šņukstēt
Lietojuma biežums :
šņukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
Saistītās nozīmespimparāt, vēkšķēt, bimbot, dīkt, bimbināt, raudāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri