skrapstēt
skrapstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skrapstu | skrapstam | skrapstēju | skrapstējām | skrapstēšu | skrapstēsim |
| 2. pers. | skrapsti | skrapstat | skrapstēji | skrapstējāt | skrapstēsi | skrapstēsiet, skrapstēsit |
| 3. pers. | skrapst | skrapstēja | skrapstēs | |||
Pavēles izteiksme: skrapsti (vsk. 2. pers.), skrapstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skrapstot (tag.), skrapstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skrapstētu
Vajadzības izteiksme: jāskrapst
Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sirreāli skrapst sērsna – kādam nav miera šajā agrajā rīta stundā.
- Acis gail kā ogles, zem nagiem skrapst sērsna.
- – policists jautāja un sāka rakstīt, ka spalva uz papīra skrapstēja vien.
- Kustējās daudzas kājas, uz asfalta skrapstēja daudzi nagi.
- Tolaik mazgājām un dezinficējām šļirces, adatas bija neasas un skrapstēja.