kvankšķēt
kvankšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvankšķu | kvankšķam | kvankšķēju | kvankšķējām | kvankšķēšu | kvankšķēsim |
| 2. pers. | kvankšķi | kvankšķat | kvankšķēji | kvankšķējāt | kvankšķēsi | kvankšķēsiet, kvankšķēsit |
| 3. pers. | kvankšķ | kvankšķēja | kvankšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kvankšķi (vsk. 2. pers.), kvankšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvankšķot (tag.), kvankšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvankšķētu
Vajadzības izteiksme: jākvankšķ
1.Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nelec virsū, nerej, nekvankšķ, netaisa trobeli.
- Neganti kvankšķēdams, viņš ar zobiem plēsa skeleta drānas.
- Panda atteicās iet tālāk un kvankšķēdams palika pie staba.
- Tālu pilsētā uzreiz sāka riet un kvankšķēt suņi.