šņukstiens
šņukstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šņukstiens | šņukstieni |
Ģen. | šņukstiena | šņukstienu |
Dat. | šņukstienam | šņukstieniem |
Akuz. | šņukstienu | šņukstienus |
Lok. | šņukstienā | šņukstienos |
Avoti: Sin, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No lamas mani šķir plāna saplākšņa siena, tāpēc zinu, ka viņš lieliski var sadzirdēt katru manu šņaukāšanos, šņukstienu un nopūtu.
- Vēl paretam kāds šņukstiens, un tad jau varēja mierīgi klausīties, vai nenāk Milda.
- klausās kas šņukstienus skaļāk izdveš
- Kristaps Vecgrāvis atsākas neapsīkst dejas pilsēta pagriežas ciparnīcā vakara ielu un kortežu ielaiž kas skropstām ielu dibenus vico klausās kas šņukstienus skaļāk izdveš ir vakars zem mēles lielgabalu slēpis ir moratorijs un katram pa ripai lai vārtos trāpītu trūki tērptajos pie stabiņiem un tīkla nekautri līpot līkst ielas pilnas ar gurniem kā augļiem vareniem kā tūcēm un tikko alu izdzēruši purni virsskaņas ātrumā ucina kuces
- Jūtot, ka mazais sanervozējies, arī mamma var kļūt nervoza un tad nu abu bučošanās, šņukstieni un apkampieni emocijas tikai audzē.