bimba2
bimba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bimba | bimbas |
Ģen. | bimbas | bimbu |
Dat. | bimbai | bimbām |
Akuz. | bimbu | bimbas |
Lok. | bimbā | bimbās |
2.Raudulis; bērns, kas bieži raud.
Avoti: Sin, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad bija spiesta atgriezties, jo aizmugurē sākās lielā bimba.
- Nu varēja atslābt un ļaut vaļu īstai bimbai.
- Visapkārt bija tik daudz sajūsmas, tomēr visam līdzi nāca bimba.
- Jāzepa mamma bija iznākusi no veikala, no dēla nodauzījusi sniegu un norājusi viņu, Jāzeps arī laida bimbas vaļā.
- ESPN uzsver, ka Porziņģa veiktie bimbas triecieni grozā no augšas un bloķētie metieni aizēnojuši nebūt ne pieticīgo tāvakara Entonija veikumu - 24 punktus un desmit atlēkušās bumbas.