrava Krava, kas attiecīgajā valstī atrodas caurceļā uz citu valsti.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters.
- iekraušana kravas pārvietošana no tās īslaicīgas vai ilgstošas glabāšanas vietas transportlīdzeklī, ko veic, izmantojot iekraušanas ierīces vai mehānismus vai arī bez tiem.
- izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
- destinātārs Kravas saņēmējs kuģniecībā.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- kredītsistēma Kredīta sistēma, pastāvošo kredītattiecību (kredīta formu un metožu) kopums.
- kredītbiedrība kredītiestāde, kuras mērķis bija sagādāt kredītlīdzekļus saviem biedriem, kas nodarbojās ar tirdzniecību, rūpniecību un piepilsētas lauksaimniecību.
- ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- būvkredīts Kredīts celtniecībai.
- agrārkredīts Kredīts zemes iegādei vai lauksimniecības darbu nodrošinājumam.
- kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu.
- kreisā līdzināšana kreisā sabīde - teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- sadrūkstīt Krietni izbārt, pārmācīt.
- izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
- izmušīt Krietni saburzīt, izkutināt, izmocīt.
- kantīgs Krietns, spēcīgs; kārtīgs, centīgs.
- tamga Krievijā līdz 17. gs. - tirdzniecības darījumu nodoklis.
- eksekutors Krievijā līdz 1917 - ierēdnis, kas pārzināja kādas iestādes saimniecību.
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- stoglavs Krievu baznīcas likumu un noteikumu krājums ar 100 nodaļām, pieņemts Krievijas baznīcas saeimā 1551. g. ar nolūku atjaunot un uzlabot baznīcas un ticības dzīvi un izskaust nelādzības baznīcas pārvaldē un saimniecībā.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- paškovieši Krievu pareizticības sekta 19. gs. un 20. gs. sākumā, nodarbojās arī ar filantropiju.
- sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- sierene Krievu valoda (kā mācību priekšmets).
- kraķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krauklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kraukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kreivene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kribele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kričene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriečene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krieķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krievuša Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriezlene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifelene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krifene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīle Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krilis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krillene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriluška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krimtiks Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīne Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kripene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīplene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriučene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuklene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukščene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriukšķis Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriupene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kriuzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivčene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivele Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvīte Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivkšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krivpene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīvuška Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīze Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīzene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- krīžene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- kruikšķene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- slāvene Krievu valoda (mācību priekšmets).
- arba Krimā un Dienvidukrainā - gari četrriteņu saimniecības rati.
- atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
- kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
- viktimoloģija Kriminoloģijas nozare, kas pētī noziegumu upurus; mācība par noziedznieku upuriem.
- skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā).
- incīšnieki Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Incīši" iedzīvotāji.
- kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām.
- līnijdefekts Kristāla veidojošo daļiņu precīza periodiskā sakārtojuma izkropļojums, ko veido virkne punkta defektu.
- ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā.
- dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- evaņģēlijs Kristiānisma mācība.
- apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem.
- evaņģēlisms Kristiešu evaņģēliju sludināšana neticīgajiem.
- pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
- arhontiķi Kristiešu sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības augstākie ierēdņi arhonti.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- Origens Kristiešu teologs (ap 184.-254. g.), kurš interpretēja Bībeli, izmantojot hellēnisma idejas, un uzskatīja, ka visas radības ir iespējams glābt; 553. gadā viņa mācību pasludināja par herēzi.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks.
- dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
- kristīgais vārds kristietības mācība; arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments.
- Abadons Kristietības mitoloģijā — iznīcības eņģelis, kā arī mirušo valstības un bezdibeņa personifikācija.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
- patristika Kristietības reliģiskā un filozofiskā mācība, ko no 2. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi).
- Jēzus Kristus kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis.
- soteroloģija Kristīgā dogmatikā mācība par pestītāju un pestīšanu.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- konfesors Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanas laikā mocīts, bet palicis dzīvs.
- asinsliecinieks Kristīgās draudzes loceklis, kas vajāšanu laikā atdevis dzīvību par savu ticību.
- prefācija Kristīgās liturģijas ievaddaļa, pateicība un slavinājums.
- katechisms Kristīgās reliģijas mācības grāmata; katehisms; katķisms.
- molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
- kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta.
- archontiķi Kristīgās ticības sekta 2. gs., kas mācīja, ka pasauli radījuši debesu valstības aigstākie ierēdņi - archonti.
- baznīcas tēvi kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju, senās baznīcas mācības un sludināšanas pārstāvji, piem., Augustīns
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi.
- martirijs Kristīgo paciestās mocības ticības labad, asins apliecība.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- nazareji Kristīgo sekta, kas piepaturēja arī dažas Mozus mācības.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- iniodīms Kroplis ar diviem ģīmjiem, četrām acīm, diviem deguniem un 2-4 ausīm.
- gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī vārgs, nespēcīgs.
- lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
- zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina").
- krustakarš Krusta karš; ticības karš.
- krustkarš Krusta karš; ticības karš.
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
- sānkūmis krusttēvs, kurš šo lomu pilda kopā (vienlaicīgi) ar kādu citu.
- sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli.
- sakrokoksīts Krustu kaula un zarnkaula locītavas iekaisums.
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis.
- kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
- sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
- kucins Kucēns (nicīgi).
- dzenspārni Kuģa dzineklis un reizē stūres iekārta, sastāv no diska (rotē ap vertikālu asi) un 4 vai 6 tam perpendikulārām aerodinamiska profila lāpstiņām, kuras pagriežot attiecībā pret to vertikālo asi var mainīt kuģa kursu un ātrumu, nemainot diska rotācijas režīmu.
- piestūrēšanas iekārta kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs.
- piefraktēšana Kuģa izmantošana kravas transportēšanai noslēdzot attiecīgu līgumu.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- halze Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
- (kurss) pie vēja kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
- slemings Kuģa priekšgala dibena triecieni pret ūdeni, kuģim ejot pret vilni lielā ātrumā; tas izraisa spēcīgu kuģa korpusa vibrāciju - korpuss lokās un var deformēties, tāpēc kuģa ātrums jāsamazina.
- NIS Kuģis (tirdzniecības) ar atomdzinēju (angļu "nuclear ship").
- flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis.
- dēstinācija Kuģniecībā - virziens, kurp sūta preces, vai kurp sūta kuģi.
- dispāža Kuģniecībā avārijas zaudējumu aplēse.
- spoguļsekstants Kuģniecībā leņķmērs Saules augstuma, resp., vietas un laika noteikšanai, - 60 grādu apļa sektors ar iedaļām, 2 spoguļi un tālskatis.
- donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis.
- kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve.
- hulk Kuģniecībai vairs nederīgs kravas kuģis bez mastiem un takelāžas.
- rēdereja Kuģniecības uzņēmums.
- kuģbūvniecība Kuģu būvniecība.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- laterālā sistēma kuģuceļu (fārvateru), upju un kanālu apzīmēšanas paņēmiens, navigācijas zīmes izvietojot attiecībā pret pārvietošanas virzienu.
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- cikāde Kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
- vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
- monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
- kultorgs Kultūras darba organizators (darba vai mācību kolektīvā).
- tradicionālā kultūra kultūras mantojuma daļa, kas saistīta ar tradīciju saglabāšanu, uzturēšanu un nodošanu no paaudzes paaudzē sabiedrībā vai kādā tās daļā; tā ietver valodu, mitoloģiju, rituālus, ieražas, svētkus, kultūras mutvārdu formas, mūziku, deju, amatniecību, ēdiena gatavošanas tradīcijas u. c.
- kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- tehniskās kultūras kultūraugi, no kuriem iegūst izejvielas rūpniecībai.
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- augu seka kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kultūrantropoloģija Kultūru un sabiedrību salīdzinoša pētniecība.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- kunfu Kungfu - ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus.
- gastroterapija Kuņģa gļotādas preparātu lietošana ārstniecībā (organoterapijas veids).
- dablīgs Kupls, spēcīgs.
- dabļš Kupls, spēcīgs.
- ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
- gaisa patēriņa koeficients kurināmā sadedzes procesā kurtuvē faktiski pievadītā gaisa daudzuma attiecība pret teorētiski nepieciešamo gaisa daudzumu.
- demutizācija Kurlmēmo runas apmācība.
- kofopedagoģija Kurlo apmācība.
- pastaigdziedniecība Kurortoloģiskās dziedniecības metode, kam pamatā ir pārgājieni pa īpaši izveidotiem maršrutiem, kas izveidoti individuāli katram atpūtniekam un tie atšķiras pēc veicamās slodzes.
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
- pievēja virziens kurss attiecībā pret vēju (un arī vēja virziens), kad buru peldlīdzeklis pārvietojas vējam gandrīz pretī.
- speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- kardoni Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgi augi, radniecīgi artišokiem, ar mazākiem, nelietojamiem ziedu sastatiem, bet toties gaļīgiem lapu kātiem iun dzīslām, ko ēd balinātus, pagatavotus kā sparģeļus.
- kliņģerīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
- ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- depozicija Kustamu lietu nodošana uzglabāšanai un vēlākai izdošanai, sevišķi nodošana tiesas glabāšanā (depozitā) ar nolūku nodibināt zināmas tiesiskas sekas attiecībā uz trešam personām.
- locīties Kustēties locītavā (par ķermeņa daļām, locekļiem).
- dižoties Kustēties, liekties, locīties.
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4).
- ekumeniskā kustība kustība ar mērķi apvienot dažādos kristīgās ticības zarus.
- Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
- antiklerikālisms Kustība, kas vēršas pret baznīcas un garīdzniecības privilēģijām, bet ne pret reliģiju.
- vegānisms Kustība, kuras dalībnieki uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
- animācija Kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus.
- kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas satver un iznīcina mikrobus.
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
- mobīlis Kustīgs tēlniecisks objekts 20. gs. tēlniecībā.
- sigelis Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums; sideris.
- sideris Kustīgs, veicīgs, nemierīgs radījums.
- adelfotaksija Kustīgu šūnu tieksme sakārtoties noteiktās savstarpējās attiecībās.
- artrolīze Kustīguma atjaunošana ankilotiskā locītavā.
- kontraktūra Kustīguma ierobežojums (locītavai) sakarā ar pārmaiņām pašā locītavā vai to aptverošajos audos.
- ļunkanāt Kustināt, liekt, locīt.
- nokudināt Kutinot nomocīt.
- kopkūts Kūts, kur ievieto vairāku īpašnieku lauksaimniecības dzīvniekus.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- atmācība Kvalifikācijas celšana, otrreizēja (atkārtota) apmācīšana.
- sistēmiskā analīze kvalitatīvā analīze ar noteiktu jonu sadalīšanas un noteikšanas secību.
- skaitīšana Kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- deģenerācija Kvantu mehānikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad sistēmas noteiktajam enerģētiskajam stāvoklim atbilst vairākas viļņu funkcijas; to skaits nosaka attiecīgā enerģijas līmeņa deģenerācijas kārtu.
- atompulkstenis Kvantu pulkstenis - iekārta precīzai laika mērīšanai, kas izmanto atoma kvantu pāreju elektromagnētiskās svārstības un to frekvences stabilitāti.
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā.
- džespilīts Kvarcīts ar daudziem plāniem magnetīta, hematīta un citu dzelzs minerālu starpslānīšiem, dzelzs rūda; dzelžainais kvarcīts.
- pretkvēls Kvēlei atsaucīgs.
- Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte.
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- līkmežs Ķeburmežs - kokaudzes ar stipri izlocītiem stumbriem un zariem.
- herēze Ķecerība, no baznīcas mācības atšķirīgi reliģiskie uzskati.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- Smilacina racemosa ķekaru smilacīna.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- lembotropis Ķekercītizi.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību.
- Goibniu Ķeltu mitoloģijā - dievišķais kalējs un amatniecības aizsācējs.
- Graine Ķeltu mitoloģijā - Īrijas karaļa Kormaka meita, kura bija saderināta ar slaveno varoni Finnu, bet aizbēga kopā ar vienu no viņa cīņubiedriem.
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku.
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- ķāpēt Ķēpāt, mīcīt.
- mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt.
- uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
- spīrēt Ķepuroties, spārdīt, mocīt.
- atskaites ķermenis ķermenis, attiecībā pret kuru novēro kustību.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli.
- hidrotomija Ķermeņa daļas atvēršana vai sadalīšana ar spēcīgu ūdens strūklu.
- skeletotopija Ķermeņa daļas vai orgāna novietojums attiecībā pret skeletu.
- bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- īpatnējā masa ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- manekens Ķermeņa vai tā daļas modelis, ko lieto apmācībai (ķirurģijā, anatomijā u. c.).
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1).
- mehāniskais līdzsvars ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā tie atrodas miera stāvoklī attiecībā pret kādu atskaites sistēmu.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- lithosiinae Ķērpjlācīši.
- eilema Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
- lithosia Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints.
- apšu ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Eilema complana").
- lielais ķērpjlācītis ķērpjlācīšu suga ("Lithosia quadra").
- nogūstīties Ķert, kampt, nomocīties.
- kizjaks Ķieģeļu formā sapresēti lopu mēsli ar salmiem, ko dienvidos, bezmežu rajonos lieto kurināšanai un celtniecībai.
- ciess Ķilda, bāršanās, nesaticība.
- štimmiņš Ķilda, nesaticība.
- naids Ķildas, nesaskaņas, arī nesaticība.
- ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete.
- kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
- ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- āzīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- ecīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- naidīgs Ķildīgs, nesaticīgs.
- kaseklīgs Ķildīgs, strīdīgs, arī nesaticīgs.
- kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs.
- ecīgums Ķildīgums, nesaticīgums.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
- peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
- Pitkanas rags Ķīļu (Kihnu) salas tālākais dienvidu izvirzījums Rīgas līcī.
- rievķīlis Ķīļveida ierievis, kas tiek iedzīts rievās, tāpēc detaļu savienojums nav pilnīgi precīzs.
- snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija.
- čemija Ķīmija (mācību priekšmets).
- čīmija Ķīmija (mācību priekšmets).
- ķīmene Ķīmija (mācību priekšmets).
- bazeoloģija Ķīmijā mācība par vielu bāzēm.
- farmakoķīmija Ķīmijas nozare, kurā sintezē jaunus medicīniskos preparātus un pēta to struktūru.
- anhidrīdi Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
- dulcīns Ķīmiska viela, ko var iegūt karsējot urīnvielu koā ar p-fenetidīnu, balti kristāli, spēcīgs saldinātājs.
- lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav.
- alkalimetrija Ķīmiskās analīzes metode, kas pamatojas uz sārma precīzu neitralizāciju ar skābi.
- mikrometode Ķīmiskās analīzes metode, kurā izmanto niecīgu vielas daudzumu.
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG").
- mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
- radiācijas ķīmiskā sintēze ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā produktu sintēzei izmanto izejvielu radiolīzes reakcijas.
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
- pesticīdi ķīmiski līdzekļi kaitīgu organismu (piemēram, kukaiņu, grauzēju, nezāļu) apkarošanai; pēc iedarbības tos iedala aficīdos (iznīcina laputis), akaricīdos (ērces), nematocīdos (nematodes), rodenticīdos (grauzējus), fungicīdos (sēnes), baktericīdos (mikroorganismus), herbicīdos (augus), arboricīdos (kokaugus).
- nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
- makroelementi ķīmiskie elementi (Ca, P, K, Na, Mg, Cl, S), kuru daudzums augu un dzīvnieku audos ir lielāks par 0,1% masas un, kuru trūkums, pārpalikums vai nepareizas attiecības barībā izraisa dzīvnieku saslimšanu.
- sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
- aktivācijas analīze ķīmisko elementu analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
- radioaktivācija Ķīmisko elementu radioaktīvās analīzes metode, ar kuru atklāj ļoti niecīgus vielas daudzumus.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- ķīmiskā nomenklatūra ķīmisko elementu un savienojumu nosaukumu sistēma precīzai vielas sastāva apzīmēšanai izrunā un rakstībā.
- hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai.
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
- kungfu Ķīniešu cīņas sporta veids un kara māksla, kas radās pirms vairāk nekā 500 gadiem; daudzas kustības imitē dzīvniekus; kunfu.
- pekinietis Ķīniešu dekoratīvais suns ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu, strupu purniņu, dažādās krāsās.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Mendzi Ķīniešu filozofs (ap 371.-289. g. p. m. ē.), kurš paplašināja un attīstīja Konfūcija mācību, uzskatīja, ka pasaules pamatā ir morāla kārtība un zināšanas par šo kārtību var iegūt meditācijas ceļā.
- madžongs Ķīniešu galda spēle 4 dalībniekiem ar 144 kauliņiem vai kārtīm; radniecīga domino, taču daudz komplicētāka.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- fenšui ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- Strēlnieks I ķīniešu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes varonis, kas ar savām bultām nošāva deviņas no desmit saulēm, kad tās bija parādījušās visas vienlaicīgi.
- Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
- šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
- tīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, kura darbus atvēra tikai apskates laikā, lai meditētu.
- daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
- tai-dzi Ķīniešu tradicionālās medicīnas (Austrumu vingrošanas) un cīņas veids; vingrojumu galvenais mērķis ir veselības uzturēšana un dzīves paildzināšana; taidzi.
- čjao Ķīniešu valodā - mācība, reliģija.
- taoisms Ķīniešu valststicība līdz 20. gs. vidum; daoisms.
- čeidināt Ķircināt, kaitināt; mocīt.
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- neoartroze Ķirurģiski izveidota mākslīga locītava.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot.
- konneksijas Labas attiecības, iespaidīgi sakari.
- REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums).
- filantropija Labdarība, palīdzība (trūcīgajiem).
- labējā taisnošana labējā sabīde - teksta horizontālā izlīdzināšana attiecībā pret labo dokumenta malu.
- sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
- pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot); arī iemācīt.
- (ie)kalt galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī (ie)mācīt.
- kalt (arī iekalt) galvā labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt.
- karsnējs Labi karsts, tveicīgs.
- zelta segums labi pamatota (piemēram, darbība, rīcība, doma).
- satapt labi satikt; dzīvot saticīgi.
- godam Labi, pienācīgi.
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- valsts darba inspekcija labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde; tās funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
- rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs).
- piemērots Labs, derīgs, atbilstošs (kam attiecīgajos apstākļos).
- saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
- lētins Labticīgs, gatavs, piekrītošs.
- bona fide labticīgs.
- studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam.
- oportūns Labvēlīgs, izdevīgs, ienesīgs, derīgs, parocīgs, viegli pieejams.
- neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
- lācisks Lācīgs.
- lācišķs Lācīgs.
- lācība Lācīgums.
- leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints.
- spilosoma Lācīšu dzimtas ģints.
- pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama.
- brūnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia caja").
- melnais lācītis lācīšu dzimtas suga ("Arctia villica"), Latvijā aizsargājama.
- mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama.
- gāršas lācītis lācīšu dzimtas suga ("Pericallia matronula"), Latvijā aizsargājama.
- Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā.
- purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana.
- melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana.
- parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
- mainīgā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum variicolor"), aug zem bērziem purvainos mežos, augļķermeņa kātiņa pamatne maina krāsu - griezuma vietā kļūst zilganzaļa.
- mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
- viļņainā lācīte lācīšu suga ("Atrichum undulatum").
- baltā apšubeka lācīšu suga ("Leccinum percandidum").
- ozolu lācītis lācīšu suga ("Leccinum quercinum").
- Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka.
- atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
- relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas.
- absolūtā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu un attālumu attiecībā pret grunti.
- fidūcit Lai valda uzticība (latīņu "fiducia sit") - studentu valodā atbilde uz sadzeršanas sveicienu "šmollis".
- profānā arhitektūra laicīgā arhitektūra pretstatā sakrālajai
- jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
- musica civilis laicīgā mūzika.
- musica vulgaris laicīgā mūzika.
- aions Laicīgā pasaule.
- terciārietis laicīga persona, kas pieder pie kāda Romas katoļu baznīcas vai Anglikāņu baznīcas ordeņa un kam nav saistoši daži attiecīgā ordeņa noteikumi (piem., dzīve klosterī, bezlaulība u. c.)
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- zemeslietas Laicīgās lietas (pretstatā reliģiskajām, garīgajām).
- kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis.
- kača Laicīgās vokālās mūzikas žanrs Itālijā un Francijā (14.-16. gs.).
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
- ielaikus Laicīgi, savlaicīgi.
- nojoni Laicīgie feodāļi Mongolijā 12. gs.- 1940. g.
- grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
- profāns Laicīgs (2), pasaulīgs; nereliģisks.
- pasaulīgums Laicīgums.
- lauka laidars laidars, kas atrodas atstatu no saimniecības ēkām.
- latentums laika intervāls datoru tīklā starp brīdi, kad stacija pieprasa piekļuvi datu pārraides kanālam, un brīdi, kad kanāls tiek nodots šīs stacijas rīcībā datu pārraidīšanai.
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika.
- signāls Laikā mainīgs fizikāls lielums vai fizikālu lielumu kopums, kas atbilstoši noteiktam kodam satur un pārnes informāciju; attiecīga zīme vai zīmju kopums.
- interģenētiskais intervāls laika posms sievietes dzīvē vai paaudzē starp secīgām dzemdībām.
- gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli.
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu.
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju.
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm.
- laikdale Laika sadales režīms, skaitļošanas sistēmas izmantošanas režīms, kurā vairāki lietotāji var risināt savus uzdevumus vienlaicīgi un neatkarīgi cits no cita.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā.
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
- tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai.
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja gk. uz R, zviedri - uz A.
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam.
- tīkla aizkave laiks, kas vajadzīgs, lai pārsūtītu informāciju ar datu pārraides tīkla starpniecību.
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- datnes slēgšana laiksakritības vadības metode, kas nodrošina datu integritāti, novēršot vairāku lietotāju vienlaicīgu piekļuvi datnei un tās modifikāciju.
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa. Šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi.
- priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
- viensānukumeļpeka Laimes palēcīte ("Orthilia secunda").
