skrapstiens
Lietojuma biežums :
skrapstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrapstiens | skrapstieni |
| Ģen. | skrapstiena | skrapstienu |
| Dat. | skrapstienam | skrapstieniem |
| Akuz. | skrapstienu | skrapstienus |
| Lok. | skrapstienā | skrapstienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → skrapstēt; skrapšķiens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs domājat, ka vecis trīc par savu ādu, tas arī viss, viņš baidās no katra skrapstiena.
- Jūsu miegs bija caurs un nemierīgs, kāds te vispār miegs, ja viena acs vaļā, bet auss tvarsta katru skrapstienu, kas atskan no āra.
- - ar skrapstienu pie pašām kājām no smiltis iegrimušā betona bloka piepaceļas apaļa čuguna lūka, un izplūst silta gaisa mutuļi.
- Atšķirībā no „ Dzīves svinēšanas” Ikstena „ Esamībā ar Regīnu” lineāri stāsta, ne telpiski plaši reflektē, viņa izvairās no metaforu un sinonīmu krāvumiem un atkārtojumiem, ik pa brīdim kādu rindkopu uzrakstot gandrīz sev pierastajā veidā, kā tas noticis, piemēram, izmantojot iespēju un sastatot Ezeras topošā romāna varones vārdu ar parādību, kam tāds pats apzīmējums ( Malda – maldi), vai no peles skrapstiena tiekot līdz Likteņa klauvējienam un no tukšas čaulas līdz rakstnieka salīdzinājumam ar koku, kas pumpuro, zied un dod augļus.
- un pēkšņi saklausīja klusu skrapstienu, tad vēl vienu...