šņuksts
šņuksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņuksts | šņuksti |
| Ģen. | šņuksta | šņukstu |
| Dat. | šņukstam | šņukstiem |
| Akuz. | šņukstu | šņukstus |
| Lok. | šņukstā | šņukstos |
Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
Avoti: LV87, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Bet, Noriņ .....- klausules otrā galā atskanēja šņuksti.
- Šņuksti virtuvē nerimās, un Aleksandrs Kamenskis nopūzdamies cēlās no galda.
- Un tad es dzirdu kādu trīcošu balsi, žagas un šņukstus.
- Šoreiz vēl gausāk, kamēr viņa astmatiskie šņuksti kļuva arvien biežāki.
- Kad Pāvils Putninieks nozuda starp smuidrajiem simtgadīgajiem kokiem, pūlī atskanēja šņuksti.