- Orthila secunda laimes palēcīte.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- lādzīgs Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs; lāga (1).
- lāga Laipns, atsaucīgs, izpalīdzīgs.
- afabls Laipns, saticīgs.
- kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
- ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām.
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
- sentence Lakonisks izteiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība.
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- knakstoties Lakstoties; uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- lampadiņa Lampiņa pareizticīgo svētbildes priekšā.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- amaka Lamuvārds (sacīts par zirgu).
- žoža Lamuvārds neizveicīgai sievietei.
- setuks lamuvārds pēc dabas niecīgam cilvēkam.
- bremžuks Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
- taucis Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
- kraņa Lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni.
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā.
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- gāzturbīnu dzinēja kompresors lāpstiņu agregāts caurplūstoša gaisa spiediena paaugstināšanai; sastāv no ievirzes aparāta un vairākām secīgi izvietotām pakāpēm.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- falcēšana Lapu un papīra lokšņu locīšana grāmatu sietuvēs ar lokāmo kauliņu vai lokšņu lokāmo mašīnu.
- ierakstāmais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai tajā ar speciāla diskziņa starpniecību ierakstītos datus varētu nolasīt, izmantojot parastos lasāmatmiņas kompaktdisku diskdziņus
- lasene Lasīšana; literatūra (mācību priekšmets).
- atlasīt Lasīt priekšā (uzdoto, iemācīto).
- (sa)saukt kopā lasīt, mācīšanās procesā ar grūtībām lasīt.
- gramstīt Lasīt, vākt kopā (parasti ko niecīgu, kādas paliekas); pavirši, nevīžīgi vākt kopā; arī grābstīt (1).
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm.
- sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu).
- ielasīties Lasot iemācīties labi lasīt.
- Calandrella rufescens lāsumotais sīkcīrulis.
- LLZC Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs.
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā.
- Tālava Latgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma apvidu starp Sedas upi, Burtnieku ezeru, Cēsīm, Piebalgu, Gulbeni un Gaujienu, taču precīzas robežas nav zināmas.
- latene Latīņu valoda (mācību priekšmets).
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
- graķene Latviešu valoda (mācību priekšmets; gramatika).
- gramene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiks Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latišene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiška Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latval Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvaloda Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- letene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- LAMV Latvijas apvienotā medicīnas vienība (spec.).
- atsevišķais artilērijas divizions Latvijas armijas vienība 1930.-1940. g. artilēristu apmācībai, bija izvietota Cēsīs.
- Cēsu kaujas Latvijas armijas Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas daļu kaujas ar Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju 1919. g. 5.-23. jūnijā Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- LEKMI Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts.
- LJS Latvijas Jūrniecības savienība.
- LKMAA Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija.
- LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike").
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.
- LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (reģ.).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
- mehi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas fakultāte.
- mežs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežtehnikas fakultāte.
- zoti Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zootehnikas fakultātes studenti.
- LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
- LMAB Latvijas Medicīnas akadēmijas bibliotēka.
- LPB Latvijas Pareizticīgo baznīca.
- Mācītāju partija Latvijas Pirmā partija, kuras organizatoru un piekritēju vidū bija vairāki mācītāji, arī pati partija pēc savas ievirzes ir kristīgi demokrātiska.
- LSCO Latvijas Republikāniskā starpkolhozu celtniecības organizāciju apvienība.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- lats Latvijas Republikas nacionālā valūta 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g.; attiecīgā naudas zīme. (1 Ls = 100 santīmu).
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības.
- LSAKA Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija.
- LTVF Latvijas Tautsaimniecības veicināšanas fonds.
- LTRK Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- LVI Latvijas Valsts izdevniecība.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam).
- Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- LZPI Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.
- vadakmeņi Laukakmeņi, par kuriem ir zināma to precīza veidošanās vieta un pēc kuriem var noteikt ledāju plūsmas virzienu.
- izsaucēja laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia exclamationis").
- ziemāju laukpūcīte laukpūcīšu suga ("Scotia segetum").
- scotia Laukpūcītes.
- lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas veidu maiņa.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
- intensīvā lauksaimniecība lauksaimniecība, kas saistīta ar lieliem kapitālieguldījumiem.
- agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
- kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
- LA Lauksaimniecības akadēmija (kopā ar nosaukumu, piem., Lietuvas LA).
- l/a Lauksaimniecības artelis.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- klēts Lauksaimniecības celtne graudu uzglabāšanai.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
- šķūris Lauksaimniecības darbarīks siena, āboliņa sabīdīšanai, pārvietošanai.
- lauku darbi lauksaimniecības darbi.
- traktordarbs Lauksaimniecības darbu organizācijas veids lielsaimniecībā; traktoru darbs.
- mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
- jaunlopi Lauksaimniecības dzīvnieki no dzimšanas līdz iekļaušanai pamatganāmpulkā.
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku bars, kas ganās (kādā vietā).
- ganīšana Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana dabiskās vai kultivētās ganībās, arī citās platībās, kur tie plūc zāli.
- barība Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas līdzekļi.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- gangaņģis Lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana; gana darbs; ganu gaitas.
- kūtsstāve Lauksaimniecības dzīvnieku ilgstoša turēšana kūtīs (parasti ziemas periodā).
- dzīvais inventārs lauksaimniecības dzīvnieku kopums (kādā saimniecībā).
- ganāmpulks Lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
- ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids.
- audzēšana pa līnijām lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanas metode, pēc kuras vaislinieku izlasi un pāru atlasi veic līnijas ietvaros.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- laidaru sistēma lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas veids kūtīs un laidaros, kuros tos ēdina.
- agrārkrīze Lauksaimniecības grūtības, kas rodas nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā.
- PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
- LIIKP Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma.
- riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
- agroklimatoloģija Lauksaimniecības klimatoloģija, zinātne par klimatu kā lauksaimnieciskās vides faktoru, kas ietekmē ražošanu.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kooperatīvs Izraēlā.
- LKB Lauksaimniecības konsultāciju birojs.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- darbietilpīgās kultūras lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.
- agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
- kalibrēšana Lauksaimniecības kultūru sēklu šķirošana frakcijās pēc lieluma, augļu šķirošana pēc lieluma vai masas.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, smalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- ogu novācamā mašīna lauksaimniecības mašīna ražas novākšanai no ogulājiem, kam vienlaikus nogatavojas 85-95% ogu.
- pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku; ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
- lauksvāģi Lauksaimniecības mašīnas (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā).
- blanka Lauksaimniecības mašīnas plākšņveida metāla detaļa.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- dakšas lauksaimniecības mašīnu satvērējmehānisma dakšveida darbīgās daļas, piemēram, cukurbiešu krāvēja dakšas, kartupeļu racēja dakšas.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare - augļaugu kultūru audzēšana.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
- augkopība Lauksaimniecības pamatnozare - kultūraugu audzēšana.
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- agrārpolitika Lauksaimniecības politika.
- agrobāze Lauksaimniecības produkcijas noliktava un sadales bāze.
- agrorūpnieciskais komplekss lauksaimniecības produktu ražošanā tehnoloģiski, organizatoriski un ekonomiski saistītu nozaru kopums; tika veidoti PSRS 1980. gadu otrajā pusē ar mērķi paplašināt lauksaimniecības produkcijas ražošanu un uzlabot iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un citām patēriņa precēm; beidza pastāvēt 1990. gadu sākumā.
- pārtikas repartīcija lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jānodod valstij.
- agrārprodukts Lauksaimniecības ražojums.
- agrārā krīze lauksaimniecības ražojumu pārprodukcija, kas noved pie nerealizējamu rezervju uzkrāšanās, cenu krišanās, ražošanas apjoma samazināšanās un ražotāju izputēšanas.
- zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- ekstensīvā zemkopība lauksaimniecības sistēma, kurā produkcijas apjoma pieaugumu panāk, palielinot apstrādājamās zemes platību.
- potētājs Lauksaimniecības speciālists, kas potē augus.
- agrārstatistika Lauksaimniecības statistika.
- LSA Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija.
- LTIA Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra.
- LTVC Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs.
- ātrbojīga krava lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- ātri bojājošās kravas lauksaimniecības un zivju produkti, kā arī cita krava, kuru pārvadājot jāievēro īpašs temperatūras režīms un kura jāpārvadā ar specializētiem autotransporta līdzekļiem.
- ferma Lauksaimniecības uzņēmums, privātsaimniecība.
- l/u Lauksaimniecības uzņēmums.
- MARS Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti ("project monitoring agriculture with remote sensing").
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- ķutējs Lauksaimniecības zeme, kas izbrīvēta dedzinot.
- zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
- graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
- palīgsaimniecība Lauksaimnieciskās ražošanas saimniecība (piemēram, rūpniecības uzņēmumam), kas daļēji nodrošina (attiecīgā uzņēmuma darbiniekus) ar lauksaimniecības produktiem.
- bioloģiskā lauksaimniecība lauksaimnieciskās ražošanas veids, kas nepieļauj ķīmiskās sintēzes ceļā rūpnieciski iegūtu minerālmēslu un pesticīdu lietošanu.
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas tika izveidota pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- Alauda arvensis lauku cīrulis.
- namelnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki.
- saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta.
- lauku sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sāk.
- folverks Lauku lielsaimniecība Latgalē un Augšzemē no vēlā feodālisma līdz 20. gs.
- saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- fazenda Lauku saimniecība Dienvidamerikā, it īpaši Brazīlijā.
- hacienda Lauku saimniecība Latīņamerikā.
- château lauku saimniecība vai pils (Francijā), kuras vārdā nosauc apkaimē ražoto vīnu.
- hasjenda Lauku saimniecība, ferma.
- fasenda Lauku saimniecība, īpaši Brazīlijā.
- lauku mājas Lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni.
- kopa Lauku saimniecības ikdienas darbu kopums.
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks.
- saimniekbērns Lauku saimniecības īpašnieku bērns.
- foļverki Lauku saimniecības Latgalē ar vidējo platību ap 45 ha, kas izveidojās uz bijušo muižu zemes 1920. gadu agrārajā reformā.
- mājvārds Lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; māju vārds.
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums; mājas nosaukums; mājvārds.
- riņķis Lauku saimniecības zemes platība.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- šaujamlaukums Laukums, kas ir iekārtots šaušanas apmācībām, arī sacensībām.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- reģistrētā laulība laulība, kas noslēgta valsts likumos noteiktajā kārtībā, to reģistrējot attiecīgajās institūcijās.
- reģistrētas partnerattiecības laulībai alternatīvs tiesisks pāra attiecību regulējums, kas nodrošina partneru tiesisko aizsardzību (piemēram, mantojuma saņemšana, sociālās garantijas).
- īstniecība Laulības nodibināta radniecība.
- laulības reģistrācija laulības noslēgšanas notikuma reģistrēšana attiecīgā iestādē valsts likumos noteiktajā kārtībā.
- saradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās (par laulātajiem, arī par viņu radiniekiem).
- ieradoties Laulības rezultātā nonākt radniecības attiecībās.
- konjugāls Laulības-; attiecīgs uz laulātu pāri.
- piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
- burlaks laupītājs, slepkava; brutāls, varmācīgs cilvēks; huligāns.
- braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- tarzāls Lecamajai locītavai piederošs.
- afakija Lēcas trūkums acī.
- dracīgs Lecīgs (par cilvēku).
- glacioakvāls Ledāja kušanas ūdeņu radīts vai nosacīts.
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem.
- legāls aborts legāla grūtniecības mākslīga pārtraukšana.
- Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets".
- leicinūrija Leicīns urīnā, bieži kopā ar tirozīnu.
- leikocitoblasts Leikocīta jaunā, embrionālā forma.
- leikocitūrija Leikocīti urīnā.
- bazofili leikocīti, kas iekrāsojas ar bāziskām krāsvielām.
- hiperortocitoze Leikocitoze ar normālām leikocītu formu attiecībām.
- pasīvā leikocitoze leikocitoze, bez leikocītu emigrācijas un diapedēzes.
- aktīvā leikocitoze leikocitoze, kas saistīta ar leikocītu aktīvu emigrāciju, diapedēzi.
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
- eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
- granulārais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā.
- agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
- alfa leikocīts leikocīts, kas izšķīst, asinīm sarecot.
- bēta leikocīts leikocīts, kas nešķīst, asinīm sarecot.
- agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu).
- leukocīts Leikocīts.
- leikopedēze Leikocītu diapedēze caur kapilāru sienām.
- leikocitoplānija Leikocītu izkļūšana ārpus asinsvadiem vai caur serozajiem apvalkiem vai audiem.
- absolūtā leikocitoze leikocītu kopējā skaita pieaugums perifēriskajās asinīs.
- izohipercitoze Leikocītu kopīgā skaita pavairošanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām.
- izohipocitoze Leikocītu kopīgā skaita samazināšanās, pastāvot polimorfonukleāro leikocītu normālām proporcijām.
- leikoblasts Leikocītu mātšūna.
- LIF Leikocītu migrāciju nomācošais faktors (angļu "leukocyte migration inhibitory factor").
- bruģēšana Leikocītu novietošanās gar asinsvadu sienām iekaisuma sākumā.
- anizohipercitoze Leikocītu palielināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- marginācija Leikocītu pielipšana pie asinsvadu sienām iekaisuma agrīnā stadijā.
- leikocitopoēze Leikocītu rašanās.
- anizohipocitoze Leikocītu samazināts kopskaits asinīs un nepareizas skaitliskās attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
- LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase").
- leikocitoze Leikocītu skaita palielināšanās asinīs.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- leikopēnija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs.
- leikopātija Leikocītu slimība.
- leikolīze Leikocītu šķīdināšana vai izšķīšana.
- leikotakse Leikocītu tieksme uzkrāties audu iekaisuma vai bojājuma vietā.
- katafilakse Leikocītu un antivielu virzība uz infekcijas perēkli.
- limfadenoleikopoēze Leikocītu veidošanās limfaudos.
- leikocitoģenēze Leikocītu veidošanās.
- leikopoēze Leikocītu veidošanās.
- anakmēze Leikocītu, sevišķi granulocītu nobriešanas apsīkums to veidošanās centros.
- LAF Leikocītus aktivizējošais faktors (angļu "leukocyte-activating factor").
- hiportocitoze Leikopēnija ar atsevišķo leikocītu formu normālām savstarpējām attiecībām.
- monocitārā leikoze leikoze ar monocītu grupas leikocītu pārsvaru asinsainā; šķir divus tipus: Nēgeli ("Naegeli") jeb mielomonocitāro tipu, kura gadījumā monocīti atgādina granulocītus, un Šillinga ("Schilling") jeb histiocītisko tipu, kurā pārsvarā ir lieli monocīti ar putainu hromatīna uzbūvi.
- hroniskā leikoze leikoze, kam raksturīgi lēni progresējoša gaita vai remisijas un recidīva mija; asinsainā līdztekus jaunajām leikocītu formām ir arī nobriedušās un pārejas formas.
- bazofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā asinīs pārsvarā ir bazofilie granulocīti.
- neitrofilā leikoze leikoze, kuras gadījumā gandrīz visi leikocīti pieder pie neitrofilu grupas.
- leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
- aleikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits perifēriskajās asinīs ir normāls vai samazināts; asinsainā, kā arī mieloīdajos un limfoīdajos audos pārsvarā ir jaunās formas.
- aplastiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā samazināts eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits šo elementu ģenēzes trūkuma dēļ asinsrades orgānos.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (segumu); lejot, klājot (šādu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- uzliet Lejot, klājot celtniecībā lietojamu masu kur virsū, izveidot (ceļu, laukumu u. tml.).
- descendence Lejupēja radniecība.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piemēram, mācību kursu, lekciju ciklu).
- vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums.
- loģija Leksikoloģija (mācību priekšmets).
- vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu.
- pārklunčot Lempīgi un neizveicīgi pārnākt mājās.
- lunkāt Lempīgi, neizveicīgi staigāt.
- lūža Lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
- čāguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis; čēguris.
- čēguris Lempīgs, neizveicīgs vīrietis.
- pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
- vāžot Lēnām darīt, neizveicīgi strādāt.
- sleberēt Lēnām, bezspēcīgi iet, klaiņot.
- vēzāt Lēnām, garlaicīgi runāt, stāstīt.
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
- ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
- mudžināt Lēni, nemērķtiecīgi veidot, gatavot (ko), darīt (ko).
- lābāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs cilvēks; sliņķis.
- lāpāns Lēns, tūļīgs, neizveicīgs sliņķis.
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- catocalinae Lentpūcītes.
- muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- homagium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- hominium Lēņa vīra uzticības zvērests.
- orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu.
- spīdekļa stundas leņķis leņķis pie debess pola vai attiecīgs ekvatora loks, skaitot no novērotāja meridiāna pusdienas daļas caur rietumiem līdz spīdekļa meridiānam.
- objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju.
- direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm.
- Nor Leņķmērs, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- uzcirtīgs Lepns, labi ģērbts, pucīgs.
- rozā sekss lesbiešu sekss, seksuālas attiecības starp sievietēm.
- lēkans Lētticīgs, naivs, tāds, kas ātri notic cita teiktajam vai solītajam.
- amerikanka Libertija sistēmas vārstspiedes apzīmējums grāmatrūpniecībā.
- viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties.
- lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
- ieroze Līcītis mežā.
- līciņā Līcītis.
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu).
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet.
- aviorūpniecība Lidaparātu rūpniecība.
- aerodinamiskā slāpēšana lidaparātu svārstību slāpēšana attiecībā pret masas centru ar papildu aerodinamiskiem spēkiem un momentiem.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
- rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam.
- hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
- spiediens uz grunti lidmašīnas masas attiecība pret šasijas riteņu atbalsta laukumu.
- lidmašīnas centrējums lidmašīnas masas centra novietojums attiecība pret spārna vidējās aerodinamiskās hordas priekšgalu; izsaka procentos vai hordas daļās.
- garenvirziena statiskā stabilitāte lidmašīnas spēja pēc traucējuma ierosinātāja novēršanas patstāvīgi bez pilota līdzdalības atgriezties līdzsvarotā stāvoklī (attiecībā pret ātrumu un uzplūdes leņķi); statiskā garenstabilitāte.
- Maha skaitlis lidojoša ķermeņa ātruma attiecība pret skaņas ātrumu attiecīgajā lidojuma augstumā.
- aerobāka Lidotājiem ceļu rādoša iekārta (bāka), kas izdod spēcīgu gaismu (redzama pat miglā) vai radiosignālus.
- lidsagatavošana Lidotāju mācības pilotēšanas tehnikā, lidaparātu vadīšanā, lidošanā grupā un viņu apmācības līmenis šajās mācību disciplīnās.
- lidapmācība Lidsastāva mācības.
- triecienzutis Līdz 2 m gara Brazīlijas un Gajānas saldūdeņu dižzivs, kas dod spēcīgu elektrisko triecienu.
- pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
- līdzen Līdz ar, vienlaicīgi.
- apšķīt Līdz beidzamajam nošķīt lapas, nobraucīt, noplūkt.
- nopīnēt Līdz nāvei spīdzināt, nomocīt.
- līdz pēdējai asins lāsei līdz pēdējai iespējai, nežēlojot dzīvību (cīnīties par ko, aizstāvēt ko).
- kā uz skatuves līdz pēdējam sīkumam pakļauts citu acīm, pārlieku skaidri redzams.
- ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam".
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
- rentgentehnika Līdzekļi un metodes, ar kuriem iegūst rentgenstarojumu un kuri dod iespēju to izmantot medicīnā, bioloģijā, defektoskopija u. c.
- narkotiskie analgētiskie līdzekļi līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; opioīdi.
- netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa).
- egal Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu).
- eguale Līdzens, izlīdzināts (attiecībā uz tempu vai skaņu).
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- kondiloīds Līdzīgs locītavpauguram.
- kotransports Līdzpārnese, vienlaicīga divu vielu pārnese caur šūnas membrānu vienā virzienā.
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh".
- liecene Liecība (skolā).
- testimonium Liecība, apliecība.
- pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, attiecīgi nodarbinot, pārbaudīt (parasti cilvēku, viņa spēju piemērotību kādam uzdevumam).
- ņocīt Liekt, locīt.
- vīkst Liekt, locīt.
- gubāties Liekties, locīties; salīkušam iet.
- gnutēt Liekties, locīties.
- gugt Liekties, locīties.
- klāņoties Liekties, locīties.
- kņubt Liekties, locīties.
- verkšēties Liekties, locīties.
- verkšķēties Liekties, locīties.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- Catocala nupata lielā apšu pūcīte jeb vītolu dižpūcīte.
- vītolu dižpūcīte lielā apšu pūcīte.
- pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs.
- būdīgs Liela auguma, masīvs (par cilvēku), ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, platām krūtīm.
- klimbests Liela auguma, neizveicīgs cilvēks.
- žmoga Liela auguma, plecīgs cilvēks.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- hekatomba Liela cilvēku skaita vienlaicīga bojāeja.
- putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
- kā bišu spiets lielā daudzumā; uzmācīgi.
- lielsaimniecība Liela lauku privātsaimniecība.
- pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
- Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- Catocala fraxini lielā ošu pūcīte jeb ošu dižpūcīte.
- ošu dižpūcīte lielā ošu pūcīte.
- kreiseris Liela sacīkšu vai ceļojumiem paredzēta jahta.
- klagāte Liela saimniecība.
- groms Liela saimniecības soma.
- rietumu shizma lielā shizma 1378.-1417. g., kad reizē valdījuši vairāki vienlaicīgi pāvesti.
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- lielsaimniecība Liela valsts vai kooperatīvā saimniecība.
- pilsēta liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības, aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi
- ļemeks Liela, neizveicīga un ļengana dzīva radība.
- klāgata Liela, nesakopta saimniecība.
- Lithosia quadra lielais ķērpjlācītis.
- Alaemon alaudipes lielais skrējējcīrulis.
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu.
- pieplūdums Lielāka daudzuma priekšmetu, materiālu u. tml. iesaistījums (ražošanā, tirdzniecībā).
- neitrofilais leikocīts lielākā graudaino leikocītu grupa visu mugurkaulnieku asinīs; granulas ir dažāda lieluma, krāsojas kā ar skābajām, tā bāziskajām krāsvielām vai vispār nekrāsojas.
- Drini Lielākā upe Albānijā, vaidojas satekot Drini i Zi un Drini Barda, garums kopā ar Drini i Zi - 281 km, Lejtecā sadalās, dienvidu atzars ietek Adrijas jūras Drini līcī, ziemeļu atzars - Škodras ezera notekā Bunā.
- Visla lielākā upe Polijā, garums - 1047 km, izteka Silēzijas Beskidos 1106 m vjl., ietek Baltijas jūras Gdaņskas līcī.
- Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
- Džudzjana Lielākais atzars (estuārs) Sidzjanas, Beidzjanas un Dundzjanas kopējā deltā Ķīnas dienvidaustrumu daļā, ietek Dienvidķīnas jūras Džudzjankovas līcī, garums - \~60 km, platums - 1-3 km.
- Tonlesaps Lielākais ezers Indoķīnas pussalā, Kambodžā, platība mainās sezonāli no \~2500 līdz 10000 kvadrātkilometru, dziļums - attiecīgi no 1 līdz 14 m.
- autokrava Lielākais pieļaujamais kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- Mirafra javanica lielareāla krūmcīrulis.
- akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā.
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- dižsaimniece Lielas lauku saimniecības saimniece.
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks.
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs.
- sterliņu mārciņa Lielbritānijas naudas pamatvienība, vienāda ar 100 pensiem (līdz 1971. gadam - 20 šiliņiem jeb 240 pensiem); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
- rapanuji Lieldienu salas iedzīvotāji, pieder pie polinēziešu tautām, ticīgie - katoļi.
- liellopi Lieli dobradžu dzimtas lauksaimniecības dzīvnieki (parasti govis).
- pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem.
- bangas Lieli, spēcīgi viļņi.
- naģene Liellopa āda ap locītavu.
- polinukleotīdi Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no lineāri izvietotiem, noteiktā secībā sakārtotiem nukleotīdu atlikumiem, kurus sasaista fosfāta grupa.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
- lielindustrija Lielrūpniecība.
- pits Liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku.
- vērpete Liels (ka, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
- platiopija Liels atstatums starp acīm.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- lielpanelis Liels celtniecības panelis.
- gigantocīts Liels eritrocīts bez kodola.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- drednauts Liels kara kuģis, kas apgādāts ar spēcīgu artilēriju; nosaukums cēlies no pirmā šāda tipa karakuģa nosaukuma.
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
- bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
- boss Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus; borsts.
- borsts Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā, sasaistot guļbūvē baļķus.
- mārtiņš Liels koka āmurs, ko lieto būvniecībā.
- svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
- megakuģis Liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai.
- monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- makrolimfocīts Liels limfocīts.
- pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
- dalmācietis Liels suns ar baltu, īsu apmatojumu un tumšiem plankumiem; attiecīgā suņu šķirne.
- Labradoras retrīvers liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu; to izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni; attiecīgā suņu šķirne.
- kandila Liels svečturis, kas Pareizticīgo baznīcā stāv ikonu priekšā.
- supermārkets liels tirdzniecības uzņēmums.
- lielveikals Liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa.
- kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- mitraks Liels, plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- morga Liels, plecīgs cilvēks.
- tēvīns Liels, plecīgs vīrietis.
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- dižonis Liels, spēcīgs cilvēks.
- banga Liels, spēcīgs vilnis.
- tēviņš Liels, spēcīgs vīrietis.
- bullis Liels, spēcīgs, robusts vīrietis.
- kā zvērs liels, spēcīgs; izturīgs.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- maktīgs Liels, varens; ļoti liels; spēcīgs.
- plantācija Lielsaimniecība, kur audzē viena veida augus (piemēram, kokvilnu, cukurniedres, tēju).
- lieldārzs Lielsaimniecību augļu dārzi PSRS dienvidu republikās ar optimālo platību 1200-1500 ha.
- presbirojs Lielu avīžu, radio un televīzijas redakciju, kā arī informācijas aģentūru pastāvīgas pārstāvniecības.
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā.
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- standartlielums Lielums, kas atbilst standartam 1 (1); lielums, kas atbilst standarta 1 (2) nosacījumiem.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- Landē faktors lielums, kas raksturo attiecību starp elementārdaļiņas, kodola, atoma vai molekulas magnētisko momentu un pilno mehānisko kustības daudzuma momentu.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- lineārās izplešanās termiskais koeficients lielums, kas raksturo materiāla lineāro izmēru maiņu karsējot – karsēšanā iegūtā parauga pagarinājuma attiecība pret sākotnējo garumu un temperatūras intervālu.
- elektriskais grāds lielums, ko izmanto maiņstrāvas mašīnu teorijā; aprēķina ar nosacījumu, ka 180 elektriskiem grādiem atbilst leņķis starp blakus esošo N un S polu asīm.
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- modulis lielumu attiecība, piemēram, oksīdu attiecība portlandcementa klinkerā.
- mērogs Lielumu savstarpējās attiecības; detaļu savstarpējās attiecības.
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- gaļīguma koeficients liemeņa gaļas un kaulu attiecība.
- LTVCT Liepājas teritoriālais vispārējās celtniecības trests (rāj.).
- LTN Liepājas tirdzniecības nams (rāj.).
- LTP Liepājas tirdzniecības pārvalde (rāj.).
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- Liesma Liesmas ezers - Mācītājezers Prodes pagastā.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- allods Lieta pilnīgā īpašumā, brīvā rīcībā piederīga manta.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piemēram, sadzīvē, saimniecībā).
- lietmaņas Lietas to kopumā, parasti attiecībā uz kāda viena veida lietām.
- hidrauliskais lietderības koeficients lietderīgi izmantotā spiediena attiecība pret visu rīcībā esošo spiedienu; raksturo nelietderīgos spiediena zudumus.
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
- prakticisms lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus
- operāciju pētīšana lietišķās datorzinātnes virziens - mērķtiecīgu darbību (operāciju) sistēmanalīze un šo darbību iespējamo rezultātu objektīva salīdzināšana.
- bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.).
- LID Lietišķās informācijas dienests (izdevniecība).
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana; metālapstrāde (2).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas, arī amatniecības nozare - sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- ordinālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala - vienkārša pakāpju secība un hierarhija.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem.
- koleģiāls Lietišķi draudzīgs, saticīgs.
- žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- čalk Lieto atsevišķu īslaicīgu skaņu aprakstīšanai.
- čilka Lieto atsevišķu īslaicīgu skaņu aprakstīšanai.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kā suņāda lieto kā lamuvārdu nesaticīgam, ķildīgam, agresīvam cilvēkam.
- atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- štrunt Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- izgrauš Lieto, ja nesaņem pateicību par ko; pretstats: paldies.
- kniks Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi.
- skrib Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, skrāpējošu troksni.
- čik Lieto, lai apzīmētu ātru īslaicīgu darbību.
- čik-čik Lieto, lai apzīmētu ātru īslaicīgu darbību.
- fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
- zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
- blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- brik Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
- bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- čirk Lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām.
- breikš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
- puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
- klunkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
- lieliski Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- pareizi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- Nu un? lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
- ek Lieto, lai izteiktu nevērību, neticību saviem spēkiem, arī nicinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- bože Lieto, lai izteiktu spēcīgas emocijas.
- no (kā) puses Lieto, lai noradītu radniecības līniju.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, acīmredzot.
- davai Lieto, lai pamudinātu uz kādu darbību, rīcību.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- stirkt Lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi.
