rūciens
rūciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūciens | rūcieni |
| Ģen. | rūciena | rūcienu |
| Dat. | rūcienam | rūcieniem |
| Akuz. | rūcienu | rūcienus |
| Lok. | rūcienā | rūcienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt1.
2.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt2.
3.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt3.
4.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt4.
6.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt6.
7.Īslaicīga vienreizēja skaņa → rūkt7.
8.Īslaicīgs vienreizējs troksnis → rūkt8.
Stabili vārdu savienojumiViens rūciens; viens kuiļa rūciens.
- Viens rūciens; viens kuiļa rūciens sarunvaloda, idioma — saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja varētu piešķirt mērvienību izsalkumam, tad to varētu mērīt vēdera rūcienos.
- Likumsargi izdzirdējuši spiedzienus un rūcienus, kas atskanējuši no stāvvietas pie mājas.
- Viņa no mājas aizskrēja jau labu laiku pirms kliedziena un rūciena.
- Jo tuvāk viņi tām nāca, jo skaļāk skanēja rūcieni no šķūņa.
- Nu jau rūcieni skanēja visapkārt, un mēnessgaismā varēju ieraudzīt nezvēru purnus.