izmaelīti
izmaelīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izmaelīts | izmaelīti |
Ģen. | izmaelīta | izmaelītu |
Dat. | izmaelītam | izmaelītiem |
Akuz. | izmaelītu | izmaelītus |
Lok. | izmaelītā | izmaelītos |
Islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
Avoti: EV