- knirkt Lieto, lai raksturotu īslaicīgu, ātru kustību.
- pareizi Lieto, lai reizē ar jautājumu pieprasītu apstiprinājumu (savam izteikumam, rīcībai).
- ko nu lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- vesels Lieto, novēlot ko labu; lieto, novēlot kādas darbības, rīcības labu izdošanos.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
- Svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- ūtensilijas Lietojamas, derīgas lietas; saimniecības piederumi; darba rīki.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums).
- āizazālētiēs Lietojot medikamentus, novērst grūtniecību.
- mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- attālais lietotājs lietotājs, kas izmanto datoru sistēmas programmas un datus ar attālu termināļu starpniecību.
- šrota Lietotu atomobiļu tirdzniecības vieta.
- šrote Lietotu atomobiļu tirdzniecības vieta.
- ieguldījumu fonds lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.
- liet. pr. lietuviešu projekts (būvniecībā)
- vīriešu dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski (piemēram, ar galotnēm vai artikuliem) norāda uz piederību šai dzimtei un kam ir viena vai vairākas īpašas locīšanas paradigmas.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- atgriezeniskais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes un locījuma galotnes.
- locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem.
- jaunive līgava kāzās; meita precību gados.
- jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive.
- jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis.
- jauniķis Līgavainis; puisis precību gados.
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi.
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
- atvēlējums Līgums, ar ko viena puse bez atlīdzības nodod lietu otras puses valdīšanā un neaprobežotā lietošanā ar nosacījumu, atdot to katrā laikā uz pieprasījumu.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.
- pielīdzinājums Līgums, ar ko, noslēdzot jaunu laulību, viena vai abu laulāto agrākās laulības bērnus, sevišķi attiecībā uz mantojuma tiesībām, pielīdzina no jaunās laulības sagaidāmiem bērniem.
- izlīgums Līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai citādi apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
- licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei.
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- starpdiski Līkloču veidojumi sirds muskuļšķiedrās, kas atrodas spraugās starp divām šūnām jeb kardiomiocītiem.
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā.
- ovaloīda Līkne, kurai ir ovāla veids un ko apraksta attiecīgs vienādojums.
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- sūtīt Likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos).
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
- dziedināt Likt dziedāt; mācīt dziedāt.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- runkāt likt kopā, locīt.
- atlasināt Likt lasīt iemācīto (tekstu).
- piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas.
- mocināt Likt mocīt, pamudināt mocīt.
- parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam).
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- aizbildnība Likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa (bērna vai garīgi slima cilvēka) personisko un mantisko tiesību aizsardzībai.
- paziņošana likumā noteikta iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīga, kvalitatīva un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstoša dokumentu un informācijas nodošana adresātam.
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izarakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes.
- rīcībnespēja Likuma noteikts stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- medību likums likumdošanas akts, kas nosaka medību saimniecības apsaimniekošanu un reglamentē medību norisi.
- patvaļa Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoša valdonība, varmācība.
- patvaļīgs Likumiem, pieņemtajām rīcības normām neatbilstoši valdonīgs, varmācīgs.
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- īpašs nodokļu režīms likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu.
- juridiskie fakti likumos paredzētie pilnīgi reālie notikumi un darbības, kas patiešām ir notikušas (vai bezdarbības), kas kļūst par pamatu konkrētām tiesiskām attiecībām, izmaiņām tajās vai to izbeigšanai.
- tiesību normu interpretācija likumos un citos normatīvajos aktos izteikta satura noskaidrošana un izskaidrošana, lai tiesību normas pareizi un vienveidīgi izprastu un piemērotu konkrētajā dzīves gadījumā - ir priekšnosacījums to pareizai realizācijai.
- sausais likums likums, kas aizliedz vai ierobežo alkoholisku dzērienu ražošanu, tirdzniecību, lietošanu.
- krimināllikums Likums, kas ietver tiesiskās normas, kuras nosaka kriminālatbildības pamatus un robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus un mērus.
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu).
- kuģniecības likums likums, kas regulē attiecības jūras kuģniecībā.
- guldzis Līkums, locīšanās.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- sukcesija Likumsakarīga, secīga biocenožu nomaiņa kādā teritorijā.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā noteiktā sistēmā sagrupētas tiesību normas, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp valsts, kooperatīvām un sabiedriskām organizācijām, kā arī starp pilsoņiem.
- aviotiesības Likumu un normu kopums, kas regulē savstarpējas attiecību saistības gaisa telpas izmantošanā.
- nodarījums Likumu, tiesību pārkāpums, noziedzīga rīcība.
- līkus Līkus lokus - locīties, aizlocīties.
- naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū.
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
- ekshumācija Līķa izrakšana tiesas medicīnas ekspertu izmeklēšanai, ietver līķa apskati, kurai jānotiek saskaņā ar tās nosacījumiem.
- sekcija Līķa uzšķēršana, parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; beigta dzīvnieka ķermeņa uzšķēršana pētnieciskā nolūkā.
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
- līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji.
- glutīns Līme, ko iegūst, vārot dzīvnieku skrimšļus un cīpslas.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- porta limfas vakcīna.
- limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
- limfopoēze Limfaudu vai limfocītu veidošanās.
- prolimfocīts Limfocīta priekštecis, pārejas forma starp limfoblastu un limfocītu.
- killers Limfocīts, kas veic celulāro imūnreakciju; galētājšūna.
- absolūtā limfocitoze limfocītu absolūtā skaita palielināšanās.
- insulīts Limfocītu infiltrācija Langerhansa saliņās, izraisot iekaisīgas vai imunoloģiskas reakcijas.
- alimfocitoze Limfocītu iztrūkums vai pilnīgs trūkums perfērajās asinīs.
- LMF Limfocītu mitogēnais faktors (angļu "lymphocyte mitogenic factor").
- limfocitopēnija Limfocītu normālā skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
- supresors Limfocītu paveids.
- relatīvā limfocitoze limfocītu procentuāls pieaugums leikocītu pārējo formu vidū, ko novēro gk. neitropēnijas gadījumā.
- limfotakse Limfocītu reakcija uz kairinājumu.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- limfocitēmija Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs.
- limfopēnija Limfocītu skaita samazināšanās perifēriskajās asinīs.
- limfocitopoēze Limfocītu veidošanās.
- LAF Limfocītus aktivējošais faktors (angļu "lymphocyte activating factor").
- LSF Limfocītus stimulējošais faktors (angļu "lymphocyte-stimulating factor").
- timusdziedzeris Limfoeptiāls orgāns, labi attīstīts embrijiem un jauniem dzīvniekiem, vēlāk tas reducējas, 2-6 g. veciem bieži nav novērojams, piedalās limfocīta veidošanā, organisma aizsargreakcijās.
- pseidolimfoma Limfogranulomatozei līdzīga reakcija pēc dažu pretepilepsijas līdzekļu (piem., trimetīna, difenīna) lietošanas: neregulārs drudzis, multiformiska eritēma, ģeneralizēta limfmezglu palielināšanās, hepatosplenomegālija; intermitējošs artrīts ar dažādu locītavu pietūkumu.
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
- iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu, lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- izorahijas Līnijas jūru kartē, kas savieno punktus, kur paisums iestājas vienlaicīgi.
- Autographa gamma linu krāšņpūcīte.
- skaidrs linums linums ar lielām acīm.
- smalks (arī akls) linums linums ar mazām acīm.
cī citās vārdnīcās:
MEV