dūrenieks
dūrenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūrenieks | dūrenieki |
| Ģen. | dūrenieka | dūrenieku |
| Dat. | dūreniekam | dūreniekiem |
| Akuz. | dūrenieku | dūreniekus |
| Lok. | dūreniekā | dūreniekos |
1.Kauslis; dūru cīņas dalībnieks.
2.Dūrainis.
Avoti: